Akadēmiskais centrs
LU pētnieki Andra Jakoviča vadībā sadarbībā ar uzņēmuma Hydrokapillar Tech speciālistiem ir izstrādājuši daudzveidīgus starojuma kapilāro siltummaiņu sistēmu risinājumu variantus, kā arī pašu kapilāro siltummaiņu 3D modeļus ar hidrauliskajiem aprēķiniem, kas integrēti profesionālā projektēšanas sistēmā MagiCAD. Izstrādātie modeļi ir pieejami MagiCAD Cloud, kas ir pasaulē vadošā mehānikas, elektrības un santehnikas (MEP) BIM platforma. Lai atvieglotu šo sistēmu optimālu projektēšanu, izstrādāti un eksperimentāli verificēti inženieraprēķinu programmatūras rīki nepieciešamo termisko un hidraulisko aprēķinu veikšanai.
“Sadarbībā ar LU realizētais projekts, uzņēmuma ieskatā, ir ļoti aktuāls un nodrošina praktiskus risinājumus, kurus var izmantot gan apkures un dzesēšanas sistēmu projektētāji un citi profesionāļi, gan ēku īpašnieki bez īpašām priekšzināšanām, kuri vēlas uzlabot savas ēkas energoefektivitāti un samazināt patēriņa izmaksas. Zemas temperatūras apkures un efektīvas dzesēšanas ieviešana nav iespējama bez kvalitatīvu aprēķinu bāzes un mūsdienīgiem IT rīkiem. Lai nodrošinātu realizētā projekta ilgtspēju, no uzņēmuma puses plānojam turpināt eksperimentālā dzīvoklī veikto instalāciju monitoringu, kā arī jaunu risinājumu ieviešanu un testēšanu,” stāsta SIA Hydrokapillar Tech valdes loceklis Indulis Bukans.
Vienkāršotam apkures un dzesēšanas novērtējumam pirmsprojektēšanas stadijā izveidota interneta brīvpiekļuves programma www.modlab.lv/SKS/, optimālu starojuma kapilāro siltummaiņu risinājumu atrašanai dažādām telpām tiek piedāvāta inženieraprēķinu programma HeatCalc un, visbeidzot, detalizētam ēku un atsevišķu telpu siltuma bilances aprēķinam iegādei tiek piedāvātas programmas HeatMod licences. Šis uz interneta platformas veidotais inženieraprēķinu rīks www.HeatMod.lv nodrošina detalizētu ēku energopatēriņa aprēķinu dažādos klimatiskajos apstākļos atbilstoši EN un ISO standartu prasībām un ir izmantojams arī ēku energoefektivitātes sertifikātu sagatavošanai atbilstoši Latvijas 2021.gada Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 un to datu automatizētai ievietošanai Būvniecības informācijas sistēmā.
Dažādiem lietojumiem izstrādātie starojuma kapilāro siltummaiņu sistēmu prototipi instalēti arī ilgtermiņa energoefektivitātes monitoringam un to kombinācijas ar siltumsūkņiem un solārajiem paneļiem efektivitātes demonstrējumiem eksperimentālā dzīvoklī Ķekavā, Rāmavas ielā un Ēku energoefektivitātes testēšanas poligonā LU Botāniskajā dārzā (www.eem.lv).
Šādu inovatīvu sistēmu – starojuma kapilāro siltummaiņu vispusīga izpēte un plašas izmantošanas veicināšana bija laika periodā no 2020. gada sekmīgi realizētā ERAF projekta “Kompleksu risinājumu izstrāde un aprobācija starojuma kapilāro siltummaiņu optimālai iekļaušanai gandrīz nulles enerģijas ēku sistēmās un primārās enerģijas patēriņa apkurei un dzesēšanai samazināšanai” mērķis.
 pētījumā.){kind=link}