Akadēmiskais centrs
“Esam pārliecināti, ka nevar vadīt to, ko nevar kontrolēt, tāpēc Valsts prezidentam iesniegtajā dokumentā iezīmēti valsts pārvaldes ilgtermiņa un īstermiņa uzdevumi, kā arī izvirzīto uzdevumu izpildes rādītāji, kuru sasniegšana palīdzētu politiķiem veidot līdzsvarotu valsts attīstību, bet sabiedrībai pārliecināties par valsts attīstību kopīgi izvēlētā virzienā,” uzsver LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis prof. Gundars Bērziņš.
Eksperti piedāvā valsts attīstības mērķus iedalīt četrās grupās, kas kopīgi nodrošinātu līdzsvarotu pieeju valsts attīstības mērķu formulēšanai, precīzi definējot mērķu izpildes kritērijus. Tās ir: Latvijas identitāte un drošība; Sociālā dimensija; Politiskā dimensija; Tehnoloģiju un enerģētiskās neatkarības virzītas ekonomiskās attīstības dimensija.
Prezidentam iesniegto dokumentu parakstījuši biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs prof. Mārcis Auziņš un biedrības valdes locekļi - Ieva Tetere, Laimdota Straujuma, prof. Juris Binde, Andris Nātriņš, Ģirts Rungainis un prof. Gundars Bērziņš.
Šī gada 28. oktobrī norisinājās augsta līmeņa ekspertu konference “Latvijas valsts attīstības stūrakmeņi”, ko organizē biedrība “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, Latvijas Universitāti, Pārresoru koordinācijas centru, AS “SEB banka” un “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT).
Pavadvēstulē Valsts prezidentam eksperti norāda, ka valsts uzdevums ir veidot tādu vidi, kurā katrs Latvijas pilsonis var izmantot savu potenciālu. Globalizācijas procesi pasaulē, kas balstās brīvā darbaspēka, kapitāla un preču kustībā, rada apstākļus, ka nacionālas valsts pastāvēšanas nozīmība bieži tiek apšaubīta, savukārt vienotas nācijas veidošana netiek uzskatīta par aktuālu jautājumu.
“Uzskatām, ka valsts uzdevums ir nepārtraukti atbildēt uz jautājumiem, kāpēc tieši Latvija ir unikāla vieta kurā cilvēkiem realizēt savu potenciālu un, kā panākt ekonomisko labklājību iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot sekmīgu valsts funkciju realizāciju, kā veidot tādu sociālo vidi, kura būtu gan iekļaujoša, gan uz indivīda un sabiedrības attīstību vērsta, kā arī skaidri definēt valsts pārvaldes uzdevumus un to efektīvas īstenošanas mehānismus,” teikts vēstulē.
