Skaitliskās modelēšanas institūta (SMI) vadošais pētnieks Mihails Birjukovs strādā teorētiskās fizikas, skaitliskās modelēšanas un datu analīzes jomā. Viņa karjeru veidojusi zinātkāre, patstāvība un ļoti praktiska pieeja zinātnei.
Šajā intervijā viņš stāsta par savu ceļu no studenta līdz sava pētniecības virziena vadītājam, par motivāciju darbam, kā arī par ieguldījumu atvērtākas semināru kultūras veidošanā Skaitliskās modelēšanas institūtā.
Cik ilgi jau strādājat SMI, un kāds ir bijis Jūsu profesionālais ceļš līdz šim brīdim?
Ar SMI esmu saistīts aptuveni astoņus gadus – strādāju tur jau kopš maģistrantūras studiju otrā semestra. Pirms tam, bakalaura laikā strādāju Lāzeru centrā, jo zināju, ka varu nodarboties gan ar teorētisko fiziku, gan matemātiku, taču šķita interesanti pamēģināt veikt tieši eksperimentus. Savukārt, pirmajā semestrī maģistrantūrā sāku meklēt darbu un dzirdēju, ka SMI ir visdažādākie projekti – gan tādi, kur jāveic skaitliskā modelēšana, gan tādi kur vajadzīgs ne tikai strādāt ar teoriju, bet arī veikt eksperimentus. Ļoti paveicās ar darba vadītāju – vadošais pētnieks Andris Jakovičs man daudz iemācīja ne tikai par darba zinātnisko pusi, bet arī par menedžmentu. Viņš deva arī ļoti lielu brīvību, un tā kopā nostrādājām gan visu manas maģistrantūras, gan doktorantūras laiku.
Pēc manas trešās darba nedēļas viņš jokojot teica, ka ar mani viss esot skaidrs, un labākā pieeja ir netraucēt man strādāt.
Pēc tam nolēmu paņemt nelielu pārtraukumu no doktorantūras tēmas un piedāvāju savus pakalpojumus Fizikas nodaļas Magnētisku Mīkstu Materiālu laboratorijai (MMML). Viņiem teicu: "Ja jums ir problēmas, kas saistītas ar attēlu un datu analīzi, tās varu atrisināt ar metodēm, kuras izstrādāju doktorantūras laikā." Jau pēc divām nedēļām sāku tur strādāt. Interesanti, ka visas izstrādnes un pieejas, ko doktorantūras laikā biju attīstījis kopā ar studentiem, šajā laboratorijā ļoti labi noderēja un tika veiksmīgi pielietotas. Pēc diviem gadiem sapratu, ka vairs negribu strādāt kāda cita pārraudzībā. Man jau bija pietiekami daudz savu ideju, biju vadījis studentus un diezgan labi pārzināju akadēmisko vidi un tās sistēmu. Tāpēc sāku domāt par savas pētniecības grupas izveidi. Man šķita, ka citādi es nemaz negribētu palikt zinātnē.
Ja ir sava grupa un projekti, tad var daudz brīvāk realizēt idejas - izvēlēties projektus, piesaistīt finansējumu un veidot komandu pēc saviem principiem.
Citiem vārdiem sakot, pats vari vairāk kontrolēt savu profesionālo virzienu.
Kā parasti pavadāt savu brīvo laiku ārpus darba?
Daudz brīvā laika pavadu strādājot kā neatkarīgs speciālists (freelancer), izmantojot prasmes, ko esmu apguvis programmēšanā, matemātiskajā fizikā, kā arī attēlu un datu analīzē. Šīs prasmes šobrīd ir ļoti pieprasītas. Agrāk man ļoti patika spēlēt volejbolu, vēlāk pārgāju uz kaut ko pavisam citu - sāku nodarboties ar paukošanos. Pēc tam pievērsos viduslaiku cīņām, kur ģērbu 30–50 kilogramus smagas bruņas, un ņēmu rokās dzelzs ieročus. Piedalījos pat pasaules čempionātā gan individuālajās, gan komandu kategorijās, kā arī startēju Eiropas līmeņa čempionātos. Latvijā mums ir klubs "Livland", kurā arī trenējos. Tā bija pirmā nopietnā pieredze cīņas sportā, un man tas ļoti patika. Tomēr ar laiku satiku savu pašreizējo Latvijas MMA federācijas treneri, un tad sapratu, ka mani vairāk interesē cīņa bez bruņām -tieši tuvcīņas formāts. Tur ir daudz lielāka daudzveidība, un tas noslogo gan ķermeni, gan prātu vairāk nekā cīnīšanās bruņās.
Cīņas sports ir atsevišķa zinātne, kas palīdz arī darbā.
Ja varu izturēt šos treniņus, tad varu izturēt, piemēram, arī aktīvus projektu pieteikumu rakstīšanas periodus. Ja ir brīvāks brīdis, ļoti izbaudu ēdienu gatavošanu, cenšos atveidot mājās dažādus restorānos baudītus ēdienus.
Kā radās ideja par SMI iknedēļas semināru organizēšanu?
Šobrīd ir notikuši jau 19 iknedēļas semināri. Savulaik SMI jau tika organizēti šādi līdzīgi semināri, taču tolaik kolēģiem trūka kapacitātes nodrošināt to regularitāti, un semināri izsīka. Strādājot MMML redzēju, ka kolēģi pulcējas vienreiz nedēļā un dalās ar saviem darba rezultātiem. Es arī sāku piedalīties un stāstīt par darba progresu. Man ļoti patika, ka MMML semināri tika organizēti regulāri, taču tie galvenokārt bija lokāli. Tāpēc atsākot darbu SMI, radās doma - ja jau veidoju savu pētniecības grupu SMI un strādāju pie projektu komandas izveides, tad varbūt varu arī pats organizēt seminārus, bet ar nedaudz plašāku pieeju. Tā arī notika. Gribēju sākt ar lokālu auditoriju, galvenokārt ar institūta pētniekiem un cilvēkiem no EZTF. Taču pamazām mēs sākām domāt plašāk un nu jau arī veiksmīgi piesaistām ārzemju pētniekus.
Vai varat īsumā pastāstīt par šiem semināriem tiem kolēģiem, kuri tajos vēl nav piedalījušies?
Semināriem nav obligāti jābūt tieši saistītiem ar SMI pētniecības jomām. Piedalīties aicinām cilvēkus, kuri nodarbojas ar pētniecību vai strādā industrijā, un kuru tēmas saistītas ar matemātiku, fiziku, datorzinātni vai citām līdzīgām nozarēm. Plānoju arī aicināt studentus, lai viņi stāsta par savu pētniecību, piemēram, diplomdarbu ietvaros. Vēlos veicināt atvērtu ideju apmaiņu, kur ikviens var dalīties ar savu pieredzi un pētījumiem. Semināra formāts ir aptuveni pusotra stunda - apmēram stunda paredzēta stāstījumam un vēl pusstunda – jautājumiem un diskusijai. Šie semināri ir kā neformāla tikšanās, kur var brīvi dalīties ar idejām. Piedalīties var gan klātienē, gan attālināti.
Kas Jūs motivē būt tik aktīvam un iesaistīties dažādās aktivitātēs?
Man ļoti patīk tas, ko daru, un es saprotu, kāpēc to daru. Esmu izvēlējies jomu, kurā darbs liek manām smadzenēm rosīties, un tas dod papildus enerģiju. Tāpēc lielākoties man nav sajūtas, ka vakarā es būtu pilnīgi izsmelts. Ļoti palīdz arī tas, ka apkārt ir cilvēki ar līdzīgu entuziasmu – tas iedvesmo un motivē.
Domāju, ka tad, ja kopumā dzīvē jūties laimīgs, tad arī enerģijas ir vairāk.
Svarīga ir disciplīna, spēja organizēt savu darba laiku, kā arī jāatceras atpūsties, darot ko tādu, kas patiešām patīk. Tad darbs vairs nešķiet kā piespiedu pienākums. Man drīzāk ir jāpiespiež sevi apstāties un paņemt pauzi, nevis turpināt strādāt.
