Kāds ir Jūsu izglītības un profesionālās pieredzes ceļš?
Vidējo izglītību ieguvu Rīgā, Āgenskalna ģimnāzijā. Vidusskolas laikā pārāk daudz nedomāju par to, ko es vispār dzīvē vēlos darīt. Vienīgais par ko biju pārliecināts - vēlos studēt augstskolā. Līdz ar to izdarīt izvēli bija sarežģīti, un gala lēmums bija vairāk emocionāls, nevis rūpīgi pārdomāts. Beigās nolēmu, ka studēšu LU fiziķos.
Studijas uzsākot man nebija nekādu ilūziju par to, ka būs viegli vai vienkārši. Centos mācīties, taču man nebija nekādas nojausmas par to, kādam būtu jābūt studiju procesam. Tagad, atskatoties uz savu studiju gaitu pirmsākumu, varu droši teikt, ka es noteikti nebiju pats centīgākais students. Neapzināti mēģināju “braukt cauri” studiju procesam ar to talantu, kas nu man bija. Stratēģija, kas noteikti nav optimālākā, ja mērķis ir kaut kas vairāk, kā vienkārši diploma iegūšana. Pēc diviem gadiem sapratu, ka tomēr studiju process neved mani pareizajā virzienā un pieņēmu lēmumu izstāties.
Vēl joprojām uzskatu, ka divi labākie manas dzīves lēmumi bija iestāties fiziķos un pēc tam izstāties no fiziķiem.
Šajos divos gados es būtiski pamainīju savu domāšanas veidu, sapratu, kā ir jāstudē un arī kaut ko iemācījos par pasaules uzbūvi.
Atkal biju nonācis sākuma pozīcijā, bet šoreiz pētīju studiju programmas rūpīgāk. Manu uzmanību piesaistīja divas studiju programmas - ģeogrāfija un ģeoloģija. Pēc tēva ieteikuma izvēlējos studēt ģeoloģiju. Bija daudz praktisko darbu gan auditorijā, gan karjeros, gan meža vidū. Patiesa interese par ģeoloģiju un pētniecību man parādījās lauka kursu laikā.
Pirmais lauka kurss notika Igaunijā, kur 10 dienas bija jādzīvo teltīs un jāceļo starp dažādiem karjeriem un ģeoloģiski interesantām vietām. Tas viss man šķita ārkārtīgi vilinoši un aizraujoši. Studiju procesu vēl patīkamāku padarīja mani kursabiedri, kuri man palīdzēja nonākt līdz veiksmīgiem lēmumiem dzīvē un profesionālajā karjerā. Visvairāk laika es pavadīju kopā ar diviem kursabiedriem, kuri toreiz spēlēja turbofolka (kā viņi to paši nodēvēja) grupā “Oranžās brīvdienas”.
Mēs kopā gan urbām, gan mācījāmies, gan izklaidējāmies. Kura no darbībām tika piekopta vairāk - grūti pateikt.
Studiju laikā ātri sapratu, ka gribu nodarboties ar pētniecību. Būtisks pavērsiens notika trešajā kursā, kad sastapos ar studiju kursu “ģeofizika”. Tad arī sapratu, ko gribu darīt un kurā ģeoloģijas jomā saredzu sevi nākotnē. Pēc bakalaura un maģistra grāda iegūšanas iestājos doktorantūrā Latvijā, lai gan sākotnēji apsvēru arī domu par studijām ārzemēs. Līdz doktorantūras beigām formula bija skaidra - bakalaurs - maģistrs - doktorantūra. Pēc doktorantūras šāds modelis vairs nestrādā. Bija jāsāk domāt, ko patiesi gribu dzīvē darīt. Bija idejas par kosmosa pētījumiem un ģeofiziku kopumā. Zināju, ka vēlos darīt kaut ko patiešām izaicinošu gan intelektuāli, gan fiziski. Šādam aprakstam vislabāk atbilda Antarktīdas pētniecība. Tomēr sapratu, ka jāsāk ar kaut ko mazāku un vieglāk īstenojamu – Islandi. Tad parādījās nākamā problēma. Viens pats to nevar darīt. Sāku zvanīt, manuprāt, piemērotākajiem kandidātiem, kuri varētu pievienoties manai vēlmei pētīt polāros reģionus. Meklējumi noslēdzās ar zvanu Kristapam Lamsteram.
Ar pārlieku garu ievadu telefonsarunā neaizrāvos un faktiski uzreiz uzdevu vienu jautājumu – "Vai gribi braukt man līdzi uz Islandi pētīt ledājus?" Kristaps neaizrāvās ar pārlieku garu atbildi – "Jā, gribu!"
Vēl mēs paņēmām līdzi vienu studentu, kurš tobrīd rakstīja pie manis bakalaura darbu. Nevienam no mums nebija ne vismazākā nojausma par to, kas mūs sagaida. Brīnumainā kārtā viss izdevās un pirmā ekspedīcija 2014. gadā uz Islandi aizsāka nopietna līmeņa polārpētniecību Latvijā.
Kopš tā laika esam bijuši ekspedīcijās uz Islandi, Svalbardu, Grenlandi un, protams, Antarktīdu. Kopumā 12 ekspedīcijas. Ne vienmēr ir bijis viegli, bet vienmēr ir bijis gandarījums par paveikto. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka nodarbojos tieši ar to, ko vienmēr esmu vēlējies.
