Pētnieki Latvijā, Kurzemes augšējā devona nogulumos atklājuši un aprakstījuši jaunu, līdz šim nezināmu plaušzivju sugu, kuru nosauca par godu latviešu dievībai Jumim. Unikālo atklājumu veica  Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieki sadarbībā ar kolēģiem no Upsalas Universitātes (Zviedrija) un Flindersas Universitātes (Austrālija) paleontologiem.

Šis atradums sniedz būtiskas jaunas ziņas par mugurkaulnieku evolūciju pirms aptuveni 360 miljoniem gadu, kad daļu Latvijas teritorijas klāja sekla tropu jūra un Kurzemē pastāvēja plaša delta.

"Šis atklājums ir izcils starptautiskās zinātniskās sadarbības piemērs. Strādājot kopā ar Zviedrijas un Austrālijas ekspertiem, mums kārtējo reizi izdevās pierādīt, ka Latvijas devona nogulumi ir pasaules mēroga dārgumu krātuve seno zivju pētniekiem", uzsver pētījuma projekta vadītājs, paleontologs, LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas profesors, vadošais pētnieks Ervīns Lukševičs.

Jaunā suga (un ģints) tika identificēta, veicot vienīgā parauga – pilnīgu aukslēju, smadzeņu kapsulas daļas un zobu plātņu – rūpīgu izpēti un morfoloģisko analīzi. Fosiliju atrada LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas lektors Valters Alksnītis 2022. gada paleontoloģisko izrakumu sezonā Cieceres upes baseina atsegumā “Pavāri-2”. Tās izpētē piedalījās LU pētnieki, Ervīns Lukševičs, Valters Alksnītis, Flindersas Universitātes pētnieces Obrija Kiernana (Aubrey R. Keirnan) un Alise Klementa (Alice M. Clement), Upsalas Universitātes pētnieki Pērs Ālbergs (Per Erik Ahlberg) un Gžegožs Niedžviedzki (Grzegorz Niedzwiedzki). 

Atklātās plaušzivs galvaskausa fragments ir lieliski saglabājies un tajā redzamas unikālas pazīmes, kas ļāva nodalīt to jaunā sugā. Zobu plātņu kontūras atgādina Jumja zīmi, tāpēc sugu (pilnais nosaukums ir Jumisodus latus) nosauca par godu latviešu druvu (auglības) dievībai. 

Atklājuma nozīmi apstiprina augusta beigās žurnālā Journal of Vertebrate Palaeontology, kas ir viens no prestižākajiem mugurkaulnieku paleontoloģijas jomā, publicētais raksts A new Late Devonian dipnoan from the Ketleri Formation of Latvia. Šis žurnāls specializējas nozīmīgu pētījumu publicēšanā par mugurkaulnieku izcelsmi, evolūciju, morfoloģiju, taksonomiju un paleoekoloģiju, tāpēc publikācija tajā apliecina atklājuma zinātnisko nozīmību un starptautisko aktualitāti. Raksta publicēšana ļauj atklājumu darīt zināmu plašai starptautiskai paleontologu kopienai, kā arī palielina tā redzamību un ietekmi turpmākajos pētījumos.

Par projektu:
Paleontoloģiskie izrakumi un fosiliju izpēte tiek līdzfinansēti Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Famenas laikmeta beigu četrkājainie mugurkaulnieki no ekvatora līdz dienvidu polārajam lokam: daudzveidība un paleoekoloģija” ietvaros.

Dalīties