Foto: Vilnis Pļaviņš

Jau astoto gadu talantīgākajam Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) bakalaura studiju programmas “Fizika” absolventam tiek piešķirta Kaspara Ērgļa piemiņas stipendija. Sadarbībā ar LU fondu to šogad saņēmusi dabaszinātņu bakalaura grāda fizikā ieguvēja Veronika Moiseja.

Veronika Moiseja fizikas studijas uzsāka 2023. gadā, toreizējā LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē (FMOF), pēc fakultāšu konsolidācijas bakalaura studijas pabeigtas Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē (EZTF). Paralēli studijām aktīvi darbojusies Jauno Fiziķu skolā. Piedāvājam īsu interviju ar stipendijas ieguvēju. 

Kā nolēmāt studēt fiziku?

Interese par fiziku man radās jau skolas laikā. Fizikas stundās mani īpaši aizrāva laboratorijas darbi,  skolotājas parādīti demonstrējumi bija tik iespaidīgi, ka man gribējās tās ne tikai atkārtot pašai, bet arī saprast, kāpēc tās notiek tieši tā. Vēlāk sapratu, ka fizika nav tikai skaisti eksperimenti, bet arī teorētiski aprēķini, modeļi un matemātika, kas palīdz izskaidrot reālajā pasaulē notiekošos procesus. Mani vienmēr aizrauja iespēja salīdzināt teorētiskos aprēķinus ar praktiskiem rezultātiem un redzēt, kā matemātiskas sakarības apstiprinās eksperimentā, šī teorijas un prakses saikne man fiziku padarīja par īpaši nozīmīgu zinātni, tāpēc arī nolēmu to studēt.

Par kādu tēmu izstrādājāt savu bakalaura darbu? Kādas ir Jūsu pētnieciskās intereses?

Mans bakalaura darbs bija par tēmu “Nanostrukturētu cinka anodu sintēze un to pētījumi pielietojumiem cinka jonu uzlādējamās baterijās”. Darbā izstrādāju nanostrukturētu cinka anodus un pārbaudīju  to īpašības pielietojot tos cinka jonu uzlādējamās baterijās.

Man patīk arī tas, ka mana bakalaura darba tēma ir cieši saistīta ne tikai ar fiziku, bet arī ar ķīmiju un materiālzinātni. Šīs nozares viena otru papildina un ļauj uz problēmu paskatīties plašāk un iegūt iespaidigu rezultātu.

Darbs ar nanostrukturētiem materiāliem man šķiet īpaši aizraujošs, jo nanodaļiņas nepamanāmas ar neapbruņotu aci, bet ar atbilstošām iekārtām un pētniecības metodēm varam tos redzēt un analizēt. Man tas šķiet ļoti iedvesmojoši  pētīt kaut ko tik mazu, bet vienlaikus tik nozīmīgu. Kopumā zinātnē mani visvairāk iedvesmo iespēja atklāt ko jaunu un redzēt, ka pētījuma rezultāti var būt praktiski noderīgi turpmāku tehnoloģiju attīstībā.

Kādi ir Jūsu lielākie ieguvumi no studijām BSP "Fizika"?

Manuprāt, studijas BSP “Fizika” man ir devušas ļoti plašas zināšanas un vērtīgu pieredzi. Studiju laikā es apguvu ne tikai fizikas likumus, augstāko matemātiku un programmēšanas pamatus, bet arī attīstīju kritisko un loģisko domāšanu. Šīs prasmes ir noderīgas ne tikai studijās vai pētniecībā, bet arī dažādās dzīves situācijās ārpus universitātes. Neapšaubāmi lielāko daļa no studiju materiāla esmu izmantojusi darbojoties pētniecībā. Tomēr, uzskatu ka vērtīgākā prasme ko man sniedza bakalaura fizikas studiju programma ir nebaidieties pieņemt izaicinājumus, jo ja spēju atrisināt komplicētus fizikas uzdevumus, tad arī citas grūtības nav nepārvaramas.

Ko Jums nozīmē šīs stipendijas iegūšana?  

Šīs stipendijas iegūšana man nozīmē ļoti daudz. Tā ir ne tikai liels pagodinājums, bet arī apliecinājums tam, ka mans ieguldītais darbs, neatlaidība un centieni ir pamanīti un novērtēti. Pie sava bakalaura darba sāku mērķtiecīgi strādāt jau aptuveni gadu iepriekš, pakāpeniski plānojot pētījumu, apgūstot nepieciešamās metodes un veicot eksperimentus. Šī stipendija man rada sajūtu, ka laboratorijā pavadītais laiks, daudzkārt atkārtotie mērījumi un ieguldītās pūles nav bijušas veltīgas. Bakalaura darba izstrādes laikā veicu daudz mērījumu, un tas prasīja lielu pacietību, precizitāti un atbildību. Tāpēc šis novērtējums man ir īpaši nozīmīgs. Esmu ļoti pateicīga arī Ķīmiskās fizikas institūtam, kur izstrādāju savu bakalaura darbu, par sniegto atbalstu, pieejamo aprīkojumu un iespēju strādāt pētnieciskā vidē. Tas viss būtiski palīdzēja man pilnveidoties un izstrādāt darbu pēc iespējas augstākā līmenī.

Kādi ir Jūsu turpmākie plāni - vai turpināsiet studijas maģistrantūrā? 

Vēlos turpināt attīstīt savas zināšanas fizikā un pilnveidot pētnieciskās prasmes, tāpēc plānoju turpināt studijas fizikas maģistrantūrā. Uzskatu, ka maģistra studijas būs nākamais nozīmīgais solis gan manā akadēmiskajā, gan profesionālajā izaugsmē.


Vērtēšana un stipendijas piešķiršana

2025./2026. akadēmiskajā gadā bakalaura grādu fizikā ieguvuši 25 studenti, no kuriem 1 studijas pabeidzis ar izcilību. Labāko bakalaura darbu eksperimentālās fizikas jomā komisija noskaidrojusi, izvērtējot vairākus faktorus – gan veiktā eksperimenta sarežģītību un eksperimentāli iegūto rezultātu precizitāti un vērtīgumu, gan ieguldīto darbu eksperimenta izstrādē, novērtējot eksperimentālo kļūdu, kā arī to, vai ir skaidri aprakstīta eksperimentālo rezultātu iegūšanas metodika un paši rezultāti.

Stipendijas žūrijas komisijas sastāvā šajā akadēmiskajā gadā bija LU EZTF Fizikas nodaļas asociētais profesors, vadošais pētnieks Andris Guļāns, LU EZTF Atomfizikas un spektroskopijas institūta asoc.prof., vad. pētn. Jānis Alnis un LU EZTF Fizikas nodaļas asoc.prof. , vad. pētn. Jeļena Kosmača.

Komentējot žūrijas vērtējumu, komisijas priekšsēdētājs Andris Guļāns stāsta: Veronika Moiseja atstāja spilgtu iespaidu ar savu bakalaura darbu, ko izstrādāja LU EZTF Ķīmiskās Fizikas institūtā. Veicot savu pētījumu par cinka uzlādējamām baterijām, Veronika apguva un patstāvīgi lietoja daudzas un daudzveidīgas eksperimentālās metodes un iekārtas, sākot ar paraugu sintēzi un beidzot raksturošanu ar ciklisko voltampērometriju, rentgenstruktūranalīzi, skenējošo un transmisijas elektronu mikroskopiju. Strādājot šajā virzienā divu gadu garumā, viņa ir ieguvusi augstvērtīgus rezultātus un deva būtisku pienesumu pētnieciskajā projektā, kas ir finansēts no Latvijas Universitātes iekšējās un ārējās konsolidācijas granta līdzekļiem. Šie rezultāti tika iekļauti publikācijā starptautiskā anonīmi recenzētā žurnālā, un Veronika aktīvi piedalījās tās rakstīšanā."  


Par stipendiju

Pēc kādreizējās LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes iniciatīvas piemiņas stipendija tika izveidota 2018. gadā, tā godinot izcilo pētnieku, FMOF absolventu, fizikas doktoru Kasparu Ērgli (1976-2018). Ar LU fonda administratīvu atbalstu stipendijas fondu pilnībā nodrošina Kaspara Ērgļa kolēģu, draugu, radinieku un domubiedru ziedojumi. Vienreizēja stipendija 300 EUR apmērā tiek piešķirta ik gadu vienam bakalaura studiju programmas “Fizika” absolventam par izcilākā eksperimentālā noslēguma darba izstrādi.


Kaspara Ērgļa piemiņas stipendijas saņēmēji:

2019. gadā – Antra Gaile;

2020. gadā – Dace Osīte;

2021. gadā – Agnese Spustaka;

2022. gadā – Kitija Alise Štucere;

2023. gadā – Leons Stankevičs;

2024. gadā –  Kristofers Ozoliņš;

2025. gadā - Annija Melece;

2026. gadā - Veronika Moiseja


Pieteikšanās studijām Latvijas Universitātē

No 9. jūlija līdz 20. jūlijam Latvijas Universitātē (LU) norisinās pieteikšanās bakalaura un īsā cikla līmeņa studijām. Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte (EZTF) piedāvā desmit bakalaura un vienu īsā cikla studiju programmu.

Dalīties

Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju šogad saņēmusi jaunā fiziķe Annija Melece
10.07.2025.

Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju šogad saņēmusi jaunā fiziķe Annija Melece

Fizikas bakalaura absolvents Leons Stankevičs saņem K. Ērgļa stipendiju
05.07.2023.

Fizikas bakalaura absolvents Leons Stankevičs saņem K. Ērgļa stipendiju

Kitija Alise Štucere - K.Ērgļa piemiņas stipendijas ieguvēja
08.07.2022.

Kitija Alise Štucere - K.Ērgļa piemiņas stipendijas ieguvēja

Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju šogad saņēmusi jaunā fiziķe Agnese Spustaka
22.07.2021.

Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju šogad saņēmusi jaunā fiziķe Agnese Spustaka