Disertācijas “Pestalocija personība un viņa pedagoģiskās idejas” melnraksta vāks. Foto: LU Muzeja krājums.
Disertācijas “Pestalocija personība un viņa pedagoģiskās idejas” melnraksta vāks. Foto: LU Muzeja krājums.

Pirms 85 gadiem Latvijas Universitātē (LU) tiek iesniegta pirmā disertācija pedagoģijā “Pestalocija personība un viņa pedagoģiskās idejas” un tās autors ir Eduards Pētersons. Vēlāk viņš to aizstāv ar nosaukumu “Pestalocija pedagoģisko ideju sistemātisks vērtējums”.

LU Muzeja krājumā ir disertācijas melnraksts ar nosaukumu “Pestalocija personība un viņa pedagoģiskās idejas”, kurā ir piefiksētas E. Pētersona domas, idejas un labojumi rokrakstā, kas padara to par unikālu. Šo eksemplāru LU Muzejam dāvinājusi Zviedrijas latviete Ieva Graufelde [1]

Latvijā kopumā ir trīs disertācijas eksemplāri - divi no tiem glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas krājumā ar nosaukumu “Pestalocija pedagoģisko ideju sistemātisks vērtējums” [2,3]. Šie eksemplāri ir gala kopijas, kurām nav pievienoti autora labojumi un piezīmes. 

LNB kopijas glabājas divos dažādos fondos - Kārļa Ansona un Ņinas un Artūra Ģērmaņu fondos[2,3]
K. Ansons (1887-1966) no 1944. līdz 1954. gadam bija Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta darbinieks [4]. Savukārt Ņina Ģērmane bija logopēde, bet vīrs Artūrs Ģērmanis (1899-1993) bija studējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē un vēlāk strādāja direktora amatā Latvijas Valsts bibliotēkā (1940-1941; 1944-1446) [5]. Šīm kopijām ir veiktas “lasītāja piezīmes” jeb pasvītroti teikumi un iezīmētas rindkopas, pierakstot jautājuma zīmi. No šiem faktiem var secināt, kādēļ disertācijas gala kopijas atradās pie viņiem, iespējams, viņi no tām mācījās, analizēja vai “smēlās” idejas. 

Interesanti, ka noteikta uzskaites šiem eksemplāriem nav, bet K. Ansona eksemplāram titullapā ar zīmuli rakstīts “2”, savukārt Ņ. un A. Ģērmaņu eksemplārā, tajā pašā vietā - “4”, kas varētu nozīmēt šo uzskaiti. LU Muzeja eksemplāram šāda skaitļa nav, padarot to par vienīgo šādu kopiju. 

LU Muzeja eksemplāru var uzskatīt par melnrakstu, balstoties ne tikai uz autora veiktajām piezīmēm, bet arī no satura skatupunkta [6]. Kā arī ārējā izskata ziņā eksemplāri atšķiras - LU Muzeja ir melnos dermatīna vākos, bet LNB - zilos. 

Disertācijas priekšvārdā E. Pētersons atzīmē: Vēlēšanās pakalpot audzināšanas darbam, bet par visām lietām audzināšanas zinātnei ir noderējusi par ierosinājumu arī šās disertācijas sarakstīšanai.[2]. E. Pētersons visu mūžu veltīja pedagoģijai, sākot no skolotāja palīga amata pie tēva līdz pat pedagoģijas doktora grāda ieguvei. 

Secinājumi no disertācijas - audzināšana ir viens no izglītības pamatiem, savukārt izglītība ir sabiedrības attīstības pamatā. Pestalocija trīs dvēseles pamatspēkus - garu, sirdi un mākslu, ko E. Pētersons skaidro kā garīgo, tikumisko un fizisko, apraksta kā attīstot šos pamatspēkus, cilvēks var atrast sevi un būt lietderīgs sabiedrības loceklis. 

Lai gan gala un melnraksta darbi saturiski atšķiras, pēdējie teikumi secinājumos palikuši nemainīgi: “Tamdēļ pacietības pilnā pazemība zinātnes priekšā, pašaizliedzīgā nerimstošā meklēšana, vērtību tieksme un gara disciplīna, apvienota ar cēlo cilvēka mīlestību, lai ir ikviena audzinātāja rakstura galvenās īpašības. Šai ziņā katram esošajam un topošajam audzinātājam par paraugu var noderēt lielais šveicietis - Pestalocijs." 

Pēc iespaidiem, ko E. Pētersons ieguvis studiju laikā Vācijā un paša dzīves gājumā, var secināt, ka disertācijas temata izvēle ir veikta apzināti. Pestalocija ideoloģija sakrīt ar E. Pētersona gan pedagoģijā, gan ikdienas dzīvē. Pestalocija idejas, ka cilvēka attīstības pamatā ir audzināšana visas dzīves garumā, tikumība ko spēj iemācīt ne tikai vecāki, bet arī skola un aktivitātes ārpus tās, atspoguļojas E. Pētersona dzīves gājumā.  

 

Vairāk: 

NEAIZMIRSTAMĀ BIOGRĀFIJA. Eduards Pētersons - pirmais pedagoģijas doktors Latvijā

Pestalocija personība un viņa pedagoģiskās idejas: disertācija

 

[1] Krūze, A. (2014). Maijs - Eduarda Pētersona disertācija pedagoģijas doktora grāda iegūšanai. Izgūts no https://www.lu.lv/en/muzejs/menesa-prieksmets/2014-gads/ 

[2] RXA91, 52 

[3] RXA296, 79 

[4] Reņģe, V. (2013). Latvijas psiholoģijas uzplaukums un noriets Baltijas kontekstā. Latvijas Universitātes raksti. 786. sējums. Psiholoģija. Izgūts no https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/LUR-786_Psihologija.pdf  

[5] Valsts pētījumu programma Nacionālā identitāte. (b.g.) Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. Gadam. Izgūts no  http://lgdb.lnb.lv/index/person/2559/  

[6] PED718 

Dalīties

Saistītais saturs

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Sadarbība visa pamatā - Ausma Špona
27.12.2024.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Sadarbība visa pamatā - Ausma Špona