Akadēmiskais centrs
1. LU galvenā ēka Raiņa bulvārī 19
Interesanti, ka LU galvenā ēka Raiņa bulvārī 19, kur katru dienu notiek lekcijas topošajiem datoriķiem, juristiem un teologiem, un strādā administrācija, ir vecāka par pašu LU. Tās pirmais korpuss tapa no 1866. līdz 1869. gadam, un sākotnēji tur līdz 1919. gada 28. septembrim atradās Rīgas Politehnikums/Rīgas Politehniskais institūts. Ēka būvēta pēc funkcionālisma un bizantiešu arhitektūras stilu iezīmēm, fasādes būvniecībai izmantojot gan no Lielbritānijas, gan no Pērnavas apriņķī ražotus dzeltenīgus ķieģeļus un violetās plātnītes.
2. Fakultāšu un Baltijas guberņu ģerboņi
Raiņa bulvāra ēka ir bagāta ar arhitektoniskiem elementiem, kas stāsta par Igaunijas un Latvijas ciešo vēsturi. Vieni no tādiem elementiem ir redzami LU galvenās ēkas centrā virs galvenajām ieejas durvīm – dekoratīvi čuguna atlējumi, kas attēlo bijušo Baltijas guberņu – Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes – ģerboņus. Virs ģerboņiem izvietoti 9 ciļņi ar simboliski attēlotām tehniskajām zinātņu nozarēm no Rīgas Politehnikuma/Rīgas Politehniskā institūta laikiem – arhitektūra, inženierbūve, mehānika un mašīnbūve, fizika, astronomija un ģeodēzija, ķīmija, hidrotehniskā būve, lauksaimniecība un tirdzniecība.
3. LU Akadēmiskā bibliotēka
LU Akadēmiskā bibliotēka ir viena no senākajām bibliotēkām Eiropā, dibināta 16. gadsimtā, turklāt arī pati senākā Universitātes struktūrvienība. Tās krājums veidojies gadsimtu laikā, un to pamatoti dēvē par senāko un vērtīgāko grāmatu, seniespieddarbu un rokrakstu kolekciju valstī. Bibliotēkas krājuma apjoms ir sasniedzis 3,3 miljoni vienību.
4. Grāmatas ar ķēdēm un apkalumiem
LU Akadēmiskajā bibliotēkā atrodamas kādas ļoti īpašas un tik pat senas grāmatas, kas pievērš uzmanību no acu uzmetiena vien. Tās ir grāmatas, kurām piestiprināta ķēde, kas to fiksēja pie slīpas lasāmpults, kā arī ar metāla apkalumiem un slēdžiem vēlās gotikas stilā – 16.gadsimta sākumā iespiests Justiniāna tiesību kodekss. Uz grāmatu slēdžiem iegravēts grāmatas īpašnieka, maģistra Johanesa Freja (Urve, Frey) vārds.
5. Rīgas Doma baznīcas skats
Latvijas Universitāts Akadēmiskajā bibliotēkā atrodama arī 1786. gada Johana Kristofa Broces akvarelis ar Rīgas Doma baznīcas skatu, kas atspoguļo laikaposmu, kad Rīgas pilsētas bibliotēka darbojās Doma baznīcas telpās vairākus gadsimtus – no dibināšanas 1524. gadā līdz 1891. gadam.
6. LU Botāniskā dārza vēsturiskās ēkas
LU Botāniskā dārza teritorijā atrodas ne tikai augi no visas pasaules, bet arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi – klasicisma stilā būvētās Volfšmita muižiņas ēkas. Ēku būvvēsture aptver periodu no 18. gadsimta vidus līdz 19. gadsimta vidum – laiku, kad veidojās Rīgas atpūtas muižiņu kultūra. Dārzā atrodas 4 tādas celtnes – dzīvojamā māja, oranžērija, kalpu māja un vešerienes namiņš. Senāk muižiņas teritorijā atradušās vairāk ēkas, taču tās līdz mūsdienām nav saglabājušās.
7. Liepu aleja
Botāniskajā dārzā pie ieejas atrodas iespaidīga Holandes liepu Tilia x vulgaris aleja. Tā ir nozīmīgs kultūras, vēstures un dabas mantojums, kas saglabājusies no 19. gadsimta, kad LU Botāniskā dārza teritorijā atradās senā Volfšmita muiža. Alejas garums ir aptuveni 125 metri un to veido 65 Holandes liepas, kuras sasniegušas apmēram 20 metru augstumu.
8. Ledus pagrabs
LU Botāniskajā dārzā atrodas arī kāda īpaša vieta, kas no ārpuses izskatās pēc pavisam vienkārša ar zāli apauguša paugura. Īstenībā tas ir 18. gs. būvēts ledus pagrabs, kas veidots pēc termosa principa. Arhitekts P. Blūms ir veicis izpētes darbus un konstatējis, ka jau senajā 1796. gada kartē ir redzama, domājams, minētā pagraba būve. Ledus pagrabs ir iekļauts bukletā :”Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2022. Ar atbildību par nākotni”.
9. Latvijas studentu korporācijas
Arī vairākas studentu korporācijas ir vecākas par LU – vēsturiski mantotas no Tērbatas un Maskavas universitātēm, Tērbatas Veterinārmedicīnas un Rīgas Politehniskā institūtiem. Piemēram, Lettonia (1870), Lettgallia (1899) un Ventonia (1917) no Tērbatas Universitātes; Latvia (1917) no Tērbatas Veterinārmedicīnas institūta; Fraternitas Lettica (1902) no Maskavas Universitātes, kas pirms LU 2. dzimšanas dienas saucās Fraternitas Moscoviensis; Fraternitas Arctica un Selonija (1880), un Talavija (1900) no Rīgas Politehniskā institūta. Pirmā un vecākā LU studentu korporāciju ir Tervetia (1922). Interesanti, ka mūsdienās Vācijā pastāv divas studentu korporācijas, kas ir vecākas arī par LU – Hamburgā Concordia Rigensis (1869) no Rīgas Politehniskā institūta un Getingenē Curonia Goettingensis (1808) no Tērbatas Universitātes.
10. Jura Alunāna manuskripts
Jaunlatvietis Juris Alunāns (1832-1864) aizgāja viņsaulē 55 gadus pirms Latvijas Universitātes nodibināšanas, bet laika gaitā LU Bibliotēkā nonāca viņa "Dziesmiņu" manuskripts, datējams ar 1859. gadu. Šis eksemplārs ir iezīmīgs arī ar tā pirmajā lapā ierakstīto: "Jura Allunan rokraksts. Shi grahmata dahvinata man no wiņa brahļa H. Allunana tapehc, ka es esot wiņa brahļa zeenitajs. Dahwinajums notika 1881. gadā, kad tee dsejoli, kas shai grahmatā rakstiti, bij isnahkushi jau klajā. Kaudzites Matihss". Kaudzītes Matīss (1848-1926) šo rokraksta grāmatu mūža beigās atdāvināja LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes bibliotēkai.
