Sākoties jaunajam mācību gadam, studentu prātus nodarbina jautājums par studiju izmaksām un finansiālo drošību. Vēlme studēt un nepieciešamība meklēt materiālu atbalstu nav mūsdienu fenomens, bet gan pieredze, ko ik pa laikam piedzīvojuši studenti visos laikos.
Latvijas Universitātes Muzeja krājumā glabājas latviešu matemātiķim, izcilam pedagodam, Latvijas Universitātes (LU) Centrālās bibliotēkas pārzinim un LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmajam dekānam Edgara Lejniekam izsniegtais vekselis. LU Muzeja krājumā eošais vekselis norāda, ka visos laikos vēlme studēt un finasiālais stāvoklis ir bijuši savstarpēji saistīti.
Edgars Lejnieks dzimis 1889. gada 19. maijā (pēc vecā stila 7. maijā) kā vecākis bērns četru bērnu ģimenē. 1898. gadā uzsāka mācības Iļģuciema zēnu elementārskolā, pēc tam - Pētera I reālskolā. Mācoties reālskolā, E. Lejnieks piedzīvoja smagu zaudējumu - pēc slimošanas nomira tēvs. Lai materiāli palīdzētu ģimenei E. Lejnieks sāka pasniegt privātstundas matemātikā. [1].
1907. gadā pēc Pētera I reālskolas pabeigšanas E. Lejnieks vēlējās iestāties Maskavas Universitātes (Импера́торскiй Московскiй университеть) Matemātikas fakultātē. Diemžēl latīņu valodas trūkuma dēļ E. Lejnieks saņēma atteikumu, bet ar Pētera I reālskolas skolotāja ieteikuma vēstules palīdzību viņš universitātē tika uzņemts kā brīvklausītājs. Maskavas Universitāti E. Lejnieks pabeidza pēc 4 gadiem - 1911. gadā, 22 gadu vecumā [1].
E. Lejnieks studējot Maskavā, lai sevi materiāli nodrošinātu, paralēli mācībām, strādāja par mājskolotāju turīgā krievu ģimenē [1]. Studējot Maskavas universitātē 2. kursā E. Lejnieks saņēma aizņēmumu no Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas (1.att.).
E. Lejnieka aizpildītais vekselis apliecina, ka viņš ir aizņēmies 10 rubļus no Rīgas Latviešu Izglītības Zinību Komisijas, kurus apņēmies atmaksāt pēc 7 gadiem, maksājot 4% gadā par pēdējiem 4 gadiem. Tas norāda, ka pirmie 3 gadi bijuši bez procentiem vai arī pastāvējusi cita vienošanos. Vekselī norādīta arī E. Lejnieka atrašanās vieta un datums -
“Es, apakšā parakstījies Maskavas Universitātes matemātikas fakultātes trešā semestra students, ar šo apliecinu, ka esmu aizņēmies no Rīgas Latviešu Izglītības Zinību Komisijas skaidrā naudā desmit rubļus. Šo summu apņemos atdot pēc septiņiem gadiem, skaitot no apakšā parakstītās dienas, līdz ar 4% par pēdējiem četriem gadiem. Strīda gadījumā pakļaujos Rīgas pilsētas tiesai pēc prasītāja izvēles. Edgars Lejneeks. Maskava, 21. novembris, 1908. g.”.
Studijas Maskavas Universitātē, kā arī citās universitātēs, nebija bez maksas. Maskavas Universitātes 1863. gada statūtu 105. paragrāfs norāda, ka standarta maksa par lekciju klausīšanos gadā bija 50 rubļi [2].
Viens no lielākajiem studentu atbalstītājiem bija 1869. gadā nodibinātā Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Zinību komisija. Jau pirmajā darbības gadā komisija sniedza finansiālu palīdzību, piešķirot 110 rubļus (abiem kopā) 2 trūcīgiem Tērbatā studējošiem studentiem. 1872. gadā komisija izveidoja “īpašu studentu stipendiju kapitālu”[3].
1876. gadā RLB Zinību komisijas pieņemtie statūti norādīja, ka “mazturīgi studenti vai arī kursu beigušie pirmā gadā var no minētās biedrības dabūt pabalstu, vienreizīgu, vai patstāvīgu. Naudu aizdod. Pēc 6 gadiem tā jāatdod. Bet termiņu var pagarināt, zem apstākļiem atpakaļ maksāšanu var arī pavisam atlaist” [4].
RLB Zinību komisijai savu finansiālo līdzekļu nebija, tāpēc naudu studentu atbalstam ieguva no ziedojumiem. Viens no ienesīgākajiem veidiem, kā ātri piesaistīt līdzekļus studentu stipendijām, bija tā sauktā ziedotāju "izpirkšana" no obligātajām Jaungada pieklājības vizītēm - tradīcija, kas tika aizgūta no citām valstīm [5].
Grūts posms RLB Zinību komisijai bija saistīts ar 1905. gada revolūciju, kad ziedojumu kopsumma strauji saruka “Agrākos gados no jaungada vizītēm arvien ienāca 2000 - 2500 pat līdz 3000 rubl. gadā. Bet sākot ar 1905. g. ienākumu suma stipri krīt. Tā 1905. g. ienākuši tikai 1417 rbļ. 10 kap.” [4].
Par spīti visām ekonomiskajām grūtībām, 1908. gadā RLB Zinību komisija sniedza finansiālu atbalstu vairākiem esošajiem un jaunajiem studentiem, arī Edgaram Lejniekam [4].
Finansiālais atbalsts studentiem ir bijis aktuāls vienmēr. Mūsdienās šo funkciju labi pilda dažāda veida stipendijas, kā arī valsts nodrošinātie studiju un studējošā kredīti.
1. Edgara Lejnieka māsas Lidas atmiņu vēstule “Pēdējais sveiciens brālim”, Latvijas Universitātes Muzeja LU kolekcijas, LU Personību apakškolekcija, inv. Nr. LUV127
2. Отделение IV. О плате за слушание лекций, Университетский Устав (18 июня 1863)
3. Rīgas Latviešu Biedrības Zinību Komisijas 18. krājums, (1926.g., 8. - 9.lpp.)
4. Studentu stipendijas Rīgas Latviešu biedrība sešos gadu desmitos (1868–1928. Rīga, 1928, 287. lpp.), (199.- 208.lpp.)
5. Zigmunde, A., Pozemkovska, M. The role of the Riga Latvian Society in the life of students and graduates of the Riga Polytechnicum / Riga Polytechnic Institute (1862–1919), Riga Latvian Society Student Scholarship (2018, 25. - 31.lpp.)
