Signe Bāliņa: Ceļš uz inovāciju sākas ar drosmīgu ideju un vēlmi radīt

Kādi ir galvenie LUMIC darbības pamatvirzieni šobrīd?

Mums ir divi pamatvirzieni – pirmkārt, izglītot studentus un mācībspēkus, iepazīstināt viņus ar digitālo tehnoloģiju daudzveidīgajām iespējām, otrkārt, tie ir projekti, kas vērsti uz inovācijām.

Inovāciju centrā mēs šobrīd plānojam studiju saturu digitalizāciju. Domājam, kā pilnveidot mūsu mācībspēku digitālās prasmes, kā uzlabot studentu digitālās prasmes, kā pastāstīt par jaunajām iespējām, ko sniedz tehnoloģijas, kā tās iedzīvināt praksē. Kā padarīt studiju kursus digitāli viedākus, lai būtu, no vienas puses, interesantāk, bet, no otras puses, lai labāk nostiprinātu zināšanas.

Šobrīd redzam, ka cilvēki kļūst arvien atvērtāki digitālajai videi, tādēļ Inovāciju centrā mums ir divi lieli projekti –  viens no tiem ir Inovāciju granti studentiem. Pēdējo gadu laikā ir ļoti daudz ideju, ko studenti ir radījuši, piedaloties dažādās programmās. Otrs ir Baltijas līmeņa projekts “Virtuālās prakses”, kurā mēs piedāvājam pilnveidot digitālās prasmes, kur faktiski ne tikai studentiem, bet arī visiem iedzīvotājiem mēs sniedzam zināšanas, kā var izmantot tehnoloģijas un datu analīzi, kā dažādām problēmām var uzprogrammēt vienkāršus risinājumus un rīkus. Cilvēki var ne tikai gūt zināšanas, bet pēc tam arī Baltijas uzņēmumos tās nostiprināt praksē. Tā ir lieliska iespēja, darbojoties un risinot dažādas problēmas, saprast, kā iegūtās zināšanas likt lietā. Katrs mūsu projekts paplašina robežas – šajā gadījumā tās ir virtuālās prakses, kurās var piedalīties arī ārvalstīs. 

Kurās jomās nepieciešams investēt, lai veicinātu inovāciju attīstību?

Ja mēs skatāmies no tehnoloģiju viedokļa, protams, inovācijām pamatā ir mākslīgais intelekts un datu analīze. Mākslīgais intelekts palīdz atrast likumsakarības, palīdz darīt rutīnas darbus, kurus mums vairs nav jādara. Piemēram, vasarā mūsu studenti strādāja, lai radītu virtuālo asistentu. Es ļoti ceru, ka šis projekts iedzīvināsies un attīstīsies. Šādi gudri virtuālie asistenti ir mūsu šodiena un rītdiena. Tā ka, no vienas puses, tās ir tehnoloģijas, no otras puses – jomas, kuras jāattīsta.

Viena joma, kas strauji attīstās un kurai noteikti būs nākotne turpmākajos gados, tā ir biomedicīna, jo, attīstoties tehnoloģijām, attīstoties datu analizēšanas prasmēm, mēs varam daudz labāk gan saprast, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, gan arī preventīvi veikt dažādas darbības. Savukārt, ja cilvēks ir slims, tad var saprast, kāda terapija vai medikamenti ir vispiemērotākie, kā arī attālināti sekot līdzi veselības stāvoklim.

Vēl viena joma, kurā jau ir, bet vēl ir nepieciešami inovatīvi risinājumi, ir drošība, arī kiberdrošība un valsts aizsardzība. Tāpat mēs visi šobrīd esam norūpējušies par energoresursiem un to dārdzību. Es teiktu, trešā lielā tēma ir enerģētika. Perspektīvs inovāciju virziens – pārtika, lauksaimniecība un veidi, kā mēs varam iegūt labāku ražu, kādā veidā uz to visu skatīties.

Projekta “Inovāciju granti” ietvaros notika dažādas programmas studentiem. Zināms, ka viņi saņēma stipendijas. Kā Jūs domājat, vai tas ir vienīgais motivators?

Uz šo jautājumu vislabāk var atbildēt paši studenti, tomēr esmu pārliecināta, stipendija nav vienīgais motivators. Viennozīmīgi, viena no galvenajām motivācijām ir kopā ar citiem gudriem cilvēkiem darīt interesantas lietas, iegūt jaunus kolēģus, radīt ko pilnīgi jaunu. Protams, stipendija ir nepieciešama, lai nebūtu jādomā par eksistenciāliem jautājumiem,  bet galvenā motivācija – uzzināt ko jaunu un satikt līdzīgi domājošus cilvēkus, ar kuriem kopā to jauno radīt. Īpaši tam ir vērtība jauno studentu vidū, kuri divu gadu laikā nav satikuši savus kursabiedrus. Iegūt jaunas zināšanas un pieredzi – tā, manuprāt, ir svarīgākā motivācija.

Kādiem studentiem lielākoties ir domātas šīs inovāciju programmas? Kādām īpašībām jāpiemīt, lai piedalītos?

Studentam jābūt drosmīgam un atvērtam. Nedrīkst baidīties riskēt un šaubīties, ka var nesanākt ar pirmo reizi. Ir jābūt gatavam, ka var arī neizdoties. Dzīvē tā notiek bieži, ka tev ir izaicinājums un tikai no tevis atkarīgs, kā tu ar šo izaicinājumu tiksi galā. Kaut ko atklāt iespējams, tikai darot ko pilnīgi jaunu. Jā, jābūt drosmīgam un atvērtam – gan lai iesaistītos, gan lai savu ideju īstenotu.

Kā, Jūsuprāt, veicināt inovētspēju studentu un visas sabiedrības vidū?

Stāstīt, ko citi ir darījuši, kā viņiem ir izdevies – veiksmes un pieredzes stāsti, ko labu citi ir radījuši un kā nonākuši līdz rezultātam. Mums sabiedrībā vēl joprojām ir viedoklis, ka “tev nedrīkst nesanākt”, ka “vienmēr, jebkam ko tu dari, jābūt ar pozitīvu rezultātu”. Taču reizēm tieši tas negatīvais rezultāts, un tas, ka tu saproti, ka nevari kaut ko izdarīt tā, kā esi iecerējis, ir rosinošāk un vairāk uz inovācijām virzošs faktors, nekā tas drošais rezultāts. Svarīgi mudināt cilvēkus riskēt, darīt ko jaunu, ko nezināmu. Jaunībā varbūt ir vieglāk, bet cilvēki arī apzinātā vecumā mēdz mainīt savu karjeru.

Kādas ieceres ir jaunās sezonas aktivitātēm Inovāciju centrā? Kuru fakultāšu studenti varēs izmēģināt savus spēkus? Vai tikai Latvijas Universitātes?

Mūsu inovāciju grantu ietvaros aicināti iesaistīties pilnīgi visu fakultāšu studenti, turklāt ne tikai LU, bet arī citās augstskolās studējošie. Jo komandas dažādībā ir spēks. Mūsu programmās studenti var satikt dažādu jomu kolēģus un kopā radīt jaunas idejas. Jo agrāk mēs iemācāmies sadarboties ar citu jomu speciālistiem, jo tas mums pašiem paver plašāku redzesloku. Šajā ziņā IT joma ir priviliģēta, jo šīs jomas speciālisti faktiski visu mūžu mācās jaunas tehnoloģijas un pastāvīgi apgūst ko jaunu. Dažādos hakatonos un inkubācijas programmās datorikas studenti ir gandrīz vai neatņemami ikvienas komandas dalībnieki, un sadarbība ar citas jomas speciālistiem viennozīmīgi mūs bagātina.

Kas, Jūsuprāt, ir veiksmes formulā, lai nonāktu līdz inovatīvai idejai un to īstenotu?

