Eiropas izglītības telpa topošajiem mediķiem

„Tā ir laime, ja var studēt medicīnu, jo nekas interesantāks par medicīnu pasaulē nav,”LU Medicīnas fakultātes dekāns Valdis Folkmanis. 

Medicīnas fakultāte ir straujāk augošā un studentu pieprasītākā LU fakultāte, kas studētgribētājiem piedāvā piecas pamatstudiju un trīs augstākā līmeņa studiju programmas. Fakultātes absolventi var kļūt par ārstiem, māsām, farmaceitiem, radiogrāferiem (speciālisti radioloģiskajos izmeklējumos – red.) vai zobārstiem. "Šeit ir reāla Eiropas izglītības telpa: gan aktuāla mācību satura, gan pasniedzēju loka ziņā, arī trenažieri un prakses iespējas ir – ka vai nu! Galvenais, kas mums diezgan labi izdodas – iemācīt personalizētu pieeju," atzīst dekāns. 

LU ir ļoti sakārtota studiju vide, un tā rada bāzi, no kuras MF studenti var atsperties. Īpaši uzteicams ir jaunais Akadēmiskais centrs Rīgā, Torņakalnā – Zinātņu māja Jelgavas ielā 3, kur fakultāte izvietojusies, ar fantastiski labu vidi: plašas telpas, ļoti labas laboratorijas, bibliotēka; tā ir arī skaista, gaiša vide, un cilvēki, kas iegriežas fakultātē, savā ziņā esot "inficējušies", un saka – gribot nākt pie studēt, studiju plusus uzskaita dekāns V. Folkmanis. 

Apsteidzot laiku 

Iepazīstinot ar pasniedzējiem, tiek uzsvērts, ka tie ir augstas raudzes: gan nozares praktiķi, gan zinātnieki, kas savās jomās zināmi visā Latvijā un pazīstami arī ārpus valsts, piemēram, kardiologs Andrejs Ērglis, endokrinologs Valdis Pīrāgs, arī infektologs Uga Dumpis, kura zināšanas cīņā ar koronavīrusu Latvijā ir pat valstiski svarīgas. Tas studentus iedvesmo gan mācīties, gan iesaistīties zinātnē. "Ārstu jau nevar sagatavot vienā vai divās dienās, ir vajadzīgs ilgs laiks, un ir jābūt labam sakausējumam ("fusion"): no pieredzes, no prakses iespējām, no zinātniskiem centieniem. Tas mūsu docētājiem ir," lepojas dekāns. 

Savulaik, kad tika veidots studiju apmācības plāns, tā izveidē daudz darba ieguldīja ilggadējā fakultātes dekāne profesore Ingrīda Rumba-Rozenfelde, izmantojot Karolinskas (Zviedrija) universitātes pieredzi. "Esam "atspērušies" no ļoti labas programmas, tā ir papildināta, pateicoties dažādām inovācijām, ejot laika solī līdzi," stāsta V. Folkmanis. To, ka fakultāte aktualitātē pat apsteidz laiku, apliecina tas, ka īsi pirms Covid-19 pandēmijas tika izveidota jauna maģistra līmeņa studiju programma epidemioloģijā un medicīniskajā statistikā, ko vada epidemioloģe Liliāna Civjāne, kurai ir plaša pieredze – ilgus gadus strādājusi nozarē Vācijā un Izraēlā. 

"Sākoties pandēmijai, uzreiz varējām intensificēt tēmu, iepazīstinot studentus ar jaunākajiem kovidpētījumiem, iesaistīt arī profesoru U. Dumpi. Varējam maksimāli izvērst iespējas praktiski palīdzēt apkarot pandēmiju, tajā iesaistījās arī studenti," atminas V. Folkmanis. Par šo darbu veselības ministrs pasniedzis atzinības rakstu LU. "Tas nozīmē, ka bijām gatavi palīdzēt vīrusa apkarošanā, jo šo programmu uzsākām pirms pandēmijas," lepns ir fakultātes dekāns. 

Akcents uz prevenciju medicīnā 

Sociālās pediatrijas programma ir speciāls mācību kurss, kuru māca dažādu jomu ārstiem, ne tikai pediatriem. "Pētām un izglītojam par to, kā sociālie faktori ietekmē slimības. Lielā mērā minimizējot negatīvos sociālos faktorus un palielinot pozitīvos, ir iespēja mazāk slimot. Veselības aprūpē vajadzētu likt lielāku akcentu uz preventīvo medicīnu, jo vieglāk ir nesaslimt, nekā saslimstot ārstēties. Studenti mācās, kā veicināt bērna attīstību, ja viņš ir saslimis. Bērna attīstība notiek neatkarīgi no tā, vai viņš ir slims vai vesels, tikai slimojot attīstība palēninās. Ja neviens hroniski slimu bērnu attīstību neveicina, bērni sāk atpalikt attīstībā. Šo nišu aizpildām gan ar zinībām, kā agrīni diagnosticēt bērna attīstības traucējumus, gan kā tos novērst," mācību kursa būtību skaidro V. Folkmanis. 

