Akadēmiskais centrs
„Stratēģiskā plānošanas sistēma ietver sevī mērķi, resursus un darbības kopumu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Ir dīvaini, ka pat augstas amatpersonas apgalvo, ka Latvijai neesot mērķa – Latvijas mērķis ir dzīves līmeņa paaugstināšana, kas ir Saeimas pieņemts jau kopš 2005.gada. Taču šis mērķis netiek sasniegts, jo nav konkrēta rīcības plāna un definētās atbildības,” uzstāšanās laikā norādīja profesors Edvīns Karnītis. Profesors uzsvēra, ka starp izstrādātajiem dokumentiem trūkst sasaistes, šīs saites nav starp darbībām un institūcijām, kam šīs darbības būtu jāveic un par kādu summu, šo saišu trūkums noved pie tā, ka daudzas darbības tā arī paliek papīru līmenī.
Lai risinātu šo problēmu Datorikas fakultātes pasniedzēji piedāvā veidot vienotu plānošanas un plānu izpildes dokumentu ontoloģiju, kurā ievietotie dokumenti tiek pakāpeniski strukturēti līdz elementārām vienībām un dažādu dokumentu elementārās vienības loģiski tiek sasaistītas savā starpā. Tādā veidā būtu iespējams redzēt vai valsts budžeta sadale ir atbilstoša valsta pārvaldes struktūru funkcijām un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī iespējams definēt atbildību, noteikt termiņus un kontrolēt izpildi. Šīs ontoloģijas ieviešanas ieguvumi būtu: kvalitāte, kas izpaužas kā mērķu un aktivitāšu konsistence un atbildības definēšana, no tās ieguvēji būtu pati valsts pārvalde, efektivitāte, ko var raksturot kā resursu racionālu lietošanu, no kuras ieguvumu gūtu sabiedrība, un caurspīdīgums, kura ieguvējs būtu budžets, turklāt caurspīdīgums ir priekšnoteikums uzticībai valsts pārvaldei.
Vairāk par šīs ontoloģijas izveidi un tās tehniskajām iespējām būs iespējams uzzināt Latvijas Universitātes 68.konferences Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas apvienotajā sekcijā 19. februārī.
Lai risinātu šo problēmu Datorikas fakultātes pasniedzēji piedāvā veidot vienotu plānošanas un plānu izpildes dokumentu ontoloģiju, kurā ievietotie dokumenti tiek pakāpeniski strukturēti līdz elementārām vienībām un dažādu dokumentu elementārās vienības loģiski tiek sasaistītas savā starpā. Tādā veidā būtu iespējams redzēt vai valsts budžeta sadale ir atbilstoša valsta pārvaldes struktūru funkcijām un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī iespējams definēt atbildību, noteikt termiņus un kontrolēt izpildi. Šīs ontoloģijas ieviešanas ieguvumi būtu: kvalitāte, kas izpaužas kā mērķu un aktivitāšu konsistence un atbildības definēšana, no tās ieguvēji būtu pati valsts pārvalde, efektivitāte, ko var raksturot kā resursu racionālu lietošanu, no kuras ieguvumu gūtu sabiedrība, un caurspīdīgums, kura ieguvējs būtu budžets, turklāt caurspīdīgums ir priekšnoteikums uzticībai valsts pārvaldei.
Vairāk par šīs ontoloģijas izveidi un tās tehniskajām iespējām būs iespējams uzzināt Latvijas Universitātes 68.konferences Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas apvienotajā sekcijā 19. februārī.