Prof. Andris Ambainis uzstāsies LU 71.konferences plenārsēdē „2012.gada Nobela prēmijas literatūrā, medicīnā, fizikā un mēs"

• LU pētnieks Franks Kraushārs

Ķīnas vai pasaules literatūra: 2012.gada Nobela prēmijas laureāts Mo Jaņs un kultūras revolūcijas pēdas kapitālismā „ar ķīniešu iezīmēm” Šandunas provinces ciematā dzimušais Pekinas rakstnieks Mo Jeņs (Mo Yan, dz. 1955.) ir jau trešais ķīnietis, kurš ir saņēmis vienu no abām ar humanitārajām zinātnēm saistītajām Nobela prēmijām, kuras bieži tiek politizētas. Gandrīz četrdesmit gadus pēc tā saucamās „kultūras revolūcijas" atsaukšanas mūsdienu Ķīnas literatūra joprojām paliek valdības politikas pārziņā. Šajos apstākļos jebkurš vērtējums šķiet saistīts ar politiskās morāles jautājumiem. Lekcijas pirmajā daļā tiks ieskicēta literārās kultūras problemātika mūsdienu „sociālistiskās” Ķīnas autoritatīvā kapitālisma apstākļos. Otrajā daļā Mo Jeņa stilu un jaunākās vēstures atainojumu viņa daiļradē izgaismos kontrastējošs salīdzinājums ar emigrējošā laikabiedra Ljiao Jivu (Liao Yiwu, dz. 1958.) darbiem. Tādējādi tiks atspoguļots tas, kā politika neatlaidīgi iejaucas Ķīnas kultūrā un sevišķi rakstnieku dzīvē kopš Mao laikiem un kā tā ir veicinājusi sašķeltību kultūras jomā un sabiedrībā kopumā. Līdz mūsdienām tas kavē jebkādu spriedumu par mūsdienu Ķīnas rakstnieku nozīmi pasaules literatūrā.

• LU pētniece Inese Čakstiņa

Šūnu jaunības eliksīrs Kas ir šūna? Kāpēc tās atšķiras? Kas ir cilmes šūna? Vai un kā iespējams nobriedušu šūnu pārveidot atpakaļ par cilmes šūnu? Šie un citi jautājumi tiks apskatīti plenārsēdes lekcijā par pagājušā gada Nobela prēmijas laureātu Sera Džona Gurdona (Sir John B. Gurdon) un Šinaja Jamanakas (Shinya Yamanaka) pētījumiem un atklājumiem šūnu pētniecībā.

• LU profesors Andris Ambainis

Kvantu fizika un kvantu skaitļošana Kvantu fizika pēta dabas likumus, kas darbojas mikropasaulē: atsevišķu atomu un daļiņu līmenī. Sākotnējais kvantu fizikas mērķis bija saprast šos dabas likumus, un tas ir ticis veiksmīgi sasniegts. Tagad kvantu fizikai ir jauns mērķis: iemācīties kontrolēt kvantu daļiņas tā, lai tās uzvestos noteiktā veidā. Ja izdosies ar pietiekami lielu precizitāti kontrolēt pietiekami lielu daļiņu skaitu, tad varēs uzbūvēt kvantu datorus, kas būs daudz ātrāki par tradicionālajiem datoriem. Šajā lekcijā tiks pastāstīts par 2012.gada Nobela prēmijas laureātu – Serža Haroša (Serge Haroche) un Deivida Vainlanda (David Wineland) darbu, izstrādājot jaunas metodes, kā kontrolēt atomus un daļiņas un šī darba saiknēm ar Latvijas zinātnieku pētījumiem kvantu datoru jomā. Plenārsēdi vadīs molekulārbiologs Juris Šteinbergs, un to būs iespējams vērot tiešraidē LU portālā: www.lu.lv/tiesraide/ Plenārsēdes noslēgumā paredzēta diskusija. Latvijas Universitātē no 24.janvāra līdz 7.martam norisinās ikgadējā zinātniskā konference, kas aptver visdažādākās zinātnes nozares, sākot ar bioloģiju un beidzot ar teoloģiju. Ikgadējā LU zinātniskā konference tiek rīkota ar mērķi zinātnieku, docētāju un studentu starpā nodrošināt pētījumu rezultātu, ideju un domu apmaiņu, kas ir viena no neatņemamām zinātniskās darbības sastāvdaļām. Konferences norises plāns un papildu informācija pieejama LU portālā: www.lu.lv/71konference/