Informācija un padomi doktorantiem

Doktoranta un vadītāja apņemšanās

Saliekot kopā divus, trīs un pat vairāk maģistra darbus, var arī nesanākt neviens doktora darbs. Kāpēc?

Sekmīgām studijām maģistrantūrā gluži labi pietiek ar gaišu galvu, puslīdz regulāru nodarbību apmeklējumu un speciālistiem jau zināmu lietu apkopojumu maģistra darba tekstā. Varbūt ne izcilas, tomēr sekmīgas atzīmes iegūšanai maģistra darba gadījumā netiek prasīts ne netriviālas problēmas atrisinājums, ne publikācijas atzītos zinātniskos izdevumos, ne pētījuma rezultātu prezentēšana starptautiskās zinātniskās konferencēs, bet doktora darbam visas šīs lietas ir obligātas.

Doktora darbs formāli ir noteikts 100 kredītpunktu vērts, piecreiz lielāks apjoms salīdzinājumā ar maģistra darbu.

Doktorantūras studijās ir ļoti liela individuālā darba proporcija, kā arī būtisks oriģinalitātes, jaunuma aspekts. Ir jāpaveic šādas lietas:

1. jāīsteno pamatīga literatūras avotu izpēte izvēlētajā pētījumu virzienā, t.i., jānoskaidro, kas dotajā jomā „progresīvajai cilvēcei”(akadēmiķa R.M.Freivalda vārdi) jau ir zināms;
2. jāformulē problēma (t.i., kas progresīvajai cilvēcei vēl nav zināms, ko tā vēl neprot vai ar ko progresīvā cilvēce nav apmierināta), ko jomas speciālisti atzīst par pietiekami netriviālu, grūti atrisināmu;
3. jāpiedāvā formulētās problēmas atrisinājums;
4. jāpamato, ka formulētā problēma ir atrisināta.

Teorētiskas ievirzes doktora darbā problēmas parasti formulē kā teorēmas un risinājumus – kā teorēmu pierādījumus, kas reizē kalpo arī par problēmas atrisinājuma pamatojumu. Praktiskākas ievirzes doktora darbā risinājums parasti ir kāda jauna pieeja, procedūra, programmrīks u.tml., bet par pamatojumu var kalpot salīdzinājums starp situāciju pirms darba izstrādes un jauno situāciju, kurā izmanto šo izstrādāto pieeju, procedūru, programmrīku. Par šo salīdzināšanu ir jāsāk domāt ļoti savlaicīgi, apzinot un fiksējot esošo situāciju un tādējādi radot bāzi salīdzinājumam nākotnē.

Doktora darba rezultāti ir jādara zināmi nozares speciālistiem, publicējot vismaz 2 rakstus atzītos starptautiskos izdevumos un uzstājoties ar referātu vismaz 2 atzītās starptautiskās zinātniskās konferencēs. Gan izdevumiem, gan konferencēm jābūt ar rakstu/prezentāciju aizklātu recenzēšanu. No raksta iesniegšanas žurnālam veiksmīgā gadījumā paiet gads, konferences referāta gadījumā – pusgads, turklāt jārēķinās ar recenzentu noraidošiem atzinumiem, kas procesu var jūtami paildzināt. Un beigu beigās vēl ir jāiesniedz ap 120 lappušu garš disertācijas teksts, ko arī nevar dabūt gatavu ne dažās nedēļās, pat ne dažos mēnešos.

Tādējādi ir redzams, ka doktorantūras studijas prasa ļoti būtisku laika ieguldījumu un pamatīgu uzcītību un neatlaidību. Pievienojot kripatiņu talanta un intensīvas sadarbības ar zinātnisko vadītāju, būs itin labs rezultāts. Tostarp pat izcils talants bez personiskā laika ieguldījuma, uzcītības un neatlaidības nedos neko. Piemēru gan vienam, gan otram variantam mums ir gana.

Paturēsim prātā, ka negatīvā doktora studiju rezultātā neviens no mums nav ieinteresēts.

Prof. Juris Borzovs

D. Berry ieteikumi sekmīgai tēmas izvēlei un darba pabeigšanai laikā

Vai grūti būt doktorantam? - Zanda Rubene, Latvijas Universitātes profesore (raksts žurnālā "IR")