FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: Matemātiskās analīzes katedras lektore, zinātniskā asistente SPDAL un MF Personalizētās medicīnas laboratorijā Leonora Pahirko

Kādas ir tavas intereses pētniecībā?

Esmu LU FMOF profesionālās bakalaura studiju programmas “Matemātiķis statistiķis” absolvente, tāpēc manas zinātniski pētnieciskās intereses ir saistītas ar statistikas metožu pētīšanu un attīstīšanu. Precīzāk, pētu kādu interesantu statistikas metodi vairākām divu izlašu salīdzināšanas problēmām. Šo metodi sauc par empīriskās ticamības funkcijas metodi, un tā neprasa izdarīt pieņēmumus par datu sadalījuma veidu. Tās galvenā priekšrocība ir ļoti plašs pielietojumu klāsts.

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā. Pie kā strādā tieši šobrīd?

Pēdējā gada laikā aktīvi strādāju pie savas doktora disertācijas izstrādes, kas iekļauj arī tajā esošo jauno zinātnisko rezultātu publicēšanu starptautiskos recenzētos žurnālos un prezentēšanu zinātniskajās konferencēs. Septembra beigās iesniedzu savu disertāciju studiju departamentā, līdz ar ko tika aizsākts promocijas process. Tas nozīmē, ka disertācija vēl tiks izskatīta vairākās padomēs un, ja viss būs kārtībā, tiks noteikts promocijas darba aizstāvēšanas datums. Tāpēc tuvākais mērķis manā pētnieciskajā karjerā ir veiksmīgi aizstāvēt savu doktora disertāciju, lai iegūtu doktora grādu.

Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?

Interesanti, ka tieši šogad apritēja 10 gadi, kopš iestājos Matemātikas doktora studiju programmā. Viens no nozīmīgākajiem disertācijā iekļautajiem rezultātiem gan tika attīstīts jau manā maģistra darbā, tomēr dažādu iemeslu dēļ tas joprojām nebija publicēts.

Kā nonāci pie šādas tēmas?

Pētīt empīriskās ticamības funkcijas metodi divu izlašu gadījumā man piedāvāja Matemātikas nodaļas profesors un mana promocijas darba vadītājs Jānis Valeinis. Izvēlējos pie viņa izstrādāt savu bakalaura darbu 2010. gadā. Tobrīd viņš bija nesen atgriezies Latvijā no Vācijas, kur Gētingenas universitātē ieguva doktora grādu. Sākumā iepazinos ar minēto metodi un meklēju literatūrā dažādus tās pielietošanas piemērus divu izlašu salīdzināšanas problēmām. Vēlāk, rakstot maģistra darbu, kopā ar darba vadītāju nonācām pie idejas, ka šo metodi var paplašināt divu izlašu salīdzināšanai arī izdzīvošanas analīzes datiem. Šādi dati ir raksturīgi medicīniskos pētījumos un ļauj izdarīt secinājumus par dažādu ārstēšanās metožu ietekmi uz pacientu izdzīvošanas varbūtībām. Vispirms pamēģinājām veikt simulācijas ar datorprogrammu, ar kuru palīdzību pārliecinājāmies, ka ir vērts attīstīt sākotnējās idejas par empīriskās ticamības funkcijas metodei divām izlasēm izdzīvošanas datiem.

Kas, tavuprāt, ir izaicinošākais pētniecības procesā?

Attīstot jaunas metodes statistikā, bieži vien ar datu simulācijām var pārliecināties, ka tās strādā. Bet izaicinošākais tomēr ir izstrādāt korektu teorētisko pamatojumu, jo matemātikā tas ir ļoti svarīgi.  

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot tava pētījuma rezultātus?

Manā doktora disertācijā attīstītos rezultātus būs nepieciešams implementēt statistikas datorprogrammā R, kas ļaus tos ērti izmantot praktiskai divu izlašu salīdzināšanai. Visas disertācijā iekļautās divu izlašu problēmas ir ilustrētas ar praktisku datu piemēru analīzi. Pārsvarā tiek izmantoti Latvijas diabēta pacientu dati, kurus iegūst LU Medicīnas fakultātes Personalizētās medicīnas laboratorijā ar mērķi analizēt cukura diabēta komplikāciju riska faktorus.

Kad un kāpēc nolēmi studēt fiziku / matemātiku / optometriju?

Matemātika man jau diezgan labi padevās vidusskolā, bet tajā laikā mani vairāk interesēja dažādas profesijas, kurās varēja izpausties radoši. Bet pavisam neilgi pirms dokumentu iesniegšanas augstskolā, mana mamma pastāstīja par statistikas studiju programmu, par kuru viņa uzzināja no manas toreizējās vidusskolas matemātikas skolotājas un tagadējās kolēģes. Lai gan tīri formāli iesniedzu dokumentus vēl citās studiju programmās, bet jau tajā brīdī sajutu, ka matemātiķa statistiķa profesija varētu būt īstā.     