Kādi ir galvenie projekti pie kuriem ikdienā strādājat?
Ledāju pētniecība notiek nepārtraukti. Šobrīd īstenojam projektu, kura ietvaros veicam Grenlandes ledāju pētniecību. Šoreiz uzmanība veltīta Grenlandes ziemeļaustrumos esošā Kānākas ledus kupola izvadledāju iekšējai struktūrai. Tikko atgriezāmies no pirmās ekspedīcijas un jau tagad ir skaidrs, ka iegūtie dati norāda uz būtiskām atšķirībām no līdzšinējiem pieņēmumiem par šo reģionu un iespējams politermāliem ledājiem kopumā.
Paralēli ledāju pētījumiem tiek īstenoti vairāki pētījumi, kas saistīti ar ģeofiziku. Šobrīd cenšamies attīstīt jaunu seismoloģisko pētījumu metodi, kas ietver optisko kabeļu izmantošanu vibrāciju mērījumos. DAS (distributet acoustic sounding) metode ir salīdzinoši jauna ar augstu potenciālu. LU šobrīd ir izveidota ģeologu un matemātiķu komanda, kas var kļūt par vienu no vadošajām grupām Eiropā šajos pētījumos.
Kā būtiski jāatzīmē arī pētījumi, kas saistīti ar jaunas navigācijas sistēmas izstrādi. Ģeoloģijas nodaļas speciālisti kopā ar Lāzeru centra un Fizikas institūta pētniekiem mēģina izstrādāt alternatīvu metodi GNSS navigācijas sistēmām.
Tiek izstrādātas gan jaunas iekārtas, gan algoritmi ar kuru palīdzību būs iespējams izmantot Zemes magnētisko lauku, lai precīzi noteiktu atrašanās vietu. Pētījums mūsdienās ir ārkārtīgi būtisks, ņemot vērā, cik aktīvi ar Krieviju saistīti spēki rada traucējumus GNSS sistēmu darbībā. Arī Latvijā ir vairāki reģioni, kur noteikt savu atrašanās vietu, izmantojot GPS iekārtu, vairs nav iespējams.
Jāuzsver arī pētījumi, kas saistīti ar zinātnes komercializāciju. Ģeoloģijas nodaļas ģeofiziķi regulāri veic dažādus pētījumus sadarbībā ar uzņēmumiem, kas veic ģeoloģisko izpēti. Šādi pētījumi tiek veikti ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Finansējums, kas tiek iegūts šajos pētījumos, palīdz noturēt jaunos speciālistus universitātē.
Nesen esat atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandē, pastāstiet, lūdzu, par ekspedīcijas praktisko pusi un sadzīvi, varbūt notika kādi interesanti atgadījumi ekspedīcijas laikā?
Ekspedīcija kopumā aizritēja bez būtiskiem starpgadījumiem. Ņemot vērā to, ka nodarbojamies ar polāro reģionu pētniecību jau 12 gadus, gan datu iegūšanas process, gan sadzīves nianses ir diezgan noslīpētas. Šoreiz daudz laika dzīvojām teltīs netālu no ledāja, kas, protams, radīja zināmus sarežģījumus. Laika apstākļi bija ļoti labi, taču ar iekārtu akumulatoru uzlādēšanu situācija bija sarežģītāka. Uz nometnes vietu līdzi bija paņemts liels ģenerators, kas tika izmantots uzlādei. Ņemot vērā to, ka uzcēlām nometni palielā paugurā ledāja malā, ģeneratoru nespējām aiznest līdz pašai nometnei, kas nozīmēja, ka gandrīz katru vakaru bija jādodas uzlādēt iekārtas - tas aizņēma vairākas stundas. Protams, būtiskākais apdraudējums bija saistīts ar iespējamu lāča apciemojumu. Nācās katru nakti nedaudz atstāt vaļā telts durvis un gulēt ar ieroci pie sāniem, lai palielinātu varbūtību lāci pamanīt laicīgi. Miegs tā rezultātā bija trauslāks un naktī vairākas reizes tika novērtēta situācija telts tuvumā. Plašākus iespaidus par ekspedīcijā piedzīvoto var iegūt, noskatoties raidījumu "Aculiecinieks".
Ko Jums visvairāk patīk darīt brīvajā laikā? Kādi ir Jūsu hobiji un intereses ārpus darba?
Ārpus darba cenšos pievērsties aktīvajai atpūtai. Daudz laika tiek pavadīts sporta zālē un skrienot. Galvenokārt to daru tāpēc, lai būtu vieglāk īstenot ekspedīcijas.
Lai veiktu mērījumus vai vienkārši izdzīvotu polārajos reģionos, laba fiziskā forma ir absolūta nepieciešamība.
Tīri prieka pēc nu jau vairākus gadus spēlēju golfu. Sporta veids ir pietiekami izaicinošs fiziski, bet galvenokārt psiholoģiski. Tas savukārt nozīmē to, ka, nonākot golfa laukumā, neizbēgami aizmirstu visu pārējo pasauli un koncentrējos tikai uz laukumu un bumbiņu sev priekšā. Ja domas kavējas kur citur, nav ne vismazāko izredžu uz labu rezultātu, ko sasniegt jau tā ir ārkārtīgi sarežģīti. Protams, tās retās reizes, kad izdodas nospēlēt atbilstoši savām ekspektācijām, rada lielu gandarījumu un vēlmi spēlēt vēl un vēl.