
Jānis Krūmiņš izaudzinājis un iedvesmojis veselu fiziķu paaudzi. Pieminot izcilo personību atmiņās kavējas LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors un vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs: „Skolotājs Krūmiņš zinātnē ievadījis veselu jauno fiziķu paaudzi, tai skaita arī mani. Skolotājs daudzus gadus bija valsts fizikas olimpiādes virzītājspēks, prāts un sirds. Mūsu fiziķu paaudzei viņš bija olimpiskais treneris.”
Atceroties skolas laiku, profesors papildina: “Vidusskolas laikā man un vēl ducim “trešdienu nodarbības pie Krūmiņa” bija kas ļoti īpašs – diena, kad bija jāiet nevis uz skolu, bet uz universitāti sastapt līdzīgi domājošos un mācīties pie īstajiem universitātes profesoriem. Šajās nodarbībās skolotājs Krūmiņš ieaudzināja mums to īpašo domāšanas disciplīnu, bez kuras nav iespējami ne vien panākumi olimpiādēs, bet vispār auglīgs profesionāls darbs eksaktajā jomā.”
Kaščejevs stāsta, ka katra nodarbība pie Krūmiņa bijusi kā mākslas darbs, kur caur humora un stingrības līdzsvaru skolotājs palīdzējis noticēt, ka pat vissarežģītākā fizikas uzdevuma patiesā būtība ir vienkārša. “Šī pārliecība, ko man paveicies toreiz iegūt no skolotāja Jāņa Krūmiņa, vairs nekad mani nepamet. Lielā mērā tā noteikusi mana profesionālā ceļa izvēli”.
Ilggadējais Jāņa Krūmiņa kolēģis, LU emeritētais profesors Andris Broks atceras “Jānis bija īsts, augsti kvalificēts fizikas izglītības darba rūķis, kuram visi sakām lielu paldies par kopīgi veikto darbu. Jānis bija fizikas uzdevumu risināšanas lielmeistars laikā, kad to risināšanā vēl nebija ienākušas mūsdienu datortehnoloģijas.”
Mūža lielāko daļu Jānis Krūmiņš strādājis par fizikas pasniedzēju Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas (toreiz Fizikas un matemātikas) fakultātē, kur veicis izglītojošo darbu ar studentiem, topošajiem un jau esošajiem skolotājiem, skolēniem, arī citiem kolēģiem. Arī pēc darba izbeigšanas fakultātes Fizikas nodaļā Jānis Krūmiņš uzturēja ciešu sakaru ar fizikas skolotāju profesionālo studiju programmu gan kā ārštata mācībspēks, gan kā noslēguma eksaminācijas un kvalifikācijas piešķiršanas komisijas priekšsēdētājs. Savas radošās darbības pilnbriedā Krūmiņš piedalījies dažādu fizikas mācību grāmatu un palīglīdzekļu sastādīšanā, organizējis skolēnu fizikas mācību olimpiādes, veidojis fizikas eksāmenu biļešu saturu. Profesors Kaščejevs papildina, sakot, ka Jānim Krūmiņam bijusi skaidra vīzija par to, ka skolas fizika nav atraujama no lielās fizikas. “Šī atziņa vēl tagad mājo universitātē un joprojām iedvesmo kolēģus turpināt un attīstīt lielā priekšgājēja Jāņa Krūmiņa sasniegto fizikas olimpiādēs.”
Pēc Latvijas Universitātē Krūmiņa darba gaitas turpinājās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur viņš strādāja kā fizikas skolotājs un uz reiz pēc valsts neatkarības atgūšanas gatavoja skolēnu komandu startiem starptautiskajās fizikas olimpiādēs. Pirmā starptautiskā fizikas olimpiāde ar Latvijas komandas dalību notika 1996. gadā.
Par panākumiem skolēnu sagatavošanā starptautiskajām mācību priekšmetu olimpiādēm Ministru kabinets Jānim Krūmiņam piešķīris valdības balvas. Fiziķis vairākkārt ticis atzīts par vienu no Rīgas labākajiem skolotājiem, saņemot Rīgas Domes apbalvojumu “Zelta pildspalva”.
Profesors Broks uzsver: “Jānis Krūmiņš ir sarūpējis un atstājis jaunajām paaudzēm bagātu garīgo mantojumu. Tā ir paliekoša vērtība, kas turpinās dot pievienoto vērtību mums visiem un mūsu pēcnācējiem arī turpmāk. Ikviena Cilvēka augstākā laime nav dzīve, bet miers. Dzīvē mūs uztur dzīves augstākā bauda – mīlestība. Jānis ir sasniedzis savas dzīves laimes virsotni!”
Atvadīšanās notiks trešdien, 13. martā, plkst. 13.00 Krematorijas lielajā zālē.