Monogrāfijas “Latvijas labā. Politiskā darbība trimdā 20. gadsimta 40.

LU Akadēmiskais apgāds laidis klajā monogrāfiju “Latvijas labā. Politiskā darbība trimdā 20. gadsimta 40.–80. gados”. Pētījumā aplūkota latviešu trimdas mītnes zemēs īstenotā politiskā darbība, kuras mērķis bija uzturēt Latvijas Republikas neatkarības ideju un veicināt Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Monogrāfijas autore ‒ LU Latvijas vēstures institūta pētniece PhD Kristīne Beķere. Grāmatas atvēršanas svētki notiks 29. novembrī plkst. 16.00 Aspazijas bulvārī 5, LU Vēstures un filozofijas fakultātes 513. auditorijā.

Monogrāfija “Latvijas labā. Politiskā darbība trimdā 20. gadsimta 40.–80. gados” veltīta to latviešu centieniem rīkoties Latvijas labā, kuri kā bēgļi bija spiesti atstāt Latviju Otrā pasaules kara nogalē un pēc kara apmesties uz dzīvi mītnes zemēs Eiropā, abos Amerikas kontinentos vai Austrālijā. Neraugoties uz 1940. gadā PSRS veiktās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupācijas un vēlākās aneksijas prettiesisko raksturu, arī pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas teritorija palika PSRS sastāvā. Šajos apstākļos tieši latvieši Rietumvalstīs bija tas spēks, kas ar dažādām metodēm uzturēja gan savā starpā, gan arī mītnes zemēs dzīvu Latvijas Republikas neatkarības ideju un cerību, ka neatkarība kādreiz tiks atjaunota.

Grāmatā aprakstīta trimdas kopienu veidošanās pēc Otrā pasaules kara, organizēšanās un pirmās politiskās aktivitātes pārvietoto personu nometnēs Vācijā. Analizēti galvenie politiskās darbības veidi vēlāk mītnes zemēs – kā ar dažādu mediju palīdzību vai arī, rīkojot publiskus pasākumus, trimda izplatīja informāciju par Baltijas valstīm. Atsevišķi izcelta svētku un piemiņas dienu izmantošana, veidojot publisko naratīvu par Baltijas valstīm mītnes zemēs. Tālākajās nodaļās iezīmētas galvenās tendences trimdas politiskajā darbībā: iesaistīšanās dažādu jau pastāvošu pretkomunistisko kustību un organizāciju darbā 50. un 60. gados un darbības aktivizēšanās un izvēršanās starptautiski laikā no 70. gadu sākuma līdz Trešās atmodas procesu sākumam 80. gadu beigās. Ieskicēti arī teorētiski jautājumi – pēc Otrā pasaules kara pasaulē izklīdušo latviešu dažādie iespējamie nosaukumi, trimdas kā etniskas interešu grupas politiskās darbības iespējas mītnes zemēs. Kā arī grāmatā iekļauts izvērsts pārskats par trimdas vēstures avotiem, to stāvokli un pieejamību arhīvos dažādās valstīs.

Monogrāfija sagatavota un izdota ar Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta Nr. VPP-IZM-2018/1-0018 “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” atbalstu. Monogrāfija sagatavota Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā.

Monogrāfiju iespējams iegādāties LU Akadēmiskajā apgādā.