Akadēmiskais centrs
“Doktorantūra ir augstākās izglītības augstākais pakāpiens. Vienlaikus doktorantūra jau vairs nav tikai izglītība, bet vienlaikus arī zinātne, kas sastāda teju 80% no doktorantūras studiju procesa. Doktorantūra šodien veido cilvēku ne tikai par zinošu, bet arī par izglītotu un viedu sabiedrības locekli. Doktorantūra ir ceļš uz viedu sabiedrību,” savu pārliecību pauž LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. “Jaunais doktorantūras modelis, uz kuru pašreiz pārejam, saka to, ka doktorantam jābūt aktīvi iesaistītam zinātniskā virzienā, ka jāsaņem cienīgs atalgojums par šādu darbu, ka jāveido doktorantu ataudze.”
Pirms tematiskās diskusijas notika arī aptauja, kurā doktoranti norādīja personīgo motivāciju un iemeslus, kas pamudinājuši izvēlēties studijas doktorantūrā: pirmkārt, interese par pētāmo jautājumu; otrkārt, profesionālā attīstība; treškārt, attīstības solis dzīvē un akadēmiskajā izaugsmē.
“Esmu Latvijas Universitātes patriots. Ceļš līdz doktorantūrai bija garš. Bakalaura grādu ieguvu pirms desmit gadiem. Tikai tad, kad biju sapratusi, kura tēma mani saista tik ļoti, lai to pētītu dziļi, turpināju maģistrantūras studijas un pēc tam uzsāku doktorantūras studijas, kur pašreiz pētu mātišķību un tās mediatizāciju un diskursu, lai par to varētu runāt plašāk,” stāsta LU Sociālo zinātņu fakultātes doktorante Elza Lāma.
Savukārt LU Bioloģijas fakultātes doktorante Zane Lukstiņa, kura pēta intervālo badošanos un metabolismu, atzīst, ka viņas gadījumā būtiska ir bijusi tālāka akadēmiska un profesionāla izaugsme, kuras mērķtiecīga virzība nav bijusi iespējama bez doktora grāda iegūšanas. Tas licis pētnieciskās intereses turpināt attīstīt jau doktorantūras studijās.
“Ar doktorantūras skolas starpniecību mums ir jāveido Latvijas sabiedrība,” uzsver LU Medicīnas fakultātes profesors Andrejs Ērglis, piebilstot, ka doktorantūra ir nobriedušas personības lēmums, kas ne vienmēr ir pieņemams uzreiz pēc maģistrantūras studijām. “Galvenais vārds ir meklēšana. Doktorantūras laiks ir ļoti skaists meklējumu periods, bet kuram ir jāīstenojas ar noteiktu rezultātu. Doktorantūrai ir jāiedod līdzekļi un iespējas izmantot zināšanas, kas jums ir apkārt. Un pēc tam jau sākas zinātnieka dzīve.”
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne profesore Zanda Rubene atzīst, ka, raugoties uz saviem doktorantiem, redz, ka nav vienotas “receptes” tam, kad vajadzētu uzsākt studijas doktorantūrā: “Viss ir atkarīgs no personības iezīmēm. Cilvēkam, no vienas puses, ir jābūt pacietīgam, no citas puses, arī pazemīgam. Kompānija, kuru veido personības ar doktora grādu Latvijā, ir mazāka par 0,4%. Taču, lai pievienotos šim klubiņam, ar pacietību un pazemību nepietiks, ir jābūt arī ambīcijām un drosmei uzkāpt uz ķeblīša un teikt, ka esmu atklājis ko jaunu. Man ir ko teikt pasaulei! Ja jums interesē pētniecība, tad doktorantūra ir jūsu vieta. Jāatceras, ka disertācija ir maratons, nevis sprints.”
Diskusijas laikā tika apspriesti praktiski jautājumi, kas saistīti ar studijām doktorantūrā, biežākajiem izaicinājumiem un ieguvumiem, kā arī ar pētniecības procesu. Pasākumu moderēja žurnālists Artis Ozoliņš.
Tiem, kam interesē studijas doktorantūrā, ir iespēja ielūkoties arī atvērtajā diskusijas lapā, kurā ir iespējams arī uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
Pilns diskusijas “No Mg. par Dr. Doktorantūra tuvplānā” videoieraksts skatāms ŠEIT.
Uzņemšana LU doktora studiju programmās notiks no šī gada 22. līdz 31. augustam.
 un atklātu augstākā studiju līmeņa norises nianses, jūnija izskaņā norisinājās tiešsaistes diskusiju “No Mg. par Dr. Doktorantūra tuvplānā”. Sarunās dažādu fakultāšu LU profesori un doktoranti dalījās viedoklī un pieredzē par to, ko nozīmē būt doktorantam šodien.){kind=link}