Šajā jomā iesaistīti arī Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ķīmiskās fizikas institūta (ĶFI) pētnieki sadarbībā ar Latvijas uzņēmumiem "Naco Technologies" un "Allatherm". Viņi izstrādā risinājumus tritija jeb radioaktīvā ūdeņraža atdalīšanai un attīrīšanai. Tritiju nākotnē paredzēts izmantot kā kodoldegvielu kodolsintēzes reaktoros, tāpēc efektīvas tā iegūšanas un pārstrādes metodes ir būtiskas kodolenerģētikas attīstībai.
Kas ir tritijs, un kāpēc tas ir svarīgs?
Tritijs ir ūdeņraža izotops, kas no izplatītākā ūdeņraža izotopa – protija – atšķiras ar diviem papildu neitroniem atoma kodolā, kā rezultātā tā kodols ir nestabils un radioaktīvs. Kodolsintēzē enerģiju iegūst, saplūstot tritija un deitērija (smagā ūdeņraža) kodoliem, un šajā procesā izdalās ļoti liels enerģijas daudzums.
Papildus potenciālajai izmantošanai kodolsintēzē, tritiju lieto arī ūdens aprites pētījumos, bioloģijas un vides zinātnēs kā radiomarķieri, kā arī atsevišķos pašizgaismojošos materiālos un ierīcēs, piemēram, pulksteņu ciparnīcās.
Tritijs dabā ir sastopams ļoti nelielā daudzumā. Neliela tā daļa veidojas atmosfērā kosmiskā starojuma ietekmē, bet paaugstināts tritija daudzums vidē vēsturiski radies arī kodolieroču izmēģinājumu dēļ.
Tomēr mūsdienās būtiska daļa tritija ir saistīta ar kodolenerģētiku – tas rodas kā blakusprodukts kodolreaktoros un ir sastopams arī atomelektrostaciju (AES) radioaktīvajos atkritumos.