Fakultātei ir iecere šai jomā apmācīt arī vecākus, lai tie paši mājās var palīdzēt bērniem augt un attīstīties. Konkrētajā programmā notiek sadarbība ar Minhenes Tehnisko universitāti un Minhenes bērnu centru, pārņemot vācu pieredzi, t.sk., arī par tālākizglītojošiem kursiem Montesori medīciniskajā pedagoģijā. 

"Tas ir tilts no pedagoģijas uz medicīnu," saka dekāns. Pedagogs, nepārzinot individualizētu pieeju, turpina ar visiem bērniem strādāt vienādi, lai gan kolektīvā var būt arī hiperaktīvi bērni, kas nespēj pieteikoši ilgi noturēt uzmanību. Vai arī skolotājs var nepārzināt, kāda uztvere bērnam dominē – vizuāla vai dzirdes. Ir arī daudz bērnu ir arī ar autiskā spektra traucējumiem utt. "Te redzam Universitātes priekšrocību, ka varam sadarboties fakultāšu līmenī, sniedzot zinības arī pedagogiem, ne tikai topošajiem mediķiem," saka V. Folkmanis. 

Viņš piebilst, ka fakultāte apzinās to arī kā ieguldījumu valsts nākotnē mūsu demogrāfiskajā situācijā, lai kvalitatīvi aprūpētu katru jaundzimušo, ļaujot bērniem dzīvē sasniegt augstu dzīves kvalitāti. 

Ar plašu starptautisku sadarbības loku 

Studijās iemācītais "nosēžas" kā tādā iekšējā datu glabātavā, kur ik pa laikam var pasmelties nepieciešamo, saka fakultātes absolvents, neiroķirurgs Basels Jakubs Vahbe. "Studējot varbūt domā, kam man tas būs vajadzīgs, kaut kas arī piemirstas, bet praksē no "glabātavas" iznirst vajadzīgais. Ja ir forši sarunu biedri, vari atcerēties ne tikai labas anekdotes no mācību laika, bet arī, kā šodien, runājot par embrioloģiju, nāca atmiņā gan studijas, gan konkrētas lietas, otrajā kursā mācītas," stāsta neiroķirurgs. 

Turpmākajā karjeras ceļā fakultātes absolventiem paveras labas perspektīvas, jo tie iegūst ļoti labu, konkurētspējīgu izglītību, turklāt starptautiski orientētu. MF cenšas veicināt starptautisko sadarbību, piemēram, pieejami "Erasmus+" projekti, kuros ir plašas iespējas iesaistīties studentiem un docētājiem. Kā ļoti interesantu dekāns min projektu TEODOR, kas saistīts ar nieru slimību ārstēšanu un transplantoloģiju. Tas ir "Erasmus+" projekts, kurā iesaistītījās Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un LU MF kā akadēmiskais partneris kopā ar Barselonas (Spānija) universitāti un Karolinskas (Zviedrija) universitātes klīniku. MF diezgan liela daļa studentu ir no ārvalstīm (sevišķi no Somijas), arī tāpēc statistiski diezgan daudz absolventu aizbrauc strādāt uz ārvalstīm – Somiju, Vāciju, Zviedriju u.c., un darbojas medicīnā ar ļoti labiem panākumiem. Atsauksmes no studentiem un darba devējiem esot ļoti pozitīvas. 

No savas dzimtās zemes Libānas Latvijā medicīnu studēt ieradās arī Basels Jakubs Vahbe, jo šeit tas bijis finansiāli izdevīgāk. "Iegūto zināšanu un prasmju līmenis ir ļoti augsts, pēc studijām varam droši strādāt ne tikai Latvijā, arī citās valstīs – Anglijā, Francijā, Vācijā utt., tikai jāpiemācās vietējās valsts valoda. Tas nozīmē, ka šeit ir iegūta laba izglītība," saka viņš. Ārvalstu studentiem studijas notiek angļu valodā, bet latviešu valodas nepieciešamību B. J. Vahbe sajutis, kad pēc studijām sācis strādāt, jo, nezinot valodu, nevar pamatīgi iztaujāt pacientu, gūt pilnu ainu par viņa veselības stāvokli. "Sākumā gāja kā pa kalniem, bet tagad, redziet – mēs sarunājamies," nosaka viņš ļoti labā latviešu valodā. 

„ LU Medicīnas fakultātes pasniedzēji bija ļoti forši un arī ļoti pacietīgi,”LU Medicīnas fakultātes absolvents, ārsts, neiroķirurgs Basels Jakubs Vahbe. 

Studiju laiku neiroķirurgs atceras ar siltām atmiņām. Jāmācās gan bijis daudz un dikti, jo līdztekus pasniedzēju sniegtajām zinībām pašam jāiegulda liels darbs, tai skaitā, ejot praksē. "Draudzējos ar mācību grāmatām vairāk nekā ar citiem," nosmej Vahbe. "Pasniedzēji bija ļoti forši un arī ļoti pacietīgi: mani kursa biedri dažkārt bija diezgan nešpetni," tā absolvents. 

Par specializāciju sācis domāt studiju ceturtajā, piektajā gadā. Sākotnēji prātojis, ka labs izaicinājums būtu doties plastiskās rekonstruktīvās ķirurģijas virzienā. "Domas mainīju, kad 16 mani radinieki gribēja, lai es viņus "salaboju". Būtu par daudz klientu bez peļņas," pasmejoties atminas absolvents. Sieva esot viņu iedrošinājusi kļūt par neiroķirurgu. "Šai jomā jābūt precizitātei, tam ir jābūt aicinājumam, tā ir cīņa ar neatgriezeniskiem bojājumiem u.tml.," uzskaita ķirurgs, sakot, ka viņam arī paticis, ārstu žargonā sakot, ka "tur ir ass sižets". Pabeidzot rezidentūru un saņemot sertifikātu 2013. gadā, Vahbe sāka strādāt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā, kur šobrīd viņš ir virsārsts neiroķirurģijā. 

Laime studēt medicīnu 

Dekāns V. Folkmanis par fakultātes trumpi uzskata arī personalizētu pieeju: gan darbā ar studentiem, gan arī topošajiem mediķiem šādu pieeju mācot. "Vienu un to pašu slimību dažādiem cilvēkiem var ārstēt dažādi. Savulaik Hipokrāts bez slavenā zvēresta ir teicis arī, ka cilvēku var izārstēt tikai tad, ja zina viņa horoskopu. Te nav runa burtiski par astroloģiju, domāts kas cits: mediķim savs pacients ir tā jāpazīst tiktāl, ka jāzina pat viņa horoskops. Arī medikamentus jālieto individualizēti, un to var iemācīties individualizētā apmācībā, ko šeit nodrošinām," saka viņš. 

B.J. Vahbe uzskata, ka fakultāte var lepoties ar saviem absolventiem, jo tie ir jau daudz panākuši profesionālā ziņā, tostarp, piemēram, veicot unikālas, pirmreizējas operācijas Latvijā. Jautāts, kā viņš aicinātu topošos mediķus studēt MF, Vahbem esot tieši pretējs veids – sākumā mēģinot atrunāt. "Varbūt tas skan dīvaini. Mana meita ieteicās, varbūt viņai studēt medicīnu. Uzreiz pateicu kategoriski – nē. Es zinu, cik daudz laika, dvēseles spēka, sviedru ir jāiegulda profesijā. Ja, par spīdi brīdinājumiem un zinot, uz ko iet, meita spītīgi vēlēsies kļūt par mediķi, tad būs skaidrs, ka sirds ir īstajā vietā – medicīnā. Jo tā ir sirds lieta, ne lielā alga, ne prestižs (tas nāk vēlāk). Ja nevari darīt no sirds, medicīna nebūs īstā vieta," secina absolvents. 

Veselība nav viss, bet viss bez veselības nav nekas, izteicienu atgādina fakultātes dekāns, piebilstot: "Tā ir laime, ja var studēt medicīnu, jo nekas interesantāks par medicīnu pasaulē nav. Ja vari palīdzēt cilvēkam, kas ir saslimis, ja vēl var palīdzēt cilvēkam nesaslimt (uz to mēs ejam savā mācību procesā) – tas ir vareni!" Fakultāte garantējot, ka pēc studijām visiem studentiem nākotnē būs labas iespējas kļūt par ļoti labiem ārstiem. "Tāpēc, ja cilvēks mīl medicīnu, lai nāk šurp un visu iemācīsies, un iegūs konvertējamas medicīnas zināšanas ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī," pie topošajiem studentiem vēršas V. Folkmanis. 

Uzzini vairāk par LU Medicīnas fakultāti: https://www.mf.lu.lv/ 

Vienotā pieteikšanās koledžas un bakalaura studijām notiek no 5. līdz 18. jūlijam portālā www.latvija.lv, uzņemšana maģistra līmeņa studijās no 4. līdz 15. jūlijam. Uzzini vairāk www.gribustudet.lv 

Lai uzzinātu par aktuālo LU un pasākumiem skolēniem, piesakies jaunumiem: https://www.lu.lv/gribustudet/piesakies-jaunumiem/