Veiksmes formula ir laba komanda! Jābūt kādam, kurš nāk ar “trakām” idejām labā nozīmē, jo dzīve tāpat pieliks pie vietas. Noteikti nepieciešams inovators, kurš var piedāvāt jaunas idejas, bet jābūt arī komandai, kas šo ideju īsteno. Šajā komandā jābūt pēc iespējas dažādākiem cilvēkiem –  gan ar dažādu izglītību, gan ar dažādu pieredzi, gan ar dažādām personiskajām īpašībām. Ir tādi, kuri gatavi aizdegties par ideju, bet, ja nesanāk, tad enerģija noplok, un tieši šajā brīdī jābūt kādam, kurš pasaka – pamēģinām vēl šādi, varbūt mums tomēr sanāks. Spēks ir komandā! Jāstrādā kā vienotam veselumam, bet tam veselumam jāsastāv no dažādības. Līdzīgi projektā “Inovāciju granti studentiem” skatāmies, lai nav tā, ka vienā komandā ir tikai biznesa studenti vai tikai datorikas studenti, mums komandas jāveido pēc iespējas dažādākas, tā arī ir veiksmes formula.

Kādēļ tieši studentus svarīgi iesaistīt inovāciju procesā?

Tāpat kā mēs mācāmies rakstīt, lasīt, tāpat mums jāmācās, jātrenē sava domāšana, lai mēs varētu paskatīties uz norisēm un procesiem nedaudz citādi. Jāattīsta inovatora gēns, inovāciju prasmes un kultūra – vēlams jau no mazotnes, bet vissvarīgāk – studiju laikā. Ja tev nekad nav bijusi doma par inovācijām, varbūtība, ka vēlāk kļūsi par lielu inovatoru, ir zemāka, nekā tad, ja to jau darīji iepriekš. Tas ir arī jautājums, kā cilvēks raugās uz problēmu, vai redz tikai problēmu, vai pieņem to kā izaicinājumu, iespēju kaut ko uzlabot vai izdomāt ko pilnīgi jaunu?

Kādas ir esošās inovācijas, ar kurām var lepoties?

Viens no veiksmes stāstiem, ar kuru patiesi lepojamies, ir “Correcty” – stāju koriģējošais T-krekls skeleta saturēšanai un skoliozes ārstēšanai, kas veic šo funkciju ikdienā. Studenti izdomāja inovāciju ar pievienoto vērtību, kas pārtapa par biznesu.  Noteikti ievērības cienīgs ir arī “Zelta urķis”, kas ir jauniešu radīta sociāla jautājumu spēle, ko var spēlēt gan ģimenes, gan draugu lokā. Tāpat arī SIA “Augnīca” ir ļoti veiksmīga inovācija par bioloģiskās kūdras podiņu radīšanu.

Faktiski katrā mūsu programmā top lieliskas idejas un inovācijas. Piemēram, “SportLab” hakatonā tika piedāvāta lietotne, ar ko var monitorēt datus par skolēnu nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm, t. sk. interešu izglītības aktivitātēm. Dati uzkrājas lietotnē, un pedagogi var analizēt, vai fiziskās aktivitātes ir pietiekamas. Savukārt drošības hakatonā “Globalsafe” komandas piedāvāja gan personīgās drošības lietotnes iedzīvotājiem, kas palīdzētu labāk sagatavoties krīzes situācijai, gan arī idejas zemessargu darba atvieglošanai.

Novēlējums jaunajam studiju gadam!

Ikvienam studentam novēlu būt drosmīgam, nebaidīties darīt jaunas, viedas un “trakas” lietas! Reizēm saka: “Trakajiem pieder pasaule”. Tas ir domāts pozitīvā nozīmē – tie ir cilvēki, kuri nāk ar jaunām domām, kas veido un pārveido pasauli. Vēlos katram LU studentam novēlēt piedalīties šajā radošajā procesā – būt radītājam, nevis tam, kurš tikai izmanto. Tā ir pilnīgi cita enerģija – radīt. Tu vari mācīties, vienkārši mācoties, tu vari arī mācīties, praktiski darot, un tu vari mācīties, radot pilnīgi kaut ko jaunu.