Utrehtas Universitātes pētnieks O. Oludare (Olupemi Oludare) savā pētījumā sniedz laika dimensijas analīzi ritma struktūrā Āfrikas mūzikas paveidos, kas ir būtiski atšķirīgi no Rietumu mūzikas ritma struktūras. Pētot tradicionālos Āfrikas dejotājus un bundziniekus, tika izveidots fundamentāls apraksts metriskai un ritma struktūrai, kas izpaužas kustības un dejas formās.
Otrs gadagrāmatā publicētais pētījums veltīts mūzikas nozīmes matemātisko struktūru definēšanai. Tā autors ir Amsterdamas Universitātes pētnieks, profesionāls čellists Miks De Nēve (Mick de Neeve), kurš apraksta mūzikas notikumu struktūras un skaniskos grupējumus un notikumus. Mūzikas notikumu struktūra tiek definēta matemātiski kā kartējums (funkcija) uz ārējas pasaules notikumiem. Kopumā šis ir viens no pirmajiem matemātiski precīziem un mūsdienu nozīmīgāko autoru devumu apvienojošiem skaidrojumiem par to, kas — matemātiski skatot — ir mūzikas notikums.
Abi raksti ir daudzu gadu ilga darba rezultāts un balstījušies uz referātiem, kas tika prezentēti 2021. gadā notikušajā 15. kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijā.
Krājuma sakārtotāji ir Prof. Filipe Šlenkers (Žana Niko Institūts, Parīze, Francija / Ņujokas Universitāte, ASV)
Krājums tapis ar Latvijas Republikas goda konsula Ilinoijas štatā Roberta Blumberga un A. Eglītes kunga atbalstu, ko administrē Latvijas Universitātes fonds, kā arī Latvijas Universitātes un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atbalstu.
Gadagrāmata lasāma: http://thebalticyearbook.lu.lv/