LU konference
Papildus mums zināmajiem tīklenes redzes pigmentiem ganglionārās šūnas satur arī zilās gaismas jutīgo pigmentu melanopsīnu. Lai gan šis pigments nepiedalās redzes funkciju nodrošināšanā, tas ietekmē virkni fizioloģisko un uzvedības procesu, tai skaitā piedalās miega deprivācijas nodrošināšanā.
Attēlu neveidojoša redze, kas balstās uz melanopsīna darbību (iespējams saistīta arī ar kāda cita, vēl neatklāta, pigmenta darbību), ir viena no senākajām sensorajām sistēmām. Un tikai pēdējos gadsimtus, mēs pakļaujam šo redzes sistēmu cilvēka radītam apgaismojumam.
Šī pigmenta struktūra vairāk līdzinās bezmugurkaulnieku redzes pigmentu struktūrai, un tā ierosināšana ietekmē arī acs zīlītes reakciju, kāpēc pupilometrija nereti tiek izvēlēta šī pigmenta darbības izpētē.
Doktorantūras skolas Nodarbības ietvaros tika apskatīta attēlu neveidojošas redzes sistēmas fizioloģiskā nozīme un tas pētniecības metodes. Kā arī tika apskatīts Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas paveiktais un nākotnes vīzijas šajā pētniecības jomā.
Nākamā redzes zinātnes doktorantūras skolas nodarbība notiks 2016. gada 2. februārī.
Papildus informācija redzes-zinatne@lu.lv