Grāmatas atvēršanas svētkos ar priekšlasījumu uzstāsies pasaulē atzīts valodnieks – Daniels Everets

Pie lasītājiem ir nonākusi D. Evereta grāmata “Valoda – kultūras instruments”. Šī grāmata ir personiska, autora pieredzē balstīta, vairāk nekā 30 gadu pētot Amerikas pirmiedzīvotāju valodas un kultūras valodas izcelsmes aspektā. D. Everets ir nonācis pie secinājuma, ka valoda ir kultūras produkts. Valodu ir radījuši cilvēki, jo ir bijusi praktiska nepieciešamība sazināties, lai spētu izdzīvot. Tādējādi valoda ir instruments, kas pielāgojas sabiedrības vajadzībām. Grāmata vēsta par to, kā kultūra var ietekmēt mūsu runas veidu un kā tas savukārt saistāms ar mūsu viedokli par cilvēku valodas dabu, sākotni un lietojumu.

„Pasaules valodu daudzveidība ir viens no visnozīmīgākajiem izdzīvošanas līdzekļiem, kādu attīstījusi mūsu suga. Tas ir tik svarīgi tāpēc, ka ikviena valoda ir tās runātāju domāšanas rīks un nodrošina veiksmīgu pielāgošanos dzīves videi, kā arī risina noteiktai kultūrai raksturīgās problēmas. Valodās ietverts mūsu sugas kolektīvais viedums, kas katrā valodā izteikts tik savdabīgi, ka ir grūti pārtulkojams citās,” raksta D. Everets.

Grāmatas ievadā valodnieks ir veltījis vārdus arī latviešu valodai: “Latviešu valoda kā viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, protams, šodien ir ļoti svarīga pasaules valoda, kurai ir gara un bagātīga vēsture indoeiropiešu valodu saimē kā vienai no divām dzīvajām baltu valodām. Tās nozīme atsver runātāju skaitu, tādēļ tai jārod plašāks atspoguļojums mūsdienu lingvistikas un antropoloģijas pētījumos.”

“Izdevumus par valodu un valodniecību nemēdz uzskatīt par emocionāli piesātinātiem vai siltiem. Bet tieši tā raksturojama Daniela Evereta populārzinātniskā grāmata „Valoda – kultūras instruments”,” atzīst tulkotāja I. Druviete. “Zīmīgi, ka grāmatas latviešu izdevums iznāk laikā, kad sākas „UNESCO Apdraudēto valodu desmitgade” (2022–2032). Kaut Amazones pirmiedzīvotāju valodas un kultūras latviešu lasītājam var šķist tālas, pasaule mūsu dienās ir maza un savstarpēji saistīta. Grāmata ir par citām zemēm un tautām, bet tā liek domāt arī par mums. Tādēļ šķiet tik svarīgi latviešu lasītājam darīt pieejamu pasaules ievērojamāko valodnieku skatījumu,” uzskata I. Druviete.

Grāmatas atvēršanas svētki notiks 7. oktobrī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā.

Daniels Everets ar savu valodniecības atklājumu satricināja zinātnes pasauli, izvirzot hipotēzi par kultūras noteicošo lomu valodas attīstībā. Viņš valodu uzskata par kultūras produktu. Šādam apgalvojumam empīrisks atbalsts rodams vispārējā neiroloģijā, mūsu spējās apgūt jaunas zināšanas un faktā, ka daudzas valodas īpašības radījuši ārpus smadzenēm esoši spēki. Valodas funkcija nosaka valodas formu, un nozīme ir bijusi tīri utilitārai nepieciešamībai sazināties, lai cilvēki spētu izdzīvot. Cilvēku valoda, līdz ar to arī visas konkrētās valodas ir instrumenti, darbarīki. Ar tiem mēs risinām nesaraujami saistītās komunikācijas un sociālās saliedētības problēmas. Šos instrumentus veidojušas atšķirīgas vajadzības vai spiediens specifiskajās kultūras nišās – starp tām ir kultūras vērtības un vēsture, kas daudzos gadījumos arī ir noteikušas pasaules valodu līdzības un atšķirības. Valodu ir radījuši cilvēki, un tā pielāgojas sabiedrības vajadzībām.

Daniels Everets dzimis Holtvilā, Kalifornijā, 1951. gadā. Par pirahu valodas pētījumiem Daniels Everets iegūst grādu Kampinasas Universitātē, kur no 1981. līdz 1986. gadam veic arī mācībspēka pienākumus. Pēc tam viņš kļūst par lingvistikas un antropoloģijas profesoru Pitsburgas Universitātē un līdz 1999. gadam ir arī Lingvistikas departamenta vadītājs. Pēc tam pētnieks atkal dodas uz Amazones džungļiem, lai pavadītu nākamos trīs gadus starp pirahiem un vēl vairāk iedziļinātos viņu kultūrā un valodā, kā arī pētī vēl vairākas citas līdz tam neaprakstītas Amazones cilšu valodas. Pēc atgriešanās no Brazīlijas viņš darbojas kā fonētikas un fonoloģijas profesors Mančestras Universitātē, ir viespētnieks Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūtā Leipcigā, kļūst par Valodu, literatūras un kultūras departamenta vadītāju Ilinoisas štata universitātē Čikāgā un par Mākslas un zinātnes fakultātes dekānu Bentlija Universitātē Masačūsetsā. Kopš 2018. gada Daniels Everets šajā universitātē ir profesors kognitīvajās zinātnēs.

Danielam Everetam izdodas apgūt sarežģīto pirahu valodu un citas Amazones baseina pirmiedzīvotāju valodas, bet viņa mērķi ir daudz plašāki par reliģisko tekstu tulkošanu. Everets pirahu valodā konstatē vairākas īpatnības, kas ir pretrunā ar līdzšinējiem atzinumiem par pasaules valodu universālajām iezīmēm. Viņa konstatējums, ka pirahu valodā trūkst gramatiskās rekursijas, rada apvērsumu lingvistikā. 20. gadsimta otrās puses kulta lingvists Noams Čomskis rekursiju – spēju veidot saliktus teikumus, īpaši – iekļaujot palīgteikumu starp virsteikuma vārdiem, – atzinis par valodas stūrakmeni.

Daniels Everets ir vairāk nekā simt zinātnisku publikāciju autors. Viņš guvis pasaules slavu ne tikai lingvistu un antropologu aprindās, bet arī daudz plašākā sabiedrībā ar savām populārzinātniskajām grāmatām. Jau viņa pirmā grāmata „Neguli, šeit ir čūskas: dzīve un valoda Amazones džungļos” gan ASV, gan Apvienotajā Karalistē tika atzīta par vienu no labākajām grāmatām, kļuva par bestselleru un tika tulkota daudzās valodās. Tādas pašas sekmes bija arī viņa jaunākajām grāmatām „Prāta slēptā daļa: neapzināmā izpausme kultūrā” (Dark Matter of the Mind: The Culturally Articulated Unconscious, 2016) un „Kā sākās valoda: stāsts par cilvēces dižāko izgudrojumu” (How Language Began: The Story of Humanity’s Greatest Invention, 2017). Tomēr viņa teorijas būtība vislabāk izklāstīta grāmatā „Valoda – kultūras instruments” (2012), kas tagad pieejama arī latviešu lasītājam.