Signes Bāliņas, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītājas, rīkotās Inovāciju pēcpusdienas “Digitālais es” notika saruna ar novatoriem Jurģi Šķilteru un Kasparu Kauliņu. Diskusijas ievaros pētnieks un profesors J. Šķilters skaidroja, kādi faktori uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem jāņem vērā, lai ikvienam palīdzētu labāk uztvert digitālajā vidē sniegto informāciju. Savukārt “Tilde” starptautiskā biznesa attīstības vadītājs K. Kauliņš atklāja virtuālo asistentu lomu uzņēmējdarbības attīstībā un iespējām tos padarīt arvien cilvēcīgākus un sabiedrībai noderīgākus visdažādāko procesu nodrošināšanai, iepazīstinot arī ar jaunajām izstrādēm ukraiņu bēgļu atbalstam Latvijā.

Signes Bāliņas mērķis, organizējot inovāciju pēcpusdienas, ir veicināt interesi un izpratni par mūsdienu tehnoloģiju un inovāciju attīstību, kā arī rosināt sabiedrību paplašināt savu redzesloku, runāt, domāt un diskutēt par digitālās attīstības jautājumiem. “Inovāciju pēcpusdienas jau kļuvušas par tradīciju, kas ļauj plašākai sabiedrībai iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem un uzklausīt nozaru ekspertu un zinātnieku viedokļus par tiem jaunumiem inovāciju jomā, kas aizvien straujāk ienāk mūsu ikdienā, pieprasot no mums jaunas zināšanas, izpratni un iemaņas," uzsver diskusijas un Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītāja, profesore S. Bāliņa.

J. Šķilters skaidro, ka digitālajā vidē liela nozīme ir krāsām un formām, jo tās palīdz vai, gluži otrādi, traucē mums ērti un uzverami lietot dažādus digitālos rīkus, tai skaitā mājaslapas, virtuālos asistentus. Ir vairāki faktori, kas jau pirmajās 50 milisekundēs mums neapzināti ļauj izveidot patīkamas vai negatīvas sajūtas par konkrēto mājaslapu, vislielākā ietekme ir mūsu vecumam. “Pētījumu rezultāti liecina, ka vecumposmi ir spēcīgākais faktors, kas ietekmē krāsu preferenci, un tas būtu jāņem vērā, veidojot noteiktai auditorijai paredzētu saskarni (mājaslapas, virtuālos asistentus). Cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam ir tīkami melnie un baltie toņi, savukārt vecākiem cilvēkiem labāk patīk siltās krāsas,” skaidro pētnieks. Viņš piebilst, ka krāsas nav vienīgais aspekts, kam būtu jāpievērš uzmanība, veidojot vizuālo dizainu. Tikpat liela nozīme ir arī kognitīvajiem faktoriem, no kuriem viens ir cilvēka komforts, ka viņa veiktās darbības mājaslapā ir drošas.

Turpretim K. Kauliņš atklāja, ka pēdējā desmitgadē virtuālo asistentu jeb sarunu botu tehnoloģijas ir piedzīvojušas lēcienveidīgu attīstