Akadēmiskais centrs
Papes ornitoloģijas stacija, kas atrodas pie pašas jūras, ir Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku pētījumu bāze. Tur satiekam Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes bakalaura studiju studentu Valtu Jaunzemi. Papes ornitoloģisko pētījumu centrā viņš apgredzenojis tūkstošiem putnu.
Tehnoloģijas palīdz labāk izpētīt dabu
Valts uzsver, ka mūsdienās arvien vairāk attīstās tehnoloģijas, kas palīdz mainīt priekšstatus par putnu dzīvi.
"Ar mūsdienīgām tehnoloģijām, piemēram, ģeolokatoriem un dažādiem raidītājiem, uzzinām daudz ko precīzāk, iegūstam informāciju, par ko mēs iepriekš nemaz nebijām aizdomājušies. Mums pašiem ir projekts sadarbībā ar Šveices ornitoloģijas institūtu, mēs, varbūt ne tieši šeit Papē, bet mājas strazdiem likām ģeolokatorus, tad uzzinājām daudz ko jaunu par viņu migrāciju, migrācija atšķiras starp rietumu un austrumu Latviju.
Tas viss ir izstrādes stadijā, pagaidām ir vieglāk atrast tehnoloģijas, ko izmantot lielākiem putniem, bet nākotnē būs pieejami GPS raidītāji arī maziem putniem."
2014. gadā Papes stacijā atjaunoja lielo murdu, kas radīja iespēju ķert ne tikai putnus, bet arī sikspārņus. Sikspārņu fizioloģijas pētījumi sākās 2011. gadā, un jau nākamajā gadā tos publicēja žurnālā, kas iznāk Londonā. Pašlaik turpinās sadarbība ar Dzīvnieku izpētes institūtu savvaļā un nebrīvē, kas atrodas Berlīnē.
Šī pētnieku grupa galvenokārt pēta tieši sikspārņu migrācijas fizioloģiju, kā arī to, kā tie pārvietojas, izmantojot magnētisko lauku. Te savu artavu iegulda pētnieks no Bangoras Universitātes – pēcdoktorantūras students Vils Šnaiders. Viņš rokās tur Papē noķerto sikspārni, kas sver vien astoņus gramus.
"Es šeit esmu jau trešo gadu. Esam pētījuši, kā dažādi faktori, tajā skaitā antropogēni, var iejaukties un traucēt sikspārņu navigācijas mehānismu, piemēram, radio viļņi. Mums ir tādi dati, kas rāda, ka, iespējams, traucē, taču pētījumi jāturpina," stāsta Šnaiders.
Latvijai jauna spāru suga
Papildinot sarunu par sikspārņu pētījumiem, LU BI Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Oskars Keišs akcentē vēl kādu pētījuma virzienu. Vācijā īpašu uzmanību šobrīd pievērš vēja parku ietekmei uz sikspārņiem, jo vēja parku attīstība rada gaisa spiediena izmaiņas. Sikspārņi, iegūstot traumas no samazināta gaisa spiediena (tā saucamās barotraumas), iet bojā. Arī Latvijā notiek līdzīgi pētījumi, kā vēja parki nākotnē varētu ietekmēt sikspārņus, taču Vācijā jau ir gatavi rīkoties.
"Viņi ir pedantiski, tāpēc nopietni uztver to, ka sikspārņi ir aizsargājami, tāpēc viņi grib, lai izpēta, kad sikspārņi lido un kad nē.
Viņi ir ar mieru intensīvas sikspārņu migrācijas laikā uz dažām stundām izslēgt vēja parkus, lai tik daudz sikspārņu neietu bojā. Visas sikspārņu sugas ES ir aizsargājamas."
Izmantojot dažādas metodes, nu jau vairākus gadus Papē notiek arī kukaiņu izpēte. Jaunākais atklājums ir kāda spāru suga. Šādi atklājumi iespējami, pateicoties intensīvākiem pētījumiem, stāsta Oskars Keišs.
"Šai teritorijai ir jauna suga, jauna suga arī Latvijai – spāru suga, kas ir atrasta šeit – dienvidu klajumspāre. Suga bija gaidāma. Spāru grāmatā, kas izdota 2017. gadā, tā ir sagaidāmo sugu sarakstā, tas bija laika jautājums, un šogad tika noķerta.
Vairums sugu, kas Latvijā ir ienākušas pēdējo trīsdesmit gadu laikā, nāk no dienvidiem. Kāpēc izdevās noķert, tāpēc, ka, intensificējām pētījumus, iespējams, jo te katru dienu ir pētnieks, kas ķer spāres."
Sadarbība ar ārzemju zinātniekiem
Pašlaik Papē pētījumus veic Vīnes Universitātes maģistrantūras studente Fabiene Zelingere, kura veic pētījumus sadarbībā ar Šveices Ornitoloģijas institūtu, kam Papē pieder arī radars. Viņa izrāda savu kukaiņu ķeršanas aprīkojumu, kas atgādina nelielu telti. Latvijā viņa ir pirmo reizi.
"Šeit mums ir radars (jau trešo gadu), kas uzskaita visus pārlidojošos objektus – putnus, sikspārņus un arī kukaiņus, taču radars sāk strādāt tikai 50 metru no zemes. Pirmo gadu es salīdzinu zemes līmenī ar speciālām lamatās noķertos kukaiņus ar tiem, kas ir murdā. Tā iegūstu salīdzinājumu ar to, ko var redzēt radarā, un to, kas notiek uz zemes."
Pašlaik LU Bioloģijas institūts sadarbojas ar sešām zinātniskām institūcijām Eiropā, tāpēc arī šajā vasarā bieži vien Papē dzird vācu vai angļu valodu.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku pētījumu bāzē zinātnieki veic pētījumus jau kopš 1966. gada.
Raksts pieejams LSM.LV.
