Latvijā nepieciešami papildu profesionāļi medicīnas statistikā un epidemioloģijā

Ar matemātisko domāšanu nepietiek

2018. gada dati liecina, ka Latvijā uz to brīdi bijušas 70 darba vietas medicīnas statistiķiem un 29 veselības aprūpes statistiķiem. Paturot prātā, ka šādus speciālistus līdz šim Latvijā nesagatavoja, darba vietu skaits ar laiku tikai pieaug. Lai priekšdienām nodrošinātu tādus augsti kvalificētus epidemioloģijas un medicīniskās statistikas speciālistus, kuri pārzina un izstrādā epidemioloģisko un citu pētījumu metodoloģiju, spēj veikt sarežģītu datu analīzi un interpretēt rezultātus, balstoties uz jaunākajām starptautiskajām atziņām un atbilstoši starptautisko organizāciju pieprasītajiem standartiem Latvijas un Baltijas veselības sistēmai gan reģionālā, gan valstiskā un starptautiskā līmenī, šogad LU Medicīnas fakultātē (MF) izveidota Baltijā unikāla, jauna maģistra studiju programmu “Epidemioloģija un medicīniskā statistika”.

Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centra Pētniecības un veselības statistikas departamenta Veselības statistikas nodaļas vadītājs Jānis Misiņš, lai strādātu medicīnas statistikas jomā nepietiek tikai ar tehniskām datu analīzes rīku izmantošanas prasmēm, bet jābūt izpratnei arī par veselības aprūpi un medicīnu saistītiem jautājumiem. “Ar veselību saistīto datu apjoms ir milzīgs, tomēr tikai ar matemātisko domāšanu iztikt nav iespējams. Ir teju neiespējami izprast datus, ja nav bijusi pieredze medicīnas jomā. No sarunām ar ārstniecības iestāžu medicīnas statistiķiem jāsecina, ka lielākoties darbam nepieciešamās zināšanas tiek gūtas pašmācības ceļā. Jaunā studiju programma ļaus nostiprināt esošās un papildus apgūt tās zināšanas, kuras pašreizējā brīdī pietrūkst.”

Jaunveidotajā programmā eksperts saredz vērtīgu papildinājumu medicīnas statistikas jomas profesionāļiem Latvijā, novērtējot akadēmiskās programmas pietuvinātību reālai praksei, tādejādi sniedzot iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas, lai veiksmīgi pēc studijām turpinātu profesionālo darbību veselības aprūpes/medicīnas iestādēs, ministrijās, pašvaldībās un visās citās ar veselības jomu saistītās organizācijās, kuras ikdienas darbā saskaras ar veselības aprūpes jautājumiem un ir nepieciešama veselības datu apstrāde un analīze.
 

Profesionāļi ticamu datu iegūšanai

OECD un Eiropas Komisijas veiktie pētījumi, kuros konstatēti riski vispārējam tautas veselības stāvoklim Latvijā, norāda uz medicīniskās statistikas datu analītisko pētījumu nepieciešamību, lai valsts spētu izstrādāt efektīvu pasākumu plānu veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai. Kā uzsver valdes loceklis VSIA „Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” Modris Ciems, tas nav vienreizējs pasākums, bet gan regulārs, ilgstošs monitoringa process, kas nodrošina darba vietas atbilstoši izglītotiem speciālistiem.

“Šajā gadā koncentrējamies uz COVID-19 radīto krīzi pasaulē. Epidemioloģisko datu uzskaite, analīze ir stratēģiski svarīga globālā līmenī. Bet redzams, ka dažādās valstīs datu uzskaite, precizitāte un ticamība ir visnotaļ atšķirīga. Tas savukārt atkarīgs no valsts attīstības līmeņa un konkrēto personāla resursu pieejamības. Ar akadēmisko maģistra programmu “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” Latvijas Universitāte ir savlaicīgi reaģējusi uz situāciju pasaulē, lai sagatavotu profesionāļus ticamu medicīnisko datu sagatavošanai un to analītiskiem pētījumiem,” norāda Modris Ciems. “Tirgus ekonomikā, kas dominē mūsdienu pasaulē, visu nosaka pieprasījums un piedāvājums. Un tirgus dalībniekiem, kas esam mēs visi, ir ļoti svarīgi spēt uzminēt vai prognozēt, kāds būs pieprasījums pēc pakalpojuma, pētījuma un tam atbilstoša kvalificēta darbaspēka nākotnē. Runājot par medicīnu, kas aizņem nozīmīgu tirgus daļu, ir svarīgi spēt analizēt pašreizējo situāciju un prognozēt nepieciešamās korektīvās darbības nākotnē. Lai to spētu veikt ir nepieciešami ticami statistikas (vai epidemioloģiskās situācijas) dati un profesionāls, labi izglītots personāls, kas spētu tos datus analizēt.”

“Jāpatur prātā, ka medicīniskā statistika ievērojami atšķiras no tehniskās statistikas tā iemesla dēļ, ka cilvēka ķermenis ir daudz sarežģītāka struktūra par kādas tehniskas iekārtas detaļu. Līdz ar to, strādājot ar medicīnisko statistiku, kura saistīta ar cilvēku, jāsaprot medicīnas pamati. Jaunā iespēja studēt šajā programmā paver durvis uz nozari, bez kuras ne šodien, ne nākotnē sabiedrība nespēs iztikt. Mūsdienu epidemioloģija ir daudznozaru zinātne, kura veic medicīnas pētījumus un kurā izteikti trūkst jaunu speciālistu,” skaidro epidemioloģe LU MF asociētā profesore Liliāna Civjāne.

Studijām šai programmā iespējams pieteikties, ja ir bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība veselības aprūpē, medicīnā, zobārstniecībā, farmācijā, psiholoģijā, socioloģijā, dabaszinātnēs, vides zinātnēs, pārtikas zinātnēs, vai citā pielīdzināmā augstākā izglītībā. 

Lai pieteiktos studijām maģistra programmā, līdz 27. augustam jāaizpilda elektroniska pieteikuma veidlapa. Savukārt 31. augustā plkst. 11.00 Rīgā, Jelgavas ielā 3, 317. auditorijā ir paredzēts iestājpārbaudījums. 

Maģistrana studiju programma “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” tapusi projekta “Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē” (projekta Nr.8.2.1.0/18/A/015) ietvaros. Projektā piedalās astoņas LU fakultātes un tiek izstrādātas 17 jaunas studiju programmas.