Bhagyashri Latvijā ieradās 2022. gada februārī, lai LU turpinātu studijas doktorantūrā. Pirmais Latvijas ziemas aukstums, klusums sabiedriskajā transportā un neierasti garās vasaras dienas sākotnēji šķita pavisam citāda pasaule, taču ar laiku Latvija kļuva par viņas otrajām mājām. 2025. gada novembrī Bhagyashri aizstāvēja promocijas darbu, bet šobrīd apvieno darbu zinātnē un studentu apmācībā ar darbu fakultātes Personāla daļā. Intervijā viņa stāsta par savu ceļu uz Latviju, pirmajiem iespaidiem par mūsu valsti, darbu magnētiski mīkstu materiālu pētniecībā un to, kā dažādās profesionālās lomas ļauj ne tikai palīdzēt citiem, bet arī pašai turpināt augt.
Kas jūs pamudināja pārcelties uz Latviju?
Pēc maģistra studiju pabeigšanas Indijā vēlējos doktorantūru turpināt ārvalstīs, lai iegūtu pieredzi citā akadēmiskajā un darba kultūrā. Meklējot doktorantūras iespējas dažādās Eiropas universitātēs, atradu vakanci Latvijas Universitātes Magnētiski mīkstu materiālu laboratorijā. Pēc intervijas saņēmu piedāvājumu doktorantūras studijas turpināt LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.
Sākot darbu laboratorijā, mani ļoti uzrunāja šeit valdošā darba kultūra. Ar laiku arvien vairāk novērtēju draudzīgo un atbalstošo vidi fakultātē. Palīdzība, ko saņēmu gan administratīvajos jautājumos, gan studiju laikā, man bija ļoti nozīmīga. Šeit iemācījos arī daudz vairāk novērtēt veselīgu līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi.
Pamazām Latvija sāka šķist kā manas otrās mājas. Tieši pozitīvā akadēmiskā un personīgā pieredze lika man izlemt palikt šeit un veidot savu nākotni Latvijā.
Kādi bija jūsu pirmie iespaidi par Latviju un latviešiem, un kā tie gadu gaitā ir mainījušies?
Es joprojām ļoti labi atceros savu pirmo dienu Latvijā – tas bija 2022. gada 1. februāris, pašā ziemas vidū, ar sniegu, vēju un temperatūru zem -10 °C. Ieraugot šādus laikapstākļus, pirmā doma bija: “Vai es te vispār izdzīvošu?”
Pirmos divus gadus Latvijas laikapstākļi man tiešām šķita izaicinoši. Īpaši neierastas bija ļoti garās vasaras dienas, kad saule vēl ir debesīs vienpadsmitos vakarā, un īsās ziemas dienas, kad jau četros pēcpusdienā ir tumšs. Indijā dienas un nakts garums gada laikā nemainās tik izteikti, tāpēc man tā bija pilnīgi jauna pieredze.
Pārsteidza arī klusums sabiedriskajā transportā. Kad pirmo reizi iekāpu autobusā, apkārt valdīja pilnīgs klusums. Biju pieradusi pie trokšņa un dzīvīgām sarunām, tāpēc sākumā šķita, ka latvieši ir ļoti introverti un īpaši daudz nerunā. Viss likās ļoti mierīgs un kluss.
Taču ar laiku mani priekšstati pilnībā mainījās. Sāku izbaudīt vasaras vakarus, kad pēc darba var aiziet uz pludmali un vērot saulrietu vienpadsmitos vakarā. Pieradu arī pie ziemas, pie došanās uz darbu tumsā un atgriešanās mājās tumsā. Sāku patiesi izbaudīt sniegu, ne tikai vērojot to pa logu, bet arī esot ārā, un esmu iepazinusi dažādas Latvijas pilsētas un vietas.
Ar laiku arvien vairāk sāku sarunāties ar cilvēkiem – tirgū, autobusā, koncertos un citviet. Noteikti palīdz arī manas latviešu valodas zināšanas. Esmu sapratusi, ka latvieši patiesībā ir ļoti laipni, atsaucīgi un sirsnīgi cilvēki. Īpaši patīk sarunas ar vecāka gadagājuma cilvēkiem – tās man vienmēr šķiet ļoti vērtīgas.
Tagad, nonākot pilnīgā klusumā, es to vairs neuztveru kā kaut ko neparastu. Man tas nozīmē mieru.
Kam šobrīd pievēršaties savā zinātniskajā darbā?
Promocijas darbu aizstāvēju 2025. gada novembrī un šobrīd strādāju par zinātnisko asistenti Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijā. Līdz šim mans darbs galvenokārt bijis saistīts ar simulācijām, pētot rotējošu daļiņu ansambļu dinamiku viskozā šķidrumā.
Tagad vēlos savu pētniecību vairāk virzīt ilgtspējīgas zinātnes un praktisku pielietojumu virzienā, meklējot iespējas magnētisku mīkstu materiālu pētījumu rezultātus izmantot reālās dzīves problēmu risināšanā.
Man zinātne nav tikai pētniecība – ļoti nozīmīga ir arī mācīšana. Vēlos palīdzēt studentiem fiziku saprast un ieraudzīt kā interesantu un aizraujošu jomu. Paralēli pētniecībai vadu arī fizikas laboratorijas darbus bakalaura programmu studentiem, kuri nestudē fiziku.
Nesen sākāt strādāt arī fakultātes Personāla nodaļā. Kā izdodas apvienot dažādos ikdienas pienākumus?
Man patīk komunicēt ar cilvēkiem. Daudz esmu runājusi ar starptautiskajiem studentiem par universitātes darba kultūru un dzīvi Latvijā, un ar laiku sapratu, ka mana pieredze varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri tikai sāk savu ceļu šeit. Tas mani motivēja vairāk iesaistīties starptautisko studentu atbalstīšanā fakultātē.
Lai apvienotu visus pienākumus, savu dienu cenšos saplānot jau iepriekš un uzdevumus sakārtoju pēc prioritātēm un termiņiem. Atsevišķi ieplānoju laiku pētniecībai, mācīšanai un darbam Personāla nodaļā.
Man patīk arī šo pienākumu dažādība. Katra no lomām ir atšķirīga, un kopā tās ļauj man attīstīties gan profesionāli, gan personīgi.
Kā pavadāt savu brīvo laiku?
Ārpus darba man ir vairāki vaļasprieki, kas palīdz saglabāt līdzsvaru un ikdienā dod vietu radošumam. Man ļoti patīk lasīt un gatavot ēst – brīvajā laikā labprāt izmēģinu jaunas receptes un dažādas garšas.
Dzīvojot Latvijā, esmu sākusi vēl vairāk novērtēt dabu. Latvijas parki un meži man kļuvuši par vietu, kur atpūsties no ikdienas. Vasarās nedēļas nogalēs man patīk doties dabā, tamborēt un vienkārši izbaudīt klusumu.
Rītus cenšos sākt ar vienkāršiem jogas vingrinājumiem – tas palīdz sakārtot domas un dod enerģiju dienai. Savukārt vakaros nodarbojos ar hennas mākslu. To praktizēju vairākas reizes nedēļā un turpinu pilnveidot savus zīmējumus.
