Attēlā no kreisās: Valts Ernštreits, LU Lībiešu institūta direktors, Indulis Ābelis, Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks OECD un UNESCO, Marija Frančeska Spalotisano (Maria-Franscesa Spalotisano), ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta ģenerālsekretāra vietniece, Taviks Jelassi (Tawfik Jelassi), UNESCO ģenerāldirektora vietnieks komunikācijas un informācijas jautājumos, Gunda Reire, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un Ernesto Otone (Ernesto Ottone) UNESCO Kultūras departamenta ģenerālsekretāra vietnieks.

2022. gada 13. decembrī Parīzē, UNESCO galvenajā mītnē norisinājās ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades atklāšanas pasākums.  

Pasākumā norisinājās virkne diskusiju par pirmiedzīvotāju valodām mūsdienās. Latviju šajās diskusijās pārstāvēja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire, kas stāstīja par Latvijas ieguldījumu sava pirmiedzīvotāju mantojuma saglabāšanā un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, kurš runāja par digitālo resursu veidošanas perspektīvām pirmiedzīvotāju valodām un LU Lībiešu institūta pieredzi šajā jomā.

Pasākumam veltīto kultūras programmu ievadīja lībiešu dziedātāja un sabiedriskā darbiniece, ansambļa “Skandinieki “ vadītāja Julgī Stalte ar meitām Lelū un Annu Kī, ar lībiešu savdabīgās gadskārtu ieražas – putnu modināšanas – dziesmu.

ANO Starptautiskā pirmiedzīvotāju valodu desmitgade (2022–2032) ir ANO izsludināts un UNESCO administrēts desmit gadus ilgs iniciatīvu un pasākumu kopums, kas paredzēts uzmanības pievēršanai pasaules valodu daudzveidībai, it īpaši pirmiedzīvotāju valodām, kas veido lielāko daļu no aptuveni 7000 pasaulē runātajām valodām, taču vienlaikus ir arī pastāvīgi apdraudētas. Latvija un lībieši ir aktīvi iesaistījušies desmitgades gatavošanā – šobrīd desmitgades globālajā iniciatīvas grupā Latviju pārstāv LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, kurš šogad ir arī šīs grupas vadības komitejas līdzpriekšsēdētājs.

Lībiešu valoda ir viena no dažām oficiāli atzītajām Eiropas Savienības pirmiedzīvotāju valodām līdztekus sāmu valodām Zviedrijā un Somijā. Lai gan šobrīd lībiešu valoda ir viena no pasaules apdraudētākajām un runātāju skaita ziņā mazākajām valodām, savulaik tā skanējusi lielā daļā mūsdienu Latvijas, kas redzams gan lībiešu valodas atstātajās pēdās latviešu valodā un tās izloksnēs, gan visu savulaik lībiešu apdzīvoto novadu lībiskajos vietvārdos. Lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru ir izsludinājis 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu. 

Dalīties

Saistītais saturs

Svētupes lībiešu upurala izraudzīta par 2023. gada arheoloģisko pieminekli
12.01.2023.

Svētupes lībiešu upurala izraudzīta par 2023. gada arheoloģisko pieminekli

LU Lībiešu institūts: Lai labvēlīgi ķekatnieki!
18.12.2022.

LU Lībiešu institūts: Lai labvēlīgi ķekatnieki!

2023. gadu izsludina par Lībiešu mantojuma gadu
08.12.2022.

2023. gadu izsludina par Lībiešu mantojuma gadu

Dziedi līdzi un mācies lībiešu valodu!
30.12.2020.

Dziedi līdzi un mācies lībiešu valodu!

LU Lībiešu institūts izdevis “Ludzas igauņu ābeci” (Lutsi kiele lementar)!
21.09.2020.

LU Lībiešu institūts izdevis “Ludzas igauņu ābeci” (Lutsi kiele lementar)!