IKT terminoloģijas profesora grupa

Terminrade mūsdienu valodniecībā ieņem starpstāvokli starp praktisku valodas plānošanu un teorētisku lingvistisku izpēti. Šī robežpozīcija rada jautājumu par to, vai terminrades process būtu klasificējams kā pētnieciska darbība. Lai gan terminoloģijas izstrāde bieži tiek uztverta kā tehnisks uzdevums, kas saistīts ar terminu radīšanu un saskaņošanu, padziļināta analīze rāda, ka būtiska terminrades daļa atbilst zinātniska darba kritērijiem. Tādēļ terminrade būtu jāuzskata par pētniecisku darbu vismaz tajos posmos, kuros tiek veikta jēdzienu analīze, terminoloģisko sistēmu modelēšana un starpdisciplināra konceptuālā izpēte.

Terminrades teorētiskais pamats

Terminoloģijas zinātne balstās uz konceptuālās analīzes metodēm, kas ir raksturīgas gan lingvistikai, gan nozares teorijai. Jēdzienu definēšana nav mehānisks process, bet gan teorētiska darbība, kurā tiek analizētas jēdzienu robežas, to savstarpējās attiecības un vieta plašākā zināšanu sistēmā. Šāda pieeja atbilst klasiskajai terminoloģijas teorijai, ko izstrādājis E. Vīsters, uzsverot jēdzienu sistēmu centrālo lomu terminoloģijas darbā (Wüster, 1979). Arī Cabré (1999) norāda, ka terminoloģija ir starpdisciplināra zinātne, kuras pamatā ir konceptuālā modelēšana un sistemātiska jēdzienu analīze. Šie procesi atbilst zinātniskās pētniecības kritērijiem: tie ir metodoloģiski pamatoti, teorētiski strukturēti un reproducējami.

Turklāt mūsdienu terminoloģijas teorijā arvien lielāku nozīmi iegūst sociokognitīvā pieeja, kas terminradi aplūko kā dinamisku procesu, kurā jēdzieni tiek konstruēti sociālās un profesionālās kopienās (Temmerman, 2000). Šāda pieeja vēl vairāk nostiprina terminrades zinātnisko raksturu, jo tā balstās empīriskā izpētē un konceptuālās struktūras analīzē.

Praktiskā dimensija un tās attiecības ar pētniecību

Neraugoties uz terminrades teorētisko pamatu, tā ietver arī praktiskas funkcijas, piemēram, terminu ieviešanu, datubāzu uzturēšanu un terminoloģijas saskaņošanu ar likumdošanu. Šie uzdevumi pēc būtības nav zinātniski, taču tie balstās uz iepriekš veiktu pētniecisku darbu. Līdzīgi kā citās lietišķās zinātnēs, piemēram, inženierzinātnēs vai medicīnā, praktiskā darbība ir cieši saistīta ar teorētisko pamatu, un abas dimensijas nav nošķiramas. ISO 704 standarts skaidri definē terminoloģijas darbu kā konceptuālu un metodoloģisku procesu, kas ietver jēdzienu analīzi un terminoloģisko sistēmu izstrādi (ISO, 2009), tādējādi apliecinot tā zinātnisko raksturu.

Svarīgi uzsvērt, ka terminrades praktiskā puse nevar pastāvēt bez pētnieciskās. Ja terminu izstrāde balstītos tikai tulkojumos vai intuitīvā valodas izjūtā, terminoloģija kļūtu nekonsekventa, fragmentāra un nespētu nodrošināt zinātnes un profesionālās komunikācijas precizitāti. Šādu risku Latvijā vairākkārt uzsvēris arī Veisbergs (2012), norādot, ka kvalitatīva terminoloģija ir iespējama tikai tad, ja tā balstās teorētiski pamatotā jēdzienu analīzē.

Starptautiskais konteksts

Starptautiskajā akadēmiskajā vidē terminoloģija tiek atzīta par lietišķās lingvistikas apakšnozari. Somijā, Norvēģijā, Kanādā un citās valstīs terminologi strādā universitātēs kā pētnieki, un terminoloģijas izstrāde tiek finansēta kā zinātniska darbība (Faber, 2012). Šāda pieeja balstās atziņā, ka terminoloģija ir būtiska zinātnes infrastruktūras daļa: bez precīziem terminiem nav iespējama ne zinātnes komunikācija, ne jaunu zināšanu radīšana.

Latvijā terminoloģijas attīstība vēsturiski ir bijusi cieši saistīta ar akadēmisko vidi, īpaši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, kas regulāri apstiprina terminus un veic jēdzienu analīzi (LZA TK, dažādi gadi). Tomēr finansējuma un institucionālā atbalsta struktūra bieži terminrādi pozicionē kā tehnisku darbu, kas neatspoguļo tās patieso zinātnisko raksturu. Šī neatbilstība kavē terminoloģijas attīstību un ierobežo tās spēju nodrošināt valodas un zinātnes ilgtspēju.

Argumenti par terminrades klasificēšanu kā zinātnisku darbu

Terminrade būtu jāuzskata par zinātnisku darbu šādu iemeslu dēļ:

• tā ietver jēdzienu analīzi, kas ir teorētiska un metodoloģiski pamatota darbība (Wüster, 1979; Cabré, 1999);
• tā balstās starpdisciplinārā izpētē un starptautisko standartu analīzē (ISO, 2009);
• tā veido zinātnes komunikācijas pamatu un līdz ar to ir daļa no zinātnes infrastruktūras (Faber, 2012);
• tās rezultāti ir reproducējami, pārbaudāmi un teorētiski argumentēti (Temmerman, 2000);
• bez pētnieciska pamata terminoloģija zaudē kvalitāti un nespēj nodrošināt valodas attīstību (Veisbergs, 2012).

Šie argumenti rāda, ka terminrade nav reducējama uz tehnisku darbību. Tā ir zinātniska pēc būtības, jo tās centrā ir jēdzienu sistēmu izpēte un valodas attīstības teorētiska modelēšana.

Secinājums

Terminrade ir jāuzskata par pētniecisku darbu, jo tā balstās teorētiskā analīzē, metodoloģiski pamatotā izpētē un starpdisciplinārā sadarbībā. Lai gan terminrade ietver arī praktiskas funkcijas, tās nav nošķiramas no zinātniskās dimensijas, kas nodrošina terminoloģijas kvalitāti un ilgtspēju. Tādēļ terminrades klasificēšana kā zinātniska darba veids ir ne tikai teorētiski pamatota, bet arī nepieciešama valodas, izglītības un zinātnes attīstības interesēs.

Literatūras saraksts

Bowker, L. (2015). Terminology and specialized translation. Handbook of Translation Studies, 4, 175–181.

Cabré, M. T. (1999). Terminology: Theory, methods and applications. John Benjamins.

Faber, P. (2012). The cognitive shift in terminology and specialized translation. MonTI, 4, 107–134.

Felber, H. (1984). Terminology Manual. UNESCO.

Gaivenis, K. (2002). Terminologija: teorija ir praktika. Vilniaus universitetas.

ISO. (2009). ISO 704: Terminology work — Principles and methods. International Organization for Standardization.

ISO. (2019). ISO 1087: Terminology work — Vocabulary. International Organization for Standardization.

Kageura, K. (2002). The Dynamics of Terminology: A descriptive theory of term formation and terminological growth. John Benjamins.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. (dažādi gadi). LZA TK protokoli un apstiprinātie termini. Pieejams: termini.gov.lv

Picht, H., & Draskau, J. (1985). Terminology: An introduction. University of Surrey.

Sager, J. C. (1990). A Practical Course in Terminology Processing. John Benjamins.

Temmerman, R. (2000). Towards New Ways of Terminology Description: The sociocognitive approach. John Benjamins.

Veisbergs, A. (2012). Terminoloģijas attīstība Latvijā: problēmas un perspektīvas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 7, 45–58.

Wüster, E. (1979). Einführung in die allgemeine Terminologielehre und terminologische Lexikographie. Springer.

*) Tekstu 2026.g. 3.martā radījis MI Copilot un tas nav rediģēts.