FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: Dāvis Zavickis par pirmo principu aprēķiniem, metožu izstrādi un realizāciju

Kādas ir Tavas intereses pētniecībā?

Ļoti plaši izsakoties, tās ir skaitliskas simulācijas kā tādas spektrāli plašā apakšnozaru klāstā. Jau sašaurinot atlasi aktuālā konteksta ietvaros, mani interesē pirmo principu aprēķini, to metožu izstrāde un realizācija.

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā. Pie kā strādā tieši šobrīd?

Manas šī brīža aktualitātes skar augstas precizitātes pirmo principu aprēķinu metožu izstrādi, kas balstītas blīvuma funkcionāļa teorijā. Lai arī metodes, kas balstītas blīvuma funkcionāļa teorijā, tiek ļoti plaši izmantotas to skaitliskās efektivitātes dēļ, tās bieži vien cieš no ierobežotas spējas precīzi aprakstīt sarežģītākas sistēmas. Tā vietā var izmantot advancētus hibrīda funkcionāļus un atsacīties no dažādiem tuvinājumiem, kas padara modeli prognozēt spējīgāku, taču saskaras ar augstāku skaitlisko sarežģītību. Tā ir viena problēmas puse. Otra puse ir spēja iegūt rezultātus sistemātiskā manierē, lai būtu objektīvi kvantificējams, ka fizikālā modeļa rezultāts netiek ierobežots skaitlisko metožu pielietošanas rezultātā. Un tā arī ir tā māksla noturēt šos abus dumpīgos vēršus vienā aplokā.

Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?

Pirmo principu aprēķiniem pieskāros maģistra studiju laikā kā lietotājs ar mērķi tos izmantot dažādu perovskītu materiālu sistēmu īpašību izpētei, kas izpelnās īpašu ievērību saistībā ar potenciālajiem pielietojumiem degvielas šūnās. Vēlāk, doktorantūras kontekstā jau ieraudzīju otru pusi šai aprēķinu metožu virtuvei no izstrādes puses. Tātad – aptuveni pirms pusotra gada.

Kā nonāci pie šādas tēmas?

Kontekstā ar manu maģistra darbu mani uzrunāja Elektronu Struktūru Grupas vadošas pētnieks, asociētais profesors Andris Guļāns. Man pavērās salīdzinoši unikāla iespēja sadarbībai, ņemot vērā Andra iepriekšējos zinātniskos sasniegumus, ko labi reprezentā kā citējamības rādītāji, tā arī plašie sadarbības partneri Eiropas pētnieciskajās iestādēs. Pārējais jau ir vēsture.

Ko ceri izpētīt?

Ceru, ka jaunās izstrādātās un topošās metodes kļūs par de facto etalona rīku augstas precizitātes blīvuma funkcionāļa teorijas aprēķiniem ar hibrīda funkcionāļiem.

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot Tava pētījuma rezultātus?

Tam piemīt plašs sociālās ietekmes faktors. Tiecoties pēc jaunās paaudzes materiāliem ilgtspējīgās enerģijas ražošanā (saules baterijās, degvielas šūnās, termoelektriķos, ūdens škelšanā utt.) arvien plašāk tiek izmantoti dažādi augstas caurlaidspējas risinājumi (uzreiz aprēķina fizikālās īpašības veselam lērumam materiālu), kā arī mašīnmācīšanās algoritmi jaunu materiālu prognozēšanai un meklēšanai. To gan nav iespējams paveikt bez kvalitatīviem aprēķiniem, taču bez labas metodes nav skaidrs kas ir kvalitatīvs aprēķins.

Kad un kāpēc nolēmi studēt fiziku?

“Gaisīgs un izplūdis” - tie būtu vārdi, kas salīdzinoši labi raksturotu manas izvēles robežšķirtni. Studēt fiziku biju salīdzinoši stingri nolēmis aptuveni 11. klasē un par to man viennozīmīgi jāpateicas fizikas mācību olimpiādēm, kas fiziku padarīja par izaicinošu un skaistu. Beigās tas izrādījās salīdzinoši mirklīgs lēmums - dokumentu iesniegšanas dienā tam piemita gadījuma raksturs.

Kas, gadiem ejot, Tevi motivēja (-is) studijas turpināt?

Fizikas plašums un iespēja palauzīt prātu. Neciešu prāta dīkdienību. Par spīti manai patikai pret fiziku, tomēr stratificētu sevi kā augsti valentu šajā kontekstā. Fizika vienmēr būs tuvs domubiedrs, bet neesmu tai zvērējis savu nemirstošo uzticību. Maģistrantūras izvēlei fizikā arī piemita gadījuma raksturs. 

Kas bijis (ir) izaicinošākais studiju laikā?

Laboratorijas darbi (saku smejoties). Prometejs noteikti saprastu mani un otrādi.

Kāda šobrīd ir Tava zinātnieka ikdiena?

Gluži kā caffé latte (kurai neesmu piekritējs). Dziļi baudāms fizikas espresso fragments atjaukts ar pienu administratīvā nokrāsā. Toties mums fakultātē ir absolūti lieliski cilvēki, kas vienmēr spēj to atvieglot. Taču konkretizējot zinātnisko daļu – domāju, ka izziņas ceļš nav krasi atšķirīgs no citu nozaru pārstāvjiem.

Plaša literatūras apguve, vienādojumi un daudz programmēšanas. Jūtu prieku vien domājot par to.

Ko vēlies sasniegt zinātnē?

Man nav vēlmes potenciālos sasniegumus aprobežot ar zinātni nedz arī sagaidītu, ka profesionālās ekselences medību neto rezultāts būtu atšķirīgs no jebkuras citas tiltu būvniecības. Tie ir rīki un tiem ir jākalpo kādam labumam. Personīgā motivācija noteikti slēpjas dziņā pēc unikalitātes un spējas piedāvāt trūkstošo elementu.

Vai vēlies iegūt vēl kādu papildus izglītību?

Atkārtoti studēt universitātē akadēmiskā formātā neplānoju, taču es nespētu iedomāties pat vienu dienu bez jaunu lietu apgūšanas, kas, manuprāt, ir viena lieliskākajām lietām, ko var saņemt.

Veselas trīs dzīves ir par īsu, lai apmierinātu visas manas intereses.

Kas vēl bez fizikasTevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Vieglāk uzskaitīt, kas mani neaizrauj. Viena fokāla un neatņemama manas esības sastāvdaļa ir ceļošana, kurai arī pirmšķirīgi upurēju savu brīvo laiku. Manī vienmēr mitis klejotāja gars ar tuvu pietāti mākslai. To akcentē arī aizraušanās ar daiļliteratūras lasīšanu un rakstīšanu, kas lieliski kalpo par manas iekšējās ekspresijas formu, vienalga vai tā būtu dzeja, vai stāsti. Arī bez sporta neiztiktu. Izbaudu ilgstošas skriešanas šarmu, kāpelēju pa boulderinga sienām ar plānu pāriet uz alpīnismu, patīk distanču slēpošana, pārgājieni.

Nosauc kādu interesantu faktu par sevi?

Esmu bijis Latvijas čempions svarcelšanā un uzstādījis vairākus rekordus. Ar to vairs nenodarbojos jau ilgu laiku, taču nemainīgi uzturu sevi formā, lai varētu pievilkties kādas 30 reizes.

Ja Tev būtu iespēja kaut ko pateikt visai pasaulei, ko Tu pavēstītu?

Demonstratīva aprišu iezīmēšana dekadencei un pretnostatīšanās tai ir intelektuāla gangrēna.

Kas Tevi motivē no rītiem celties?

Etiopijas kafijas pupiņas, mans kafijas automāts un pats galvenais – mana mūza.

Kas Tevi visvairāk pārsteidz?

Cilvēki.

Kādu stipendiju saņem?

Šobrīd man ir tas gods saņemt Latvijas Universitātes fonda administrēto mecenāta “SIA Mikrotīkls” stipendiju.

Kā nolēmi pieteikties stipendijai?

Tieksmē pēc akadēmiskās ekselences mans ceļš vienmēr vedis caur stipendijām. Jau bakalaura un maģistrantūras laikā esmu pieteicies un saņēmis mecenātu stipendijas, kā arī vienmēr saņēmis valsts stipendijas. Līdzīgu iemeslu motivēts pieteicos arī Mikrotīkla stipendijai cerībā, ka žūrijas komisija novērtēs manas doktorantūras tematikas zinātnisko novitāti un pienesumu kā daudzsološu un atbalstāmu.

Kā stipendijas iegūšana palīdzēs pētījuma veikšanā?

Tai piemīt daudzpusīgs pienesums. Pirmkārt, tā sniedz finansiālu garantiju pārskatāmā periodā, ļaujot vērst nedalītu uzmanību pētnieciskās darbības veikšanai, kas ir priekšnosacījums augstvērtīgai un ietekmīgai zinātnei. Otrkārt, Latvijas Universitātes fonda rīkotie tīklošanās pasākumi rada auglīgu augsni dažādām piesātinātām diskusijām ar citiem nozares topošajiem vai esošajiem speciālistiem, vairojot zināšanu apmaiņu.

Kāpēc, Tavuprāt tieši, Tev tika piešķirts atbalsts?

Apzinoties gan konkurenci topošo doktorantu vidū, gan žūrijas komisijas locekļu augsto profesionālo kompetenci un ekstensīvo pieredzi, manuprāt, izšķirošais lēmums par atbalsta piešķiršanu man rodams pieteikuma zinātniskajā ietekmē. Izstrādātās metodes tiešā mērā kalpo par nozares etalonu pret ko salīdzināties.

Kāpēc, Tavuprāt, ir svarīgi atbalstīt studentus un jaunos pētniekus?

Izcils jautājums – uzsveru, ka atbalsts studentiem un jaunajiem pētniekiem nekad neaprobežojas ar nodrošinātu iespēju izpētīt vai apgūt kādu specifisku lietu, kas pretējā gadījumā nebūtu iespējama.

Atbalsta ietekme caurvij veselu kaskādi ar profesionālās realizācijas iespējām, proaktīvi vairojot labklājību un konkurētspēju valstiskā mērogā.

Konkretizējot, atbalsta laikā iegūtās zināšanas un prasmes var tikt nodotas citiem, vairot jaunas zināšanas vai tikt izmantotas konkurētspējīgu produktu vai komerciālu risinājumu radīšanā, kas tiešā mērā nodrošina ekonomikas dzinējspēju. Ar mērlentu nenomērīsi un ar šķērēm nenogriezīsi, kur izbeidzas pienesums.

NOBEIGUMS

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte (FMOF) atjaunojusi uzsākto interviju ciklu “FMOF mēneša zinātnieks”, katru mēnesi piedāvājot iepazīt kādu no LU FMOF jaunākiem vai jau pieredzējušākiem zinātniekiem fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā.