Akadēmiskais centrsLatvijā izplatīto un daudzās krāšņās klintīs atsegto devona nogulumiežu vecums ir 390-360 miljoni gadu. Arī šo nogulumiežu pētījumiem Latvijā ir ilgstoša vēsture, bet mugurkaulnieku atliekas no Burtnieku svītas smilšakmeņiem atrada vairāk nekā pirms 200 gadiem! Mūsdienās LU notiek pētījumi paleozoja un mezozoja stratigrāfijā (iežu vecuma salīdzināšanā un precizēšanā), mugurkaulnieku paleontoloģijā un paleoekoloģijā. Pētījumi aptver arī smilšakmeņu, mālu un dolomītu veidošanās apstākļus. Paisuma-bēguma (plūdmaiņu) pazīmju atradumi ļauj aizvien labāk izprast šo procesu lomu seklajā, plašajā jūrā, kas devona periodā laiku pa laikam klāja Latvijas teritoriju. Par augu attīstību devona periodā ļauj spriest seno augšņu un augu sakņu struktūru atradumi nogulumiežos. Organismu, to dzīves apstākļu un nogulumu veidošanās apstākļu pētījumi ļauj izdarīt secinājumus par devona Baltijas jūru un upju grīvu paleoģeogrāfiju – senajiem fizioģeogrāfiskajiem apstākļiem. Šie pētījumi ļauj labāk izprast, kur un kāpēc ir izveidojušās dolomītu, mālu, kvarca smilšu, ģipšu un citu derīgo izrakteņu atradnes, kādi faktori ietekmē izrakteņu kvalitāti.
Pētījumi tiek realizēti sadarbībā ar ārvalstu partneriem Upsalas Universitātē, Tartu un Tallinas Tehnoloģiju universitātēs, Viļņas Universitātē, Vroclavas Universitātē un citur.
Nozīmīgākās publikācijas
Lukševičs, E. 2021. Revision of asterolepidoid antiarch remains from the Ogre Formation (Upper Devonian) of Latvia. Estonian Journal of Earth Sciences, 70 (1): 3–17.
Stinkulis, Ģ., Lukševičs, E. and Reķe, T. 2020. Sedimentology and vertebrate fossils of the Frasnian Ogre Formation, Gurova outcrops, eastern Latvia. Estonian Journal of Earth Sciences, 69 (4): 248–261.
Beznosov, P.A., Clack, J.A., Lukševičs, E., Ruta, M. and Ahlberg, P.E. 2019. Morphology of the earliest reconstructable tetrapod Parmastega aelidae. Nature, 574: 527-531.
Lebedev O. and Lukševičs E. 2018. New material on Ventalepis ketleriensis Schultze, 1980 extend the zoogeographic area of a Late Devonian vertebrate assemblage. Acta Geologica Polonica, 68 (3): 437-454.
Lukševičs E. un Stinkulis Ģ. 2018. Nogulumiežu segas stratigrāfiskais iedalījums, uzbūve, sastāvs un reģionālās atšķirības. Gr: Nikodemus O., Kļaviņš M., Krišjāne Z., Zelčs V. (zin. red.) Latvija: zeme, daba, tauta, valsts. Rīga, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. 38.-58. lpp.
Lukševičs, E., Stinkulis, Ģ., Ivanov, A., and Tirzmale, D. 2018. The Borschovo section of the Gauja and Amata regional stages (Leningrad Region, Russia): sedimentology and biostratigraphy. Estonian Journal of Earth Sciences, 67, 21-32.
Ģ. Stinkulis demonstrē interesentiem plūdmaiņu pazīmes devona nogulumiežos Latvijas 2019. g. ģeovietā – Vidzemes jūrmalas stāvkrastos.
Dr. ģeol. Sandijs Mešķis 2019. g. veic devona nogulumiežu fotofiksāciju Gurovas gravā, Balvu novadā. Iegūtie dati ļauj veikt fotogrammetriju, izstrādāt atseguma sienas telpisko modeli un precizēt slāņojuma elementu orientāciju.
Devona smilšakmeņos 2019. g. ģeovietā – Vidzemes jūrmalas stāvkrastos atrodamās plūdmaiņu procesu pazīmes un zivju fosīlijas ir raisījušas sabiedrības interesi. E. Lukševičs un Ģ. Stinkulis iepazīstināja ar šiem atradumiem Ežurgu, Zivtiņu un Veczemju klintīs visus interesentus – ģeovietas pasākuma apmeklētājus.
Devona nogulumiežu pētījumi sākas lauka apstākļos ar atsegumu pētījumiem, to ģeoloģisko griezumu izveidi un slīpslāņojuma mērījumiem. Daudzos pētījumos piedalās studenti, kuri izstrādā savus kursa, bakalaura un maģistra darbus.
Devona nogulumiežu sedimentoloģiskie un paleontoloģiskie pētījumi Gurovas gravā, Balvu novadā, noder gan publikāciju sagatavošanai, gan bakalaura darba izstrādei.
Izrakumi Cieceres krastā pie Paksītes ietekas 2021. g. augustā, kur atrastas arī pasaulslavenā četrkājainā dzīvnieka Ventastega curonica atliekas.
Ātrajā kalnā Ventas krastā atsedzas nogulumieži, kas veidojās pašās devona perioda beigās. Tajos ir atrodamas gan augu sakņu struktūras, gan liela biezuma, labi izveidojušās senās augsnes. Ģeoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu studentu pētījumi ir palīdzējuši izprast šo veidojumu izplatību un izcelsmi.