Prof. Juris Borzovs piekritis IZM uzaicinājumam kļūt par Valsts pētījumu programmas “Latviešu valoda” stratēģijas padomes locekli

Vēl padomē aicināti Aksels Holvūts, Varšavas Universitātes un Viļņas Universitātes profesors, Alberts Sarkanis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čehijā, Anita Vanaga, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, Birute Klāsa-Langa, Tartu Universitātes profesore, Guntars Godiņš, Latvijas Republikas Rakstnieku savienības biedrs, Jānis Valdmanis, Latviešu valodas aģentūras direktors, Meilute Ramoniene, Viļņas Universitātes profesore, Uldis Zariņš, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos. Valsts pētījumu programmas “Latviešu valoda” virsmērķis ir stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas – Latvijas identitātes un valsts vērtības veidojošā pamatelementa – ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū. Programmas “Latviešu valoda” mērķis ir attīstīt cilvēkkapitālu, paplašināt zināšanu bāzi valodniecības un tās saskarjomu zinātnēs par latviešu valodas attīstībai svarīgiem jautājumiem, tai skaitā, veicināt latviešu valodas, tās paveidu (t. sk. latgaliešu rakstu valodas) un lībiešu valodas kā autohtonās valodas izpēti un attīstību, valodas resursu digitalizāciju un analīzi, nodrošinot sabiedrībai nepieciešamu pētniecisko rezultātu pieejamību (digitāli u. c. formās). Valsts pētījumu programma sekmē zinātnisku latviešu un lībiešu valodas izpēti un kopšanu, sasniegtie rezultāti sniedz ieguldījumu izglītības, resp., valodas apguves, jomā un stiprina valsts valodas lomu un funkcijas juridiski. Tādējādi tiek risināti ne tikai teorētiski lingvistiski jautājumi, bet arī valodas lietojuma praktiskie, kultūras, sociālie un politiskie aspekti. Valsts pētījumu programma aptver valodas resursu izveidi, datu analīzi un pētījumu īstenošanu, kā arī zinātnisku materiālu izstrādi dažādās latviešu valodniecības nozarēs un apakšnozarēs, kā arī saskarnozarēs. Īstenojot latviešu valodas pētījumus, tiek izmantotas ļoti dažādas izpētes metodes (salīdzināmā, sastatāmā, sinhroniskā, diahroniskā u. c.), līdz ar to izvirzītie uzdevumi latviešu valodas izpētē var saskarties gan ar vispārīgās valodniecības, gan valodas un literārās valodas vēstures, gan baltu filoloģijas, gan arī indoeiropeistikas u.tml. jautājumiem. Izpētes rezultāti var būt izmantojami daudzu humanitāro, sociālo, izglītības u. c. nozaru attīstībā. Pētījumiem un projektu izstrādnēm jābūt pēc iespējas brīvi pieejamām sabiedrībai, tā sekmējot Latvijas lingvistiskās domas attīstību.