Academic CentreThe age of the ancient Devonian sedimentary rocks widely distributed in Latvia and exposed in many magnificent cliffs is 390-360 million years. Research of these sedimentary rocks in Latvia also has a long history, but the remains of vertebrates from the sandstones of the Devonian Burtnieki Formation were found more than 200 years ago! Nowadays, the University of Latvia is conducting research in Palaeozoic and Mesozoic stratigraphy (determination and comparison of the age of rocks), vertebrate palaeontology, and palaeoecology. Studies also deal with evaluation of sedimentary environments of sandy, clayey, and carbonate deposits. In recent years many features of tidal processes were identified in the Devonian deposits, which allow for better understanding of the role of these processes in the shallow, wide sea that occasionally covered the territory of Latvia during the Devonian period. The discoveries of ancient soils and plant root structures in sedimentary rocks give insight into development of plants in the Devonian period. Studies of ancient organisms, their life conditions, as well as surrounding sedimentary environments clarify ancient physiographic conditions (palaeogeography) of the Devonian Baltic seas, deltas and estuaries of rivers. The combined sedimentological and palaeontological studies are important also to better understand where and why the mineral deposits such as dolomites, clay, quartz sands, gypsum, and other resources formed, what factors influenced the quality of minerals.
The research is carried out in cooperation with foreign partners at Uppsala University, University of Tartu, Tallinn University of Technology, Vilnius University, Wrocław University and elsewhere.
Important publications
Lukševičs, E. 2021. Revision of asterolepidoid antiarch remains from the Ogre Formation (Upper Devonian) of Latvia. Estonian Journal of Earth Sciences, 70 (1): 3–17.
Stinkulis, Ģ., Lukševičs, E. and Reķe, T. 2020. Sedimentology and vertebrate fossils of the Frasnian Ogre Formation, Gurova outcrops, eastern Latvia. Estonian Journal of Earth Sciences, 69 (4): 248–261.
Beznosov, P.A., Clack, J.A., Lukševičs, E., Ruta, M. and Ahlberg, P.E. 2019. Morphology of the earliest reconstructable tetrapod Parmastega aelidae. Nature, 574: 527-531.
Lebedev O. and Lukševičs E. 2018. New material on Ventalepis ketleriensis Schultze, 1980 extend the zoogeographic area of a Late Devonian vertebrate assemblage. Acta Geologica Polonica, 68 (3): 437-454.
Lukševičs E. un Stinkulis Ģ. 2018. Nogulumiežu segas stratigrāfiskais iedalījums, uzbūve, sastāvs un reģionālās atšķirības. Gr: Nikodemus O., Kļaviņš M., Krišjāne Z., Zelčs V. (zin. red.) Latvija: zeme, daba, tauta, valsts. Rīga, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. 38.-58. lpp.
Lukševičs, E., Stinkulis, Ģ., Ivanov, A., and Tirzmale, D. 2018. The Borschovo section of the Gauja and Amata regional stages (Leningrad Region, Russia): sedimentology and biostratigraphy. Estonian Journal of Earth Sciences, 67, 21-32.
Nozīmīgākās publikācijas
Lukševičs, E. 2021. Revision of asterolepidoid antiarch remains from the Ogre Formation (Upper Devonian) of Latvia. Estonian Journal of Earth Sciences, 70 (1): 3–17.
Stinkulis, Ģ., Lukševičs, E. and Reķe, T. 2020. Sedimentology and vertebrate fossils of the Frasnian Ogre Formation, Gurova outcrops, eastern Latvia. Estonian Journal of Earth Sciences, 69 (4): 248–261.
Beznosov, P.A., Clack, J.A., Lukševičs, E., Ruta, M. and Ahlberg, P.E. 2019. Morphology of the earliest reconstructable tetrapod Parmastega aelidae. Nature, 574: 527-531.
Lebedev O. and Lukševičs E. 2018. New material on Ventalepis ketleriensis Schultze, 1980 extend the zoogeographic area of a Late Devonian vertebrate assemblage. Acta Geologica Polonica, 68 (3): 437-454.
Lukševičs E. un Stinkulis Ģ. 2018. Nogulumiežu segas stratigrāfiskais iedalījums, uzbūve, sastāvs un reģionālās atšķirības. Gr: Nikodemus O., Kļaviņš M., Krišjāne Z., Zelčs V. (zin. red.) Latvija: zeme, daba, tauta, valsts. Rīga, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. 38.-58. lpp.
Lukševičs, E., Stinkulis, Ģ., Ivanov, A., and Tirzmale, D. 2018. The Borschovo section of the Gauja and Amata regional stages (Leningrad Region, Russia): sedimentology and biostratigraphy. Estonian Journal of Earth Sciences, 67, 21-32.
Ģ. Stinkulis demonstrē interesentiem plūdmaiņu pazīmes devona nogulumiežos Latvijas 2019. g. ģeovietā – Vidzemes jūrmalas stāvkrastos.
Dr. ģeol. Sandijs Mešķis 2019. g. veic devona nogulumiežu fotofiksāciju Gurovas gravā, Balvu novadā. Iegūtie dati ļauj veikt fotogrammetriju, izstrādāt atseguma sienas telpisko modeli un precizēt slāņojuma elementu orientāciju.
Devona smilšakmeņos 2019. g. ģeovietā – Vidzemes jūrmalas stāvkrastos atrodamās plūdmaiņu procesu pazīmes un zivju fosīlijas ir raisījušas sabiedrības interesi. E. Lukševičs un Ģ. Stinkulis iepazīstināja ar šiem atradumiem Ežurgu, Zivtiņu un Veczemju klintīs visus interesentus – ģeovietas pasākuma apmeklētājus.
Devona nogulumiežu pētījumi sākas lauka apstākļos ar atsegumu pētījumiem, to ģeoloģisko griezumu izveidi un slīpslāņojuma mērījumiem. Daudzos pētījumos piedalās studenti, kuri izstrādā savus kursa, bakalaura un maģistra darbus.
Devona nogulumiežu sedimentoloģiskie un paleontoloģiskie pētījumi Gurovas gravā, Balvu novadā, noder gan publikāciju sagatavošanai, gan bakalaura darba izstrādei.
Izrakumi Cieceres krastā pie Paksītes ietekas 2021. g. augustā, kur atrastas arī pasaulslavenā četrkājainā dzīvnieka Ventastega curonica atliekas.
Ātrajā kalnā Ventas krastā atsedzas nogulumieži, kas veidojās pašās devona perioda beigās. Tajos ir atrodamas gan augu sakņu struktūras, gan liela biezuma, labi izveidojušās senās augsnes. Ģeoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu studentu pētījumi ir palīdzējuši izprast šo veidojumu izplatību un izcelsmi.