Kā jau katru reizi, olimpiāde sākās ar eksperimentālo kārtu, kurā šogad bija divi uzdevumi. Pirmajā uzdevumā bija jānosaka mazu priekšmetu masa izmantojot spoles svārstības magnētiskajā laukā. Līdzīgu principi, kā apskatīja skolēni, izmanto arī ļoti precīzos elektroniskajos svaros, ko sauc par Kibla svariem.
Otrajā eksperimentā skolēniem bija jānosaka kvarca kristāla biezums, izmantojot kvarca kristāla optiskās dubultlaušanas īpašības. Eksperiments bija īpašs ar to, ka tika izmantota baltas krāsas spīddiode, ko iegūst zilas krāsas spīddiodei uzklājot īpašu pārklājumu, kas maina tās krāsu uz baltu. Par šīs energoefektīvās zilās diodes atklāšanu 2014. gadā 3 Japānas zinātniekiem tika piešķirta Nobela prēmija fizikā. Eksperimenta izaicinošākā daļa bija spēt uzbūvēt un precīzi iestatīt optisko sistēmu, pirms bija iespējams uzsākt datu iegūšanu un apstrādi. Ar atpūtas dienu starpā, skolēnus vēlāk sagaidīja trīs teorētiskie uzdevumi. Pirmajā uzdevumā skolēniem bija jāiegūst sakarības, kas saista Brauna kustību, jeb gadījuma klejojumus temperatūras ietekmē. Iegūtie vienādojumi bija jāsaista ar baktēriju kustību un elektroforēzi, jeb lādētu daļiņu atdalīšanu no šķidruma, un ūdens attīrīšanu no augsnes daļiņām izantojot sāļus.
Otrajā teorijas uzdevumā skolēni pētīja atoma stabilitāti un neitronu zvaigznes rašanās priekšnosacījumus, kā arī analizēja no pulsāriem nākošo gaismu, lai noteiktu pulsāra masu.
Trešajā uzdevumā skolēni apskatīja peldošu objektu pievilkšanos virsmas spraiguma dēļ, ko var novērot katrs, kurš brokastīs ir taisījis pārslas ar pienu un pamanījis, ka pārslas uz piena virsmas cenšas salipt. Šis joprojām ir aktīvs zinātnisko pētījumu virziens un tajā tiek veikti vairāki jauni atklājumi..
Šī gada olimpiādi raksturo ļoti gari un aprakstoši uzdevumi. Tāpēc Latvijas komandas vadītāji uzteica skolēnus, kuri spēja sabalansēt laiku starp lasīšanu, rēķināšanu un svarīgāko rezultātu pierakstīšanu.
Pēc abām rēķināšanas kārtām skolēniem tika dotas divas brīvas dienas, kurās viņi apmeklēja Tokiju un tās pievārtē esošos apskates objektus. Tikmēr komandu vadītāji un organizatori laboja skolēnu veikumu un vienojās par gala vērtējumiem.
Rezultātā Latvijas izlasei šī gada IPhO tika apbalvoti visi pieci skolēni: bronzas medaļu izcīnīja Stanislavs Dubrovskis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase), Lukass Roberts Kellijs (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 12. klase), Ilya Reutin (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 11. klase) un atzinības rakstus saņēma Toms Ozoliņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase) un Olita Anastasija Zadorožnaja (Starptautiskā vidusskola "Ekziperī", 12. klase)
Neatsverams ieguvums skolēnu dalībai klātienē ir starptautisku kontaktu veidošana un savu prasmju salīdzināšana citu valstu mērogā. Gatvošanās procesa un olimpiādes laikā skolēni sev un citiem ir parādījuši, ka ir spējīgi atrast risinājumus dažādām nestandarta situācijām. Tieši šādas prasmes ir nepieciešamas valsts un sabiedrības izaugsmei.
Pec olimpiādes skolēni bija ļoti priecīgi par gūto pieredzi. Toms Ozoliņš teica: “Starptautiskā fizikas olimpiāde, manuprāt, bija lieliska iespēja pārbaudīt savas fizikas spējas plašākā mērogā. Olimpiādē pārliecinājos par savu patiku pret fiziku, pat ja man negāja tik labi, kā biju cerējis. Personīgi man ļoti patika eksperiments un man ir žēl, ka es nepaspēju visas daļas kārtīgi izpildīt, jo tas tiešām bija ļoti aizraujošs un interesants. Man arī patika tas, kā olimpiāde tika organizēta, jo tā ļāva ne tikai pārbaudīt savas spējas fizikā, bet arī parunāt ar citiem fizikas entuziastiem un iepazīt Japānas kultūru un iepazīstināt citus ar Latvijas kultūru.” Olita Anastasija Zadorožnaja piebilda: “Starptautiskā fizikas olimpiāde prasa ļoti precīzu un tehnisku izpildi. Līmenis ir ļoti augsts un vajag gatavoties nevis līdz es varu to izdarīt pareizi, bet līdz es nevaru to izdarīt nepareizi.”
Latvijas izlases vadītāji šajā olimpiādē bija Latvijas Universitātes FMOF docents un pētnieks Jānis Cīmurs un FMOF doktorantūras students Dāvis Zavickis.