Sociālo zinātņu fakultāte – sabiedrību virzošiem, ambicioziem prātiem 

„Ja vēlreiz domātu, kurā augstskolā studēt, mana izvēle noteikti būtu LU. Plašs piedāvāto programmu loks, pasniedzēji – vieni no labākajiem Latvijā, studiju vide – mūsdienīga un moderna, kas kļūs vēl inovatīvāka,” uzskata Kārlis Miksons, LU SZF absolvents, Latvijas Televīzijas (LTV) sociālo mediju redaktors. 

Informācija un sabiedrība ir galvenais stūrakmens visos četros SZF piedāvātajos studiju virzienos: politikas, socioloģijas, komunikācijas un informācijas zinātnēs. No bakalaura līdz doktorantūrai – SZF piedāvā visus studiju līmeņus. SZF dekāna p.i., profesors Daunis Auers informē, ka, sākot no šī mācību gada, fakultātei pievienojusies arī Antropoloģijas nodaļa. 

"Antropoloģija ir daļa no sociālām zinātnēm, iepriekšējos gadus tā bija Humanitāro zinātņu fakultātē. Antropoloģijas programmas "Kultūras sociālā antropoloģija" klātbūtne mūsu fakultātē paplašina iespējas sadarboties ar jauniem kolēģiem, veidot starpdisciplinārus studiju kursus un programmas. Kopumā tas ir liels, pozitīvs pavērsiens. Šajā programmā studē gan vietējie, gan ārvalstu studenti, tāpēc mūsu vide būs arī mazliet starptautiskāka," stāsta Auers. Savukārt pērn nodibināta jauna, moderna, vienota doktorantūras programma, kur doktorantūras studijas visās SZF pārstāvētajās zinātnēs notiek apvienoti. 

Auers vērš uzmanību uz dinamiskajām pārmaiņām, kas īpaši pēdējos gados vērojamas augstākajā izglītībā. Runājot par mācību procesu SZF, viņš atzīmē, ka "turpmākie gadi būs interesanti, jo arvien vairāk izmantosim hibrīdmācību modeli, kombinējot klātienes un tiešsaistes studijas. Tas paver plašākas iespējas piesaistīt vieslekcijām vadošos speciālistus gan no mūsu pārstāvētajām nozarēm, gan kolēģus no citām valstīm, kam būtu grūtāk ierasties uz lekciju klātienē". 

„Arvien vairāk izmantosim hibrīdmācību modeli, kombinējot klātienes un tiešsaistes studijas. Tas paver plašākas iespējas piesaistīt vieslekcijām vadošos speciālistus gan no mūsu pārstāvētajām nozarēm, gan kolēģus no citām valstīm,” norāda Daunis Auers, Sociālo zinātņu fakultātes dekāna p.i., profesors. 

Liels pavērsiens fakultātes dzīvē gaidāms 2024. gadā, kad visa SZF pārcelsies uz LU Akadēmisko centru Torņakalnā. Tie, kas šogad sāks studijas 1. kursā, būs pirmie, kas absolvēs programmu Torņakalnā un šo studentu pēdējais studiju gads noritēs vismodernākajā augstākās izglītības infrastruktūrā Baltijā, pasaules līmeņa telpās. 

Pamats lepoties 

"Fakultātei ir ar ko lepoties! Pirmkārt, mēs lepojamies ar mūsu absolventiem, ar viņu panākumiem Latvijā un starptautiskā līmenī, un tādu tiešām ir ļoti daudz. Otrs – lepojamies ar saviem panākumiem: pirms dažiem gadiem notika Zinātnisko institūtu pašnovērtējums un akreditācija Latvijā. Mūsu fakultāte, kas bija daļa no izvērtējamā plašāka sociālo zinātņu klāsta, ieguva visaugstāko punktu skaitu no visiem klasteriem valstī un uzrādīja uz pusi augstāku novērtējumu, nekā nākamās vietas ieguvējs. Lepojamies ar mūsu zinātniskiem panākumiem un to, kā tie gadu no gada palielinās," rezumē Auers. 

"Ja vēlreiz domātu, kurā augstskolā studēt, mana izvēle noteikti būtu SZF. Plašs piedāvāto programmu loks, pasniedzēji – vieni no labākajiem Latvijā, studiju vide – mūsdienīga un moderna, kas kļūs vēl inovatīvāka, fakultātei pārceļoties uz Akadēmisko centru Torņakalnā. Tiesa, mums, bijušajiem studentiem, paliks atmiņas no īpašas auras apvītajām fakultātes telpām Ķengaragā un atmiņas par leģendāriem braucieniem uz lekcijām 15. trolejbusā," ar smaidu saka SZF absolvents, tagad LTV sociālo mediju redaktors Kārlis Miksons. 

Izveidots mūsdienīgs multimediju centrs 

Praktiskajām nodarbībām fakultātē izveidots multimediju centrs, kur top arī televīzijas raidījumi un ko īpaši izmanto komunikācijas jomas studenti. Multimediju centra piedāvātās iespējas noder arī citu nozaru studentiem, piemēram, politikas zinātnes studenti (no kuriem apmēram puse ir ārvalstnieki) 3. kursā tēmā par Eiropas Savienību (ES) veido video lekcijas par eiropeizāciju Latvijas mazpilsētās. Studenti rudenī dodas uz Latvijas mazpilsētām un filmē 30 minūšu garas profesionālas dokumentālas filmas par to, kā līdzdalība ES ir ietekmējusi dzīvi konkrētajā mazpilsētā gan politiski, gan ekonomiski, gan sabiedriski u.c. 

Profesors arī norāda uz dažādām metodēm, kas tiek izmantotas studiju laikā. "Fakultātes rīcībā ir ievērojams tehnoloģiskais aprīkojums: kameras, montāžas iespējas, dažāda veida jaunākās paaudzes aprīkojums, kas ļauj studentiem praktizēties un veidot savus darbus. Datoru laboratorijā ir jaunākā tehnika un programmatūra, lai studenti varētu strādāt ar kvantitatīviem datiem. Ņemot vērā arvien pieaugošo pieprasījumu pēc kvalitatīvas lielo datu pārvaldības, vēlamies studentiem palīdzēt apgūt vajadzīgās zināšanas, prasmes," saka Auers. 

Vieslektoru lomā pat premjeri 

Fakultātes vadība pēc iespējas vairāk mācību priekšmetos cenšas iesaistīt arī vieslektorus. Piemēram, ilgāku laiku tika piedāvāts inovatīvs kurss par Latvijas premjeriem, kur ar lekcijām uzstājās visi iepriekšējie valdības vadītāji. Auers lepojas, ka šis kurss bija unikāls un sola ieviest līdzīgu kursus arī turpmāk. Ik gadu tiek pasniegta arī ārlietu ministra balva studentam, kurš studē ārlietas vai starptautiskās attiecības un ir sagatavojis izcilu noslēguma darbu. 

Lektoru nozīmīgumu uzsver arī Miksons: "Daudzi pasniedzēji ir Latvijā zināmi vārdi, piemēram, Kārlis Streips, Juris Rozenvalds, savulaik arī Inta Brikše. Sapratu, ja pasniedzēji sabiedrībā un nozarē labi zināmi, varētu būt interesanti. Tā arī bija, tieši pasniedzēju personīgā pieredze mani uzrunāja vairāk nekā "sausa" teorija. Vieslektori bija nozares praktiķi no Latvijas vadošajiem medijiem vai ārvalstīm. Piemēram, latviešu izcelsmes pasaulē zināmais žurnālists, Pēteris Greste mums vadīja lekciju par savu darba pieredzi Ēģiptē." 

Plašas prakses iespējas 

SZF ir viena no fakultātēm, kas īpašu uzmanību velta studentu prakses iespējām. D. Auers uzsver, ka fakultātei ir ļoti cieša sadarbība ar lielākajiem nozares spēlētājiem – gan komunikācijas jomā ar sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, gan politikas jomā – ar valsts, pašvaldības un NVO struktūrām. Tāpat studenti var izvēlēties gūt starptautiskās prakses pieredzi "Erasmus" programmā. 

Studentiem prakses laikā bieži izveidojas labi kontakti ar nozares pārstāvjiem un tiek saņemti perspektīvi darba piedāvājumi. "Daļa no kādreizējiem studentiem vēlāk kļūst par vieslektoriem mūsu fakultātē," piebilst profesors Auers. 

Arī Miksonam darbs vēlāk iegūts, pateicoties praksei LTV. "Studiju laikā iepazinos ar Vikiju Valdmani-Rozenbergu, kas strādāja LTV. Žurnālistikas kursa studentus veda pieredzes ekskursijā uz LTV, ļāva ieskatīties šī darba specifikā, tā arī nonācu praksē LTV. Pēc prakses aizgāju pie ziņu dienesta vadītājas, izteicu vēlmi strādāt kā žurnālists. Tolaik atbrīvojās sociālo mediju redaktora vieta, nolēmu pamēģināt spēkus, un kopš 2016. gada esmu LTV," atminas Miksons. 

Viss paša rokās 

Doma studēt žurnālistiku Miksonam radās vidusskolas laikā. Viņš bijis aktīvs jaunietis, iesaistījies skolas padomes darbā, daudz piedalījies dažādās konferencēs, pasākumos, sniedzis intervijas reģionālajiem medijiem. "Tas mani ieinteresēja – stāstīt cilvēkiem dažādu informāciju un meklēt atbildes uz jautājumiem. Gribējās vairāk uzzināt par žurnālista profesiju un iesniedzu dokumentus LU," atceras redaktors. 

Vaicāts, kā žurnālistikas studijās iegūtais noderējis profesionālajā dzīvē, K. Miksons atbild, ka var pārliecināties, kā darbā noder pasniedzēju lekcijās stāstītais. Viņš saka: "Darbā es pārliecinos, kā lekcijās iegūtā teorija pārtop praktiskā pielietojumā. Otra noderīgā lieta ir plašais kontaktu loks. Piemēram, ar vairākiem pasniedzējiem tagad esam uz "tu" un ikdienā strādājam plecu pie pleca." Tiesa, mazliet zemapziņā urdot nemiers, ka gribētos noslēgt triju diplomu ciklu un pievienot bakalaura un maģistra grādiem arī doktora titulu. 

Kopumā vērtējot savu studiju laiku LU, Miksons saka: "Reizēm dzirdēts, ka LU esot kā konveijers, un nekā laba tur nav. No šodienas skatupunkta raugoties, jā, zināmā mērā tas ir kā konveijers, jo augstskola nav vidusskola, kur esi nelielā klasesbiedru lokā un skolotājs katram var pievērst uzmanību. Augstskolā svarīgi ir tas, ko tu pats sevī ieguldi, kā tu veido savu studiju laiku. Ja es nebūtu tik aktīvi darbojies, lai sasniegtu savu mērķi – strādāt LTV, iespējams, es tur nemaz nenonāktu. Augstskola ir vieta, kur pašam jāsāk spert soļus karjeras un izaugsmes veidošanā, pasniedzējs būs tas, kas tikai dažkārt palīdzēs norādīt uz kādu virzienu." 

Miksons nedomā, ka Latvijā būtu pārāk daudz sociālo zinātņu absolventu, tostarp arī žurnālistu. Viņaprāt, ja cilvēks sevi labi parādījis studiju un prakses laikā, nevajadzētu būt problēmām atrast labu darbu. "Piemēram, ja pie mums LTV praksē atnāk students, ir ļoti zinošs un gatavs darboties, ir lielas iespējas saņemt darba piedāvājumu," iedrošina Miksons. 

Uzzini vairāk par LU Sociālo zinātņu fakultāti: https://www.szf.lu.lv/lv/ 

Vienotā pieteikšanās koledžas un bakalaura studijām notiek no 5. līdz 18. jūlijam portālā www.latvija.lv, uzņemšana maģistra līmeņa studijās no 4. līdz 15. jūlijam. Uzzini vairāk www.gribustudet.lv 

Lai uzzinātu par aktuālo LU un pasākumiem skolēniem, piesakies jaunumiem: https://www.lu.lv/gribustudet/piesakies-jaunumiem/