ESF projekts Latvijas Universitātē veicina jaunu kolēģu piesaisti un zināšanu ieguvi

Ieguldījums personāla atjaunotnē

Dalība projekta aktivitātē “Doktorantu iesaiste akadēmiskajā darbā augstākās izglītības institūcijā” sniegusi iespēju fakultātēm piesaistīt jaunos zinātniekus. Tā bijusi arī būtiska motivācija izstrādāt un aizstāvēt promocijas darbus, kā arī turpināt darbu Latvijas Universitātē pētniecībā un studiju programmu docēšanā. “Piemēram, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Vaira Obuka pēc disertācijas aizstāvēšanas šobrīd lasa jaunizveidotu kursu “Vide un inovācijas,” stāsta profesors Māris Kļaviņš. Arī Humanitāro zinātņu fakultātē un Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē ar visiem projekta aktivitātē iesaistītajiem doktorantiem ir ilgtermiņa sadarbības plāni.

Projekta aktivitātes “Ārvalstu akadēmiskā personāla iesaiste akadēmiskajā darbā augstākās izglītības institūcijā” īstenošana fakultātēm devusi iespēju piesaistīt jaunu pasniedzējus un attīstīt studiju un pētniecisko darbu.

M. Kļaviņš uzsver, ka īpaši veiksmīga izveidojusies Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes sadarbība ar viespasniedzēju no Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes – ar asociēto viesprofesoru Maitu Krīpsalu, kas projekta laikā nolasīja lekciju kursu par atkritumu saimniecību, tādējādi sekmējot arī jauna studiju kursa izveidi fakultātē.

Ļoti laba sadarbība attīstījusies arī ar projekta laikā piesaistīto vieslektoru Gvido Seki, kas pēc sadarbības projektā pieņemts darbā Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē un šobrīd aktīvi iesaistās pētniecībā. “Demonstrējot citu mentalitāti un citu pieeju pētniecības procesam, viņš sekmē cilvēkģeogrāfijas virziena attīstību fakultātē. Interesenta sadarbība izvērtās arī ar profesoru Zenonas Gulbinas no Viļņas Universitātes, kas mūsu studentu grupai noorganizēja iespēju iepazīties ar Lietuvas vides problēmām, aizsargājamām teritorijām un to apsaimniekošanu, kas deva ieguldījumu studentu maģistra darbu izstrādē,” turpina M. Kļaviņš. Fakultāte projektā sadarbojās ar Lineburgas Universitātes profesoru Gerdu Mihelsenu, kas ne tikai lasīja lekcijas doktorantiem, bet arī tikās ar Latvijas Universitātes vadību, tādējādi sekmējot gan doktorantūras, gan Latvijas Universitātes kā institūcijas attīstību un abu universitāšu sadarbību.

Savukārt LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne profesore Indra Karapetjana uzsver viesdocentes Adeles Tjengo un vieslektora Romāna Bišofa-Vega ieguldījumu Humanitāro zinātņu fakultātes īstenotās bakalaura studiju programmas “Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas” aprobēšanā, viņa norāda arī to, ka studenti augsti novērtējuši ārvalstu vieslektoru atšķirīgo pieeju studiju procesam. Būtiska bijusi arī viesdocentes Čikas Tamuras un vieslektora Jukihiri Ohaši kā dzimtās valodas nesēju piesaiste bakalaura studiju programmu “Āzijas studijas” un “Austrum-Rietumu starpkultūru studijas”, kā arī maģistra studiju programmas “Orientālistika” īstenošanā.

LU Ķīmijas fakultātes viesprofesora Arūnas Ramanavičus piesaiste devusi jaunu pieredzi gan studentiem, gan docētājiem, kuri vada fizikālās ķīmijas kursu. Viespasniedzējam izveidojusies arī zinātniskā sadarbība ar LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtu, noslēdzoties dalībai projektā, turpinās A. Ramanavičus un fakultātes docētāju sadarbība.

LU Fizikas, matemātikas un optomoetrijas fakultātes ārvalstu pasniedzēju piesaisti organizēja nedaudz atšķirīgi, pamatā izvēloties piesaistīt pasniedzējus ar Latvijas izcelsmi, kas varētu atgriezties Latvijā. Trīs no projekta laikā piesaistītajiem viesdocētājiem – asoc. profesors Andris Guļāns, profesors Jānis Priede un docents Jānis Bajārs turpina darbu fakultātē kā mācībspēki, kā arī aktīvi līdzdarbojas pētniecības finansējuma piesaistē. “Šo viesdocētāju piesaiste ir devusi ieguldījumu mācībspēku atjaunotnei nobriedušā vecuma grupā, kas mūsu fakultātē ir ļoti nozīmīga, jo pārmaiņu laiki izveidoja “bedri” starp tiem, kam ir sešdesmit, septiņdesmit gadi un trīsdesmitgadniekiem. Šo mācībspēku docēšanas pieredze ārvalstu augstskolās ļauj ieviest jaunas pieejas mācību darbā un bagātināt studiju procesa organizēšanas procesu Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē. Šie cilvēki ir atnākuši arī katrs ar savu pētniecības tematiku, kas ir mazliet atšķirīgas no līdzšinējām fakultātes pētniecības tematikām, līdz ar to viņi dod arī lielāku ieguldījumu pētniecības attīstībai fakultātē kopumā,” teic asoc. profesors Sandris Lācis. Viņš norāda uz vēsturiski izveidojušos situāciju, ka daļa matemātikas zinātnes pētījumu tiek īstenoti LU Matemātikas un informātikas institūtā, savukārt A.Guļāna piesaiste fakultātei dod iespēju pētījumus īstenot fakultātē: “Tā rezultātā jaunie cilvēki, kas darbojas kopā ar šo pētnieku, ir daudz tuvāk fakultātei, un tas palīdz risināt personāla atjaunotnes jautājumu.”

Jauna izpratne par kompetenču pilnveides pasākumu nozīmi

Iespēju piedalīties projekta laikā organizētajos kompetenču pilnveides pasākumos profesors M. Kļaviņš novērtē kā līdz šim nebijušas iespējas Latvijas Universitātes akadēmiskajam personālam pilnveidot savas zināšanas un prasmes: “Šis projekts ir sekmējis domu gaitas attieksmes izmaiņas un sekmējis sapratni, ka arī pasniedzējiem ir nepieciešama regulāra kompetenču paaugstināšana.” I. Karapetjana uzver: “Esmu pārliecināta, ka šo pasākumu rezultātā ieviesti gan jaunievedumi studiju procesā un sekmēta pētniecība, gan notikusi pilnveide personīgi profesionālajā līmenī,” viņa norāda arī uz projekta kompetenču pilnveides pasākumu nozīmi akreditācijas procesā. Arī docents J. Logins uzsver, ka projektā organizētās akadēmiskā personāla kompetenču pilnveides aktivitātes ir līdz šim Latvijas Universitātē nebijusi iespēja, kuras pozitīvais rezultāts ir profesionālās pilnveides nepieciešamības kultūras veidošanās: “Ir radīta izpratne, ka dalība šajās aktivitātes ir nevis ķeksīša pēc, bet tiešām interesanta un vajadzīga darbam. Mans novēlējums, lai šī kultūra Latvijas Universitātē saglabājas arī pēc projekta beigām un ir jaunas iespējas piedalīties profesionālajā pilnveidē.”

Iespēju apgūt angļu valodu fakultāšu pārstāvji atzīst kā būtisku atbalstu docētāju sagatavotības līmeņa celšanai, īpaši ņemot vērā šobrīd paaugstinātās prasības svešvalodu apguvei. I. Karapetjana piebilst, ka iespēja apmeklēt angļu valodas mācības akadēmiskajam personālam devusi ne tikai padziļinātas valodas zināšanas, bet arī pārliecību par savām spējām vadīt kursus angļu valodā, savukārt J. Logins atzinīgi novērtē, ka angļu valodas kursi organizēti dažādām zināšanu līmeņu grupām, līdz ar to valodas prasmju pilnveidē bija iespējams iesaistīties lielākam skaitam mācībspēku. Uzsvērta tiek arī valodas zināšanu līmeņa paaugstināšanas pozitīvā ietekmē uz iespējām palielināt angliski docēto studiju programmu un kursu apjomu, kā arī pētniecību.

J. Logins pozitīvi novērtē projekta laikā organizēto specializēto mācību daudzveidību: “Svarīgi bija tas, ka no plašā kursu piedāvājuma katrs varēja izvēlēties tos, kas viņam šķita būtiski, turklāt kursi tika organizēti vairākkārt, līdz ar to, ja kādā reizē darba un nodarbību grafika dēļ nebija iespējams piedalīties izvēlētajos kursos, to varēja izdarīt, kad kursi tika organizēti atkārtoti. Kolēģi fakultātē ir norādījuši, ka apmeklētos kursus bija iespējams reflektēt arī par savu ikdienas darbu un profesionālo pieredzi – personības izaugsmes kursi ir palīdzējuši veidot prasmīgākas attiecības ar studentiem, savukārt digitālo prasmju kursos iegūtās zināšanas bija iespējams tieši pārnest uz studiju procesa organizēšanu, nodrošinot interaktivitāti, kas bija ļoti svarīga, lai attālināto studiju laikā uzturētu saikni ar auditoriju, augsti novērtēti ir arī zinātniskās publicitātes kursi.” Uz digitālo prasmju pilnveides pozitīvo ietekmi norāda arī I. Karapetjana: “Domāju, ka arī mūsu studenti šobrīd redz, kā ir mainījies mācībspēku tehnoloģiju izmantojuma līmenis un tā ietekmē arī mācību procesa organizācija fakultātē.”

S. Lācis uzsver specializēto mācību “Akadēmiskā personāla kompetenču attīstība līderības jomā” pozitīvo ietekmi uz darba procesu organizēšanu fakultātē: “Šie kursi ir devuši labāku izpratni, kā organizēt administratīvos procesus un īstenot efektīvu pārvaldību fakultātē.” Arī J. Logins norāda, ka kursā iegūtās zināšanas palīdzējušas uzlabot darbu LU Ķīmijas fakultātē: “Izmantojot kursā iegūtās zināšanas, 2020. gada rudens semestrī fakultātē izveidojām projektu par studiju pilnveidi un studentu piesaisti.”

Gan I. Karapetjana, gan J. Logins uzsver, ka papildu ieguvums dažādajiem kursiem ir arī iespēja iepazīt citu fakultāšu un Latvijas Universitātes struktūrvienību kolēģus. “Tas saliedē augstskolas akadēmisko saimi horizontālā līmenī, jo dalībnieki ir no dažādām fakultātēm un ar dažādām pieredzēm,” teic J. Logins.

M. Kļaviņš uzsver, ka līdz šim nebijusi, bet vērtīga projekta laikā ieviesta prakse ir stažēšanās uzņēmumos, kas pasniedzējiem sniegusi iespēju gūt praktisku pieredzi un izpratni par aktuālajām problēmām, ar ko saskaras nozaru uzņēmumi.