Kas, gadiem ejot, Tevi motivēja (-is) studijas turpināt?

Man ir pietiekami augsta atbildības un pienākuma sajūta, kas motivē iesākto pabeigt līdz galam, lai gan atzīstu, ka studijas fizmatos nebūt nebija vieglas. Maģistratūrā stāties likās diezgan pašsaprotami. Bet varbūt mazliet palīdzēja fakts, ka tobrīd gaidīju savu pirmdzimto dēlu un īsti nebija iespējas sākt strādāt kādā uzņēmumā. Savienot studijas ar bērna audzināšanu bija grūti, bet ne neiespējami. Visi docētāji bija ļoti atbalstoši, par ko viņiem liels paldies.

Kas bijis (ir) izaicinošākais studiju laikā?

Fizmatos katra sesija bija izaicinoša, bet kā vienu no grūtākajiem semestriem atceros tieši pēdējo semestri bakalaura studijās, jo toreiz bija vienā semestrī jāiziet gan statistiķa prakse kādā iestādē, gan pēc tam jāuzraksta arī bakalaura darbs.

Kāda šobrīd ir tava zinātnieka ikdiena?

Mani ikdienas darba pienākumi galvenokārt ir saistīti ar akadēmisko darbu -  ar varbūtību teoriju un matemātisko statistiku saistītu lekciju kursu vadīšana.  Darbojos arī SPDAL kā zinātniskais asistents, kas iekļauj manu pētniecisko interešu īstenošanu, kā arī dažādu uzdevumu veikšanu laboratorijas darba nodrošināšanai un matemātikās statistikas popularizēšanai. Piemēram, kopā ar kolēģiem jau vairākus gadus organizējam aktivitātes Zinātnieku nakts pasākumam.

Tā kā esmu nodarbināta arī Personalizētās medicīnas laboratorijā, tad ikdienā strādāju pie diabēta komplikāciju pētījumos ievākto datu analizēšanas, apkopoju un attēloju iegūtos rezultātus, kā arī palīdzu tos aprakstīt publikācijās.

Ko vēlies sasniegt zinātnē?

Tāds lielāks mērķis vienmēr ir bijis doktora grāda iegūšana. Ir cerība vai drīzāk diezgan liela varbūtība, ka tas drīz tiks sasniegts, tāpēc jādomā par nākamajiem mērķiem. Katrs no mums droši vien klusībā cer izgudrot vai ieviest kādu metodi, kuru vēlāk nosauc viņa vārdā. Bet, reāli darbojoties šajā profesijā, redzams, ka katra zinātnieka ieguldījums ir tikai mazs, bet ne mazsvarīgs, ķieģelītis zinātnes kopējā attīstībā.  

Ko profesionālajā ziņā gribētu uzlabot? Kā redzi savas karjeras attīstību?

Es noteikti gribētu mācēt efektīvāk plānot un izmantot savu laiku, lai svarīgi darbi nav jādara pēdējā brīdī. Nākotnē vēlētos arī sniegt savu ieguldījumu SPDAL attīstībā, piemēram, palīdzot piesaistīt projektu finansējumu. Šajā sfērā vēl noteikti ir daudz vietas izaugsmei.    

Vai plāno / vēlies iegūt vēl kādu papildus izglītību?

Ļoti labprāt iegūtu vēl kādu izglītību, bet tam neatliek laika. Īsti par to arī nepārdzīvoju, jo man patīk mana profesija un mainīt to nevēlētos. Turklāt, šajā nozarē tāpat pietiekami bieži rodas nepieciešamība apgūt vai izzināt kaut ko jaunu.

Kas ir līdz šim lielākais Tavs profesionālais sasniegums?

Pagaidām nevaru izcelt kādu vienu konkrētu lietu, bet uzskatu, ka mans profesionālais sasniegums ir kumulatīvā summa no visa iepriekš paveiktā un laika gaitā uzkrātās pieredzes.   

Kas ir radošākais tavā profesijā?

Statistiķa un datu zinātnieka profesija kopumā ir ļoti radoša, jo pētāmie dati un risināmās problēmas gandrīz droši nebūs vienādas. Kā rāda pieredze, katra jauna analizējamā datu kopa nāk ar jauniem izaicinājumiem. Gandrīz vienmēr ir nepieciešams izpētīt un apgūt kādu jaunu statistikas metodi, izdomāt kādu interesantu grafiku rezultātu attēlošanai vai īstenot kādu nestandarta risinājumu. Man personīgi arī ir ļoti interesanti uzzināt, kādi būs statistiskās analīzes rezultāti  - vai pētnieku izvirzītās hipotēzes tiks apstiprinātas vai noraidītas. Tādā veidā var labāk izzināt arī ar pētāmajiem datiem saistītās nozares.  Arī zinātnē, lai virzītos uz priekšu, teorētisku problēmu risināšanai nepieciešams pieiet ļoti radoši. Visbiežāk jaunas idejas, kā atrisināt kādu problēmu vai kādā virzienā turpināt pētījumu, rodas diskutējot ar kolēģiem.          

Kas vēl bez fizikas/ matemātikas/redzes zinātnes Tevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Bakalaura studiju laikā ar draudzeni nolēmām, ka būtu labi kādreiz piedalīties Dziesmu svētkos, tāpēc aizgājām pieteikties uz toreiz pavisam nesen dibināto FMOF kori Aura. Tā es nonācu fantastiskā kormūzikas pasaulē diriģenta Edgara Vītola vadībā. Tomēr, pēc bakalaura studiju absolvēšanas iekārtojos uz dzīvi lauku mājās Jelgavas novadā, un sapratu, ka uz kora mēģinājumiem nevarēšu izbraukāt. Tad pieteicos vietējā vidējās paaudzes tautas deju kolektīvā, ar kuru esmu pabijusi arī nu jau divos Deju svētkos. Brīvā laika, strādājot zinātnieka profesijā, nav pārāk daudz, tāpēc, ja ir iespēja, cenšos pavadīt laiku kopā ar bērniem.

Kas Tevi motivē no rītiem celties?

 No rītiem piecelties ir grūti, it īpaši tāpēc, ka esmu vairāk vakara cilvēks. Studiju laikā diezgan tipiski bija mācīties pa naktīm, it īpaši pirms eksāmeniem. Bet tagad, tā kā esmu trīs bērnu mamma, tad no rītiem jāceļas gribi vai negribi, lai sapostu bērnus skolai. Ilgāk pagulēt var tikai brīvdienās.

Nosauc piecas lietas, bez kurām nevari iedomāties savu ikdienu.

Grūti nosaukt tieši piecas lietas, esmu pārliecinājusies, ka bez daudzām svarīgām lietām ikdienā tomēr var mierīgi iztikt. Bez kā pilnīgi nevaru iedomāties savu ikdienu, tas ir dators, vēlams ar internetu vai vismaz ar instalētu nepieciešamo programmatūru. Tas, protams, neattiecas uz brīvdienām.

Kas Tevi visvairāk pārsteidz?

Mani pārsteidz tas, cik strauji mūsdienās viss mainās un attītās IT jomā. Kad mana mamma mācījās fizmatos, tad dators bija vairāku ēkas stāvu augstumā. Es vēl atceros to laiku, kad izmantoja disketes,  bet mani bērni savu dzīvi jau nevar iztēloties bez interneta mobilajā telefonā.

Kādu stipendiju saņēmi? 

Savas doktora disertācijas izstrādei ieguvu atbalstu no projekta “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā”, kura mērķis bija iesaistīt Latvijas Universitātes doktorantus un zinātniskā grāda pretendentus pētnieciskajā darbā, kā arī piesaistīt tos turpmākai sadarbībai.  

Kā nolēmi pieteikties stipendijai?

Pieteikties šim atbalstam man ieteica Matemātikas nodaļas vadītāja, jo tobrīd atbildu konkursa izvirzītājām prasībām. Bija nepieciešams būt nodarbinātam kādā zinātniski pētnieciskā projektā, ko man nodrošināja sadarbība ar Personalizētās medicīnas laboratoriju, kā arī bija jābūt zinātniskajām publikācijām. Saņemot atbalstu, bija jāapņemas izstrādāt disertāciju un iesniegt aizstāvēšanai apmēram viena gada laikā. Šāds nosacījums man šķita nedaudz biedējošs, tomēr ar promocijas darba vadītāju pārrunājām, ka tīri teorētiski tas ir izdarāms, tāpēc riskēju un pieteicos konkursam.

Kā stipendijas iegūšana palīdzēs pētījuma veikšanā?

Doktorantūras grantu projekta atbalsta saņemšana uzlika zināmu atbildību. Tā bija ļoti būtiska ārēja motivācija, lai atrastu laiku regulāri un mērķtiecīgi strādāt pie savu pētījumu rezultātu apkopošanas zinātniskajās publikācijās un pašas disertācijas izstrādes.

Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi atbalstīt studentus un jaunos pētniekus?

Studentus ir īpaši svarīgi atbalstīt, lai jau laicīgi ieinteresētu viņus veikt pētniecisko darbu, turpināt studijas maģistratūrā un ar laiku kļūt par akadēmiķiem vai strādāt zinātnieka profesijā. No studenta par zinātnieku nekļūst vienā dienā, tāpēc arī ir būtiski atbalstīt jaunos pētniekus, it īpaši matemātiskās statistikas un datu zinātnes nozarē, lai celtu šīs nozares kapacitāti Latvijas Universitātē, kā arī sniegtu iespēju piesaistīt augsti kvalificētu darba spēku studiju programmu īstenošanai.