Akadēmiskais centrs
2021. gada septembrī Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte (FMOF) uzsākusi interviju ciklu “FMOF mēneša zinātnieks”, katru mēnesi piedāvājot iepazīt kādu no LU FMOF jaunākiem vai jau pieredzējušākiem zinātniekiem fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā.
Šajā mēnesī piedāvājam lasīt sarunu ar LU FMOF Matemātikas nodaļas Diferenciālvienādojumu un tuvināto metožu katedras vadītāju un docentu Sergeju Smirnovu.
Matemātikas studijas Sergejs Smirnovs uzsācis Daugavpils Universitātē, kur ieguvis gan bakalaura, gan maģistra, gan 2012. gadā arī doktora grādu matemātikā diferenciālvienādojumu apakšnozarē, aizstāvot savu promocijas darbu „Dažu veidu trešās kārtas nelineāru parasto diferenciālvienādojumu robežproblēmas”.
Iepriekš strādājis par lektoru un vēlāk docentu Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiālē, šobrīd Sergejs Smirnovs ir ne vien LU FMOF Diferenciālvienādojumu un tuvināto metožu katedras vadītājs un docents, bet arī vadošais pētnieks LU Matemātikas un informātikas institūta Parasto diferenciālvienādojumu laboratorijā. Līdz šim jaunais zinātnieks ir publicējis 19 zinātniskos rakstus.
2021./2022. akadēmiskā gada sākumā Sergejs Smirnovs kļuvis par pirmo jaunizveidotās A. M. Zoltnera izcilības stipendiju matemātikā saņēmēju. Stipendijas mērķis ir atbalstīt izcilus matemātiķus, lai tie varētu veicināt augstākā līmeņa pētniecisko darbu Latvijas Universitātē. Stipendijas pieteikumam pievienotajā rekomendācijas vēstulē LU FMOF Matemātikas nodaļas vadītāja Svetlana Asmuss apliecina, ka Sergejam Smirnovam labi izdodas apvienot pētniecisko darbu un administratīvos pienākumus ar pasniedzēja darbu, kuru patiešām ciena un augsti vērtē studenti. Asmuss stāsta, ka Sergeja augsto pētniecisko potenciālu un spēju risināt sarežģītas problēmas īpaši novērojusi iepriekš kopīgi īstenota projekta “Uz nestriktās loģikas principiem balstītu matemātisku struktūru lietojumi telekomunikāciju tīklu projektēšanas un resursu vadības tehnoloģiju attīstībai” laikā, kad vairakkārt dzirdējusi jaunā zinātnieka referātus un uzstāšanās konferencēs, semināros un apspriedēs. ”Ar savu kompetenci un erudīciju Sergejs prot saprotamā veidā prezentēt visai sarežģītus rezultātus un parādīt iespējas tos pielietot visdažādākajās nozarēs. Vienlīdz labi viņam izdodas arī pārliecināt kolēģus un motivēt studējošos.”
Kādas ir tavas intereses pētniecībā?
Ja ļoti īsi raksturo manas intereses pētniecībā, tad tās ir saistītas ar robežproblēmām parastajiem diferenciālvienādojumiem un to atrisināmību. Šobrīd esmu uzsācis darbu pie pētījuma “Nelineāru robežproblēmu atrisināmības kvalitatīvā analīze”. Pētījums veltīts nelineārām parasto diferenciālvienādojumu robežproblēmām. Robežproblēmu teorija ir samēra plaši izpētīta literatūrā, tomēr joprojām nav zaudējusi aktualitāti. Nelineāras robežproblēmas ieņem īpašu vietu diferenciālvienādojumu izpētē. Tā kā fizikālie procesi, kurus tās apraksta, var būt ļoti dažādi, to analīze ir diezgan sarežģīta.
Pastāsti, pie kā strādā tieši šobrīd?
Pētījuma gaitā atlasīšu robežproblēmu loku pētīšanai, ņemot vērā mūsdienu aktuālās problēmas pielietojumos. Aplūkošu jaunākos rezultātus nekustīgo punktu teorijā ar mērķi atrast, tādus, kurus varētu izmantot robežproblēmu atrisināmības pētīšanai, tādējādi mēģinot nodrošināt pētījuma zinātnisko novitāti. Apgūšu arī Grīna funkcijas konstruēšanas paņēmienus un rezultātus par robežproblēmu atrisināmību paredzu iegūt, izmantojot gan klasiskās nekustīgo punktu teorēmas, gan jaunas teorēmas. Tieši šobrīd mana uzmanība ir veltīta vienai robežproblēmai ar integrālo nosacījumu.
Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?
Kā bieži mēdz būt, šī problēma parādījās nejauši, kad mēģināju vispārināt nesen iegūtos rezultātus.
Ko ceri izpētīt?
Mana pētījuma mērķis ir iegūt rezultātus par dažādu (divpunktu, daudzpunktu, nelokālo, integrālo u.c.) robežproblēmu atrisinājumu eksistenci un skaitu, pielietojot dažādas (Banaha, Šaudera, Krasnoseļska, Rasa u.c.) nekustīgo punktu teorēmas. Teorijas klasiskie rezultāti saistīti ar atrisinājumu eksistenci un unitāti, bet komplicētākie un aktuālākie jautājumi ietver robežproblēmu atrisinājumu skaita novērtējumu, to īpašības, un tml. Ceru iegūt tādus jaunus rezultātus, kas būtu noderīgi ne vien manā pētniecības darbā, bet kurus augsti novērtētu un tālāk pielietot varētu arī mani kolēģi. Ir iecere iegūt ne tikai šīs problēmas atrisināmības nosacījumus, bet arī rezultātus par atrisinājumu skaita novērtējumu. Šī veida problēmas nav pietiekami izpētītas literatūrā pat vienkāršām robežproblēmām.
