Akadēmiskais centrs
1874. gadā jeb pirms 150 gadiem tornī bija uzstādīts Fraunhofera teleskops un to sāka izmantot tieši astronomiskiem mērķiem. 1914. gada 21. augustā (pirms 110 gadiem) tur novēroja pilnu Saules aptumsumu, par ko liecina studentu atstātais uzraksts uz torņa sienas. Var piebilst, ka nākošais pilnais Saules aptumsums Rīgā būs redzams tikai 2142. gada 25. maijā.
Kopš 1986. gada LU Astronomiskais tornis darbojas kā publiskā observatorija un arī šogad piedāvā zvaigžņotas debess demonstrējumus. Sezona ilgst no oktobra līdz marta beigām. Novērojumi notiek pēc pieraksta otrdienās un trešdienās, izņemot svētku dienas. Bet, ņemot vērā Latvijas rudenim un ziemai raksturīgos sliktos laikapstākļus, – ja citās nedēļas dienās prognoze izskatīsies labvēlīgāka, tiks piedāvāti papildu seansi. Zvaigžņotās debess demonstrējumi sākas no pulksten 19.00.
Ko interesantu šajā sezonā debesīs varēs novērot? Oktobra pirmajā nedēļā būs iespējams redzēt Saturnu. Par šo planētu var pieminēt faktu, ka Zeme 2025. gada martā ielidos vienā plaknē ar Saturna gredzeniem un līdz nākamā gada beigām slavenie Saturna gredzeni nebūs redzami. Oktobra otrajā dekādē uz desmit dienām parādīsies Mēness, bet mēneša beigās – Jupiters. Šogad šis milzis nebūs tik tuvu Zemei kā pērn, bet tas netraucēs novērojumiem. Mēness izdils, bet tad atkal atgriezīsies ap 7. novembri. Mūsu planētas pavadonis ir astronomisko novērojumu top objekts, kas vienmēr piesaista novērotāju uzmanību. No decembra sākuma būs redzams arī Marss. Bet visinteresantākie vakari gaidāmi 2025. gada janvāra pirmā nedēļā. Cerams, laikapstākļi atļaus šo notikumu novērot - viena apmeklējuma laikā būs redzami visi minētie objekti – Mēness, Saturns, Jupiters, Marss un tiem pievienosies arī Venēra un Urāns, kuru bez teleskopa, it īpaši Rīgā, ieraudzīt nesanāks. Protams, ziemas mēnešos ir redzami arī ierastie skaistie zvaigznāji Orions un Vērsis. Šajos zvaigznājos astronomi var demonstrēt vietas, kur šobrīd dzimst zvaigznes. Profesionālo astronomu īpaša uzmanība pievērsta Oriona spožākajai zvaigznei Betelgeizei, jo tās pulsācija dod cerību tuvākajos trīsdesmit gados ieraudzīt tās sprādzienu jeb pārnovu. Ja tas notiks, tad tā būs pirmā reize kopš 1572. gada, kad ar neapbruņotu aci varēja novērot pārnovas sprādzienu Kasiopejas zvaigznājā. Kā redzat, novērojamo objektu netrūks, jācer vien uz labākiem laikapstākļiem nekā tie bija pagājušajā sezonā, kad notika vien daži pilnvērtīgi novērojumi!
LU Astronomiskais tornis atrodas Raiņa bulvārī 19. Pa centrālajām durvīm ienākot, jādodas augšup pa galvenajām kāpnēm līdz trešajam stāvam, tur labajā pusē būs kāpnes uz pašu Astronomisko torni.
Novērojumi notiek TIKAI SKAIDRĀ LAIKĀ, (kad ir pilnīgi skaidras debess, vai tikai nedaudz mākoņu, nav stipras dūmakas) no oktobra pirmās nedēļas līdz marta beidzamai nedēļai, otrdienās un trešdienās no pulksten 19.00 līdz apmēram 21.00. Citās nedēļas dienās novērojumi var notikt, ja tieši otrdienā un trešdienā ir bijuši slikti laikapstākļi, bet turpmāk tos sola labākus. Par šādiem papildu seansiem interesējieties LU Muzeja mājas lapā, sociālajos tīklos, vai zvaniet pa telefonu 67034033. Sestdienās, svētdienās un svētku dienās LU Astronomiskais tornis nedarbojas.
- Pieteikties uz zvaigžņu demonstrējumiem var ŠEIT.
 Astronomiskajam tornim ir īpaša, jo tieši pirms 155 gadiem (1869.) tas tika atklāts. Vai tajā laikā tornī tika veikti kādi novērojumi, nav zināms, bet šeit jau sāka darboties precīzā laika noteikšanas stacija.){kind=link}