LU FMOF doktoranti Didzis Berenis un Andris Pāvils Stikuts iegūst stipendiju

Jauno pētnieku galvenais dzinulis ir vēlme izprast sarežģītas lietas un palīdzēt tās izzināt apkārtējiem. Tā ir vēlme sniegt ieguldījumu zinātnē un jaunu tehnoloģiju attīstībā. Izvērtējot pretendentus, tika ņemti vērā tādi aspekti kā pētījuma unikalitāte, pētnieka vide, tai skaitā aprīkojums, pieteikuma saturs un realizācijas ticamība, akadēmiskais briedums (iepriekšējā zinātniskā darbība).

Iepazīstinām ar LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes stipendijas ieguvējiem un to veiktajiem pētījumiem.

Didzis Berenis: Rotējošu pastāvīgo magnētu ierosinātas turbulentas šķidra metāla plūsmas skaitliska modelēšana

LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte. Zinātniskais vadītājs: Dr.fiz. Ilmārs Grants.

Metālu pārstrādes industrijā pārkausēšanas krāsnīs šķidru metālu viendabīgai sasilšanai tos nepieciešams maisīt, ko tradicionāli dara ar mehāniskiem maisītājiem, bet ir arī alternatīvs risinājums – veikt maisīšanu bezkontakta veidā. LU Fizikas institūta Magnetohidrodinamikas laboratorijā izstrādātie rotējošu pastāvīgo magnētu maisītāji ir efektīvi un industrijā atzīti par labu risinājumu. Pētījuma laikā tiks noskaidrota rotējošu pastāvīgo magnētu ierosinātas plūsmas īpašības lielos – industriāla izmēra tilpumos. Iegūtie rezultāti palīdzēs pielietot Fizikas institūtā izstrādātās metodes citos industriālos procesos un iekārtās. Pētījuma mērķis ir izstrādāt teorētisko pamatu industriālu rotējošu pastāvīgo magnētu maisītāju izgatavošanai ar paredzamiem rezultātiem un noskaidrot optimālāko maisītāja darba režīmu.

Andris Pāvils Stikuts: Magnētiski pilieni; eksperimenti un simulācijas

LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte. Darba vadītājs: prof. Andrejs Cēbers.

Magnētiski pilieni sastāv no aptuveni 10 nm lielām viendomēna magnētiskām daļiņām, kas suspendētas nesējšķidrumā. Šādi pilieni ir ietekmējami ar ārēju magnētisku lauku. Precīzi zinot, kā magnētiskais lauks vada pilienus, paveras vairāki interesanti pielietojumi, piemēram, šādu pilienu izmantošana mikroskopiskos bioloģiskos mērījumos.

Sagaidāms, ka pēc darba izstrādes būs izveidota programmatūra, kas ļautu pirmo reizi aprēķināt magnētisko pilienu dinamiku ārējā magnētiskajā laukā vispārīgā 3D gadījumā, ko izmantojot būtu iespējams veikt skaitliskus eksperimentus, lai kvantitatīvi pētītu, kā iespējams kontrolēt individuālus pilienus ar magnētisko lauku. Darba uzdevumu izpilde ļautu saprast esošo teorētisko modeļu pielietojamības robežas un palīdzētu saprast magnētisku pilienu dinamikā notiekošos fizikālos procesus. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik labi magnētiska šķidruma modelis apraksta magnētiskus pilienu dinamiku.

Stipendijas ieguva arī Mārtiņš Kālis (LU Datorikas fakultāte), Linards Kļaviņš (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte) un Kārlis Pleiko (LU Bioloģijas fakultāte). 

Mecenāta SIA “Mikrotīkls” stipendija LU pirmā studiju gada doktorantiem dabaszinātņu jomā, ko administrē LU fonds, tiek piešķirta otro gadu. Pērn to ieguva seši doktoranti. Katras stipendijas apjoms ir 1000 eiro mēnesī. Sekmīgi izpildot uzstādītos mērķus, pētnieki stipendiju saņems trīs gadus, kuru laikā izstrādās savu promocijas darbu. 

*Sadarbībā ar LU fondu SIA “Mikrotīkls” stipendiju turpina saņemt seši 2. kursa doktoranti: Elīna Černooka (LU Bioloģijas fakultāte), Ilze Elbere (LU Bioloģijas fakultāte), Inga Jonāne (LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte), Karīna Narbute (LU Medicīnas fakultāte), Mārcis Sējējs (LU Ķīmijas fakultāte) un Poļina Zaļizko (LU Medicīnas fakultāte).