FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: Māra Delesa-Vēliņa par dažāda veida risku analīzi

Savas studiju gaitas Latvijas Universitātē Māra Delesa-Vēliņa uzsākusi 2003. gadā un tās turpinājusi visos 3 studiju līmeņos. 2022. gadā kļuvusi par zinātņu doktori (Ph.D.) matemātikā, aizstāvot savu promocijas darbu "Empīriskās ticamības metode lokācijas parametram, balstoties uz dažiem robustiem novērtētājiem".

Pašlaik Māra strādā LU FMOF kā pētniece Matemātikas nodaļas Statistisko pētījumu un datu analīzes laboratorijā un Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā. 

Kādas ir tavas intereses pētniecībā?

Darbojos statistikas nozarē. Teorētiskos pētījumos nodarbojos ar neparametriskām un robustām statistikām. Proti, pētu tādus statistiskos novērtējumus un metodes, kas ir noturīgas pret novirzēm no klasiskajā statistikā izmantotajiem pieņēmumiem, piemēram, par datu atbilstību normālajam sadalījumam. Darbojos arī pētījumos kopā ar ORZN kolēģiem, īpaši analizējot datus par jauna tipa 3D ekrāna ietekmi uz cilvēka redzes sistēmu. 

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā. Pie kā strādā tieši šobrīd?

Statistikas un datu analīzes laboratorijā regulāri nodarbojamies ar lietišķiem pētījumiem sadarbības partneru uzdevumā. Šobrīd darbojos pētījumā, kura mērķis ir uzlabot Valsts Kasē lietotu aprēķinu, kas modelē valsts parāda izmaksas, balstoties uz parāda vērtspapīru procentu likmju prognozēšanu.

Kā nonāci pie šādas tēmas?

Dažāda veida risku analīze man ir tuva tēma, jo vairākus gadus esmu strādājusi apdrošināšanas un kredītriska modelēšanas jomā. Tāpēc kad SPDAL saņēma piedāvājumu strādāt pie šī modeļa, labprāt uzņēmos darbu ar procentu likmju riska analīzi. 

Kas, tavuprāt, būs izaicinošākais pētniecības procesā?

Šobrīd notiek straujš procentu likmju pieaugums, tātad nākotnes nogrieznis, kuram jāveic prognozes, lielā mērā būs atšķirīgs no tā, uz kuru balstīts modelis. Šādos pārmaiņu momentos izveidot modeļus, kas labi prognozē nākotni, parasti ir diezgan sarežģīti. Tāpēc ļoti svarīgi modelī iekļaut līdzīgus vēsturiskus datus, piemēram, datus no 2008. gada finanšu krīzes perioda.

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot tava pētījuma rezultātus?

Modelis palīdz izvēlēties optimālu aizņēmumu stratēģiju, tādejādi samazinot valsts parāda pārvaldības izdevumus.

Kad un kāpēc nolēmi studēt matemātiku?

Vidusskolas laikā ar draudzenēm plānojām studēt ārvalstīs. Lai ārvalstu augstskolām pierādītu savu motivāciju, pagaidām nolēmām iestāties nopietnās – matemātiskās statistikas –  studijās tepat Latvijā. Pēc gada viena draudzene uzsāka ekonomikas studijas Londonā, bet otra ASV, savukārt man vienkārši iepatikās pati statistika. 

Kas ir līdz šim lielākais Tavs profesionālais sasniegums?

Pagaidām doktora grāda iegūšana šogad. Statistika liecina, ka Latvijā iegūt doktora grādu matemātikā ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums ar zemu veiksmes procentu. Par laimi Latvijas Universtiātē šobrīd ir pieejami motivējoši granti zinātniskā grāda kandidātiem, tāpēc ceru, ka situācija drīz uzlabosies! 

Ko profesionālajā ziņā gribētu uzlabot?

Nākamais lielākais izaicinājums ir iemācīties piesaistīt pētniecības finansējumu, īpaši fundamentālo pētījumu jomā. Skaidrs, ka mūsdienās tā ir ļoti būtiska pētnieka darba daļa.

Ko vēlies sasniegt zinātnē?

Plašus starptautiskus kontaktus un augstu Hirša indeksu! Šobrīd man nav sapņu zinātniskās problēmas, ko atrisināt. Paļaujos, ka pētniecības fokuss ir zināmā mērā gadījuma lielums, katrs  pētījums var aizvest pie jaunas tēmas, un tieši tas ir interesanti.

Kas vēl bez matemātikas zinātnes Tevi aizrauj?

Vienmēr  esmu nodarbojusies mūziku. Dziedu Latvijas Kultūras Akadēmijas korī “Sola”. Tas joprojām ir iespējamas, jo Sola ir unikāla ar to, ka vienās rindās dzied gan vidusskolēni, gan “veterāni” ar desmitgažu pieredzi! 

Nosauc kādu interesantu faktu par sevi!

Neesmu redzējusi nevienu Zvaigžņu karu sērijas filmu!

Ja Tev būtu iespēja kaut ko pateikt visai pasaulei, ko Tu pavēstītu?

Lasiet un gūstiet vispusīgu izglītību, lai jums būtu kritisks prāts dažādu guru un ideoloģiju vēstījumu izvērtēšanai. 

Kas Tevi motivē no rītiem celties?

Jāatzīst, tas nav viegli, jo man ļoti patīk labi izgulēties. Tomēr motivē vīra gatavotā kafija un brokastu maizītes.

Kas Tevi visvairāk pārsteidz?

Dabas skaistums un mainība, tās nebeidzamais potenciāls iepriecināt cilvēku.

NOBEIGUMS

Par ikmēneša rakstu sēriju “FMOF mēneša zinātnieks”

LU FMOF ikmēneša rakstu sērija “FMOF mēneša zinātnieks” aizsākusies 2021. gada septembrī un intervijas veidā ļauj iepazīt jaunus vai jau lielāku pieredzi guvušus zinātniekus, kas ikdienā nodarbojas ar pētniecību fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā un katrs savā veidā ikdienas darbu zinātnē saista ar LU FMOF.

Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un astronomijas un matemātikas zinātnes nozarēs.