Jūs nesen pievienojāties Ķīmiskās fizikas institūta komandai - kas Jūs pamudināja uzsākt darbu tieši šeit?
Jau maģistra studiju laikā sapratu, ka vēlos savu karjeru saistīt ar kodolenerģijas un radiācijas jomu. Diemžēl, Latvijā šobrīd nav iespējas apgūt specializētu studiju programmu šajā nozarē, taču ceru, ka nākotnē Latvijas Universitātē tāda varētu tikt izveidota. Kas zina - varbūt kādreiz arī man būs iespēja piedalīties tās izveidē. Līdz tam Ķīmiskās fizikas institūts ir viena no vietām Latvijā, kur iespējams padziļināti apgūt šīs jomas praktisko pusi, mācīties no pieredzējušiem speciālistiem (tagad jau kolēģiem) un profesionāli attīstīties. Mani motivē arī vēlme veicināt sabiedrības izpratni par kodolenerģiju un radiāciju kopumā, lai cilvēku priekšstats par šo jomu balstītos mūsdienu zinātnē un faktos, nevis tikai vēsturiskos notikumos un stereotipos.
Kāds ir Jūsu izglītības un profesionālās pieredzes ceļš?
Mans izglītības un profesionālais ceļš līdz šim veidojies apvienojot interesi par ķīmiju, inženierzinātnēm un vadību, vēlāk arī kodolenerģētiku.
Inženierbakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā ieguvu Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē. Jau studiju laikā paralēli mācībām strādāju RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā, kur veicu klindamicīna fosfāta saturošu mikrodaļiņu izstrādi. Pateicoties mikrodaļiņu antibakteriālajām īpašībām un kontrolētajai zāļu izdalīšanai, nākotnē tās varētu izmantot mutes, sejas un žokļu ķirurģijā.
Pēc bakalaura studijām ieguvu arī maģistra grādu ražošanas inženierzinībās un vadībā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Izvēlējos tieši šo studiju programmu, tobrīd mans mērķis bija padziļināti pievērsties ražošanas, īpaši ķīmiskās ražošanas, jomai. Tomēr profesionālā pieredze ieviesa savas korekcijas jeb radās vēlme savu karjeru attīstīt nedaudz citā virzienā - divus gadus strādājot Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā, arvien vairāk ieinteresējos par kodolenerģētiku. Tāpēc arī savu maģistra darbu veltīju kodolenerģijas un reaktoru tehnoloģijām, izvērtējot iespējas tehnoloģijas attīstībai arī Latvijā.
Kādi ir Jūsu galvenie darba pienākumi un pie kādiem projektiem vai tēmām šobrīd strādājat?
Šobrīd viens no maniem galvenajiem darba uzdevumiem ir darbs pie projekta "Uzlaboti polimērbāzēti kompozītmateriāli ar piedevām starojuma aizsardzībai un dozimetrijas veiktspējai medicīnas, kosmosa un aizsardzības pielietojumos". Projekta ietvaros veicu dažādu kompozītmateriālu modelēšanu, lai izvērtētu, kuras materiālu kombinācijas nodrošinātu visefektīvāko starojuma aizsardzību un atbilstu konkrēto pielietojumu prasībām. Šādi ir iespējams pirms materiālu izgatavošanas novērtēt to potenciālo veiktspēju un optimizēt to sastāvu. Paralēli tam iesaistos arī dažādos ar radiācijas drošību saistītos jautājumos, pilnveidoju savas zināšanas šajā jomā un sniedzu atbalstu institūta ikdienas darbā.
Jūs uzvarējāt fakultātes soļu izaicinājumā - kā izdevās sasniegt labāko rezultātu? Vai ikdienā daudz nodarbojaties ar fiziskām aktivitātēm?
Manuprāt, galvenais iemesls bija tas, ka uz izaicinājuma laiku mainīju savus ikdienas paradumus. Sabiedriskā transporta un mikromobilitātes rīku vietā izvēlējos uz darbu un no tā doties ar kājām - no manām mājām līdz LU Akadēmiskajam centram tas ir aptuveni 25 minūšu gājiens vienā virzienā. Arī vakaros bieži devos garākās pastaigās, bet darbā centos pēc iespējas retāk izmantot liftu un vairāk pārvietoties pa kāpnēm.
Ikdienā, arī ārpus soļu izaicinājuma, cenšos būt fiziski aktīvs. Daudz pārvietojos ar kājām un nodarbojos ar skriešanu. Šogad, pārstāvot LU, piedalījos Rimi Rīgas maratonā un noskrēju 10 km distanci. Nākamais mērķis ir sagatavoties pusmaratonam jeb 21 km distancei.
Ceru, ka nākamajā sezonā LU Sporta centra skriešanas nodarbības vismaz vienu reizi nedēļā varētu notikt otrdienās vai ceturtdienās, jo pirmdienu un trešdienu vakaros dejoju tautas dejas. Tas man ļautu vieglāk apvienot abus hobijus un kvalitatīvāk sagatavoties attiecīgajai maratona distancei.
Ko Jums visvairāk patīk darīt brīvajā laikā? Kādi ir Jūsu hobiji un intereses ārpus darba?
Brīvajā laikā cenšos veltīt laiku sev un aktivitātēm, kas palīdz uzturēt līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Mana lielākā aizraušanās ir tautas dejas - dejoju tautas deju ansamblī "Lielupe", un tas ir hobijs, kas mani pavada jau kopš trīs gadu vecuma. Dejošana man sniedz ne tikai iespēju būt daļai no latviešu kultūras tradīcijām, bet arī būt aktīvam un satikt līdzīgi domājošus cilvēkus.
Papildus dejošanai viens no maniem iecienītākajiem hobijiem ir skriešana. Tā palīdz uzturēt labu fizisko formu, sakārtot domas un atslēgties no ikdienas steigas. Man patīk arī pavadīt laiku dabā, kā arī ceļot - iepazīt dažādas valstis, to kultūru, tradīcijas un cilvēkus. Uzskatu, ka ceļošana paplašina redzesloku un ļauj uz lietām paskatīties no cita skatpunkta.
Kad ir iespēja, iesaistos arī Latvijas Mazpulku organizētajās aktivitātēs, gan piedaloties tajās, gan palīdzot tās organizēt. Savukārt mierīgākos brīžos labprāt lasu grāmatas par pašizaugsmi un personīgo attīstību.