Kur pēcāk praktiski varēs pielietot tava pētījuma rezultātus?
Eksistences rezultāti ir ļoti nozīmīgi ne tikai teorijā, bet arī dažādos pielietojumos, piemēram, modelēšanā un skaitliskajā analīzē. Nelineāras robežproblēmas sastopamas gandrīz visās inženierzinātnes nozarēs. Kā piemērus varu minēt robežslāņa problēmas teorijā šķidrumu mehānikā, elastības teorijā, siltumapmaiņas teorijā, struktūru deformācijā, grunts nosēdumā, kontroles un optimizācijas teorijā, utml. Šī teorija izraisa lielu interesi un var rast plašu pielietojumu ļoti dažādās zinātnes jomās. Iegūtos rezultātus plānoju prezentēt vietējās un starptautiskās konferencēs, kā arī publicēt reģionāla un starptautiska mēroga zinātnes izdevumos.
Kad un kāpēc nolēmi studēt matemātiku?
Matemātika man patika jau no sākumskolas un, kad bija pienācis laiks stāties universitātē, izvēle bija likumsakarīga.
Kas, gadiem ejot, Tevi motivēja studijas turpināt?
Galvenokārt, mani motivēja mērķis iegūt augstāko izglītību. Es zināju, ka to vēlos, līdz ar to studiju laikā nekad neradās domas matemātikas studijas pārtraukt.
Kas bijis izaicinošākais studiju laikā?
Izaicinošākais studiju laikā, protams, bija eksāmeni, īpaši pirmā sesija.
Kāda šobrīd ir tava zinātnieka ikdiena?
Jāsaka, ka šobrīd vairāk esmu pievērsies tieši akadēmiskajam darbam ar studentiem, un pētniecībai sanāk veltīt salīdzinoši mazāk laika. Varētu teikt, ka šobrīd mana ikdiena ir līdzīga studentu dzīvei ar vienu izņēmumu – es neklausos lekcijas, bet lasu tās.
Ko profesionālajā ziņā gribētu uzlabot? Kā redzi savas karjeras attīstību?
Pētnieka karjeras attīstībai pastāv vairākas iespējas. Domāju, ka viens no manas karjeras attīstības variantiem ir pievienoties kādai zinātnieku komandai, kas nodarbojas ar līdzīgām problēmām. Aktuālajā pētījumā arī plānoju iesaistīt LU FMOF studentus, piedāvājot bakalaura un maģistra darbu tēmas. Iespējams tas var rezultēties jaunas pētnieciskās grupas izveidē Matemātikas nodaļā.
Vai vēlies iegūt vēl kādu papildus izglītību?
Līdz šim man nav konkrētu tālāko studiju plānu papildus izglītības iegūšanai, bet par jaunām zināšanām domāju gan. Labprāt uzlabotu savas zināšanas tādās dabaszinātnēs kā fizika un ķīmija.
Kas vēl bez matemātikas Tevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?
Protams, matemātika neaizņem visu manu laiku - man ir daudz citu aizraušanos. Savu brīvo laiku, galvenokārt, es veltu atpūtai kopā ar ģimeni un dažādām sporta aktivitātēm.
Kāpēc jāstudē matemātika?
Manuprāt, matemātika ir ļoti labs rīks garīgo un intelektuālo spēju attīstībai. Matemātika ļoti labi attīsta abstrakto domāšanu, telpisko domāšanu, kā arī kritisko domāšanu, kas noder ne tikai profesionālajā darbībā, bet arī personības pilnveidē.
Kādu stipendiju saņēmi?
2021./2022. akadēmiskajā gadā saņēmu LU fonda administrēto Alfrēda M. Zoltnera izcilības stipendiju matemātikā, kas paredzēta ne senāk kā pirms 10 gadiem doktora grādu ieguvušiem LU zinātniekiem fundamentālajā vai lietišķajā matemātikā. Man bija tas gods būt pirmajām, kam tiek piešķirta šī stipendija.
Kā stipendijas iegūšana palīdzes pētījuma veikšanā?
Nolēmu pieteikties Alfrēda M. Zoltnera izcilības stipendija matemātikā, jo tas ir labs finansiāls atbalsts, kas stipendijas saņemšanas laikā ļaus koncentrēties tieši uz pētniecību, pārējos pienākumus atliekot nedaudz nostāk. Kad uzzināju, ka man šī stipendija ir piešķirta, biju pārsteigts. Protams, arī bija gandarījuma sajūta, taču vienlaikus pie horizonta parādījās jauni izaicinājumi, mērķi un sasniegumi. Stipendija palīdzēs man attīstīties kā pētniekam un tiekties uz augstas kvalitātes pētījumu veikšanu arī nākotnē. Izsaku pateicību gan LU fondam, gan mecenātam!
Par ikmēneša rakstu sēriju “FMOF mēneša zinātnieks”
LU FMOF ikmēneša rakstu sērija “FMOF mēneša zinātnieks” aizsākusies 2021. gada septembrī un intervijas veidā ļauj iepazīt jaunus vai jau lielāku pieredzi guvušus zinātniekus, kas ikdienā nodarbojas ar pētniecību fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā un katrs savā veidā ikdienas darbu zinātnē saista ar LU FMOF.
Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un astronomijas un matemātikas zinātnes nozarēs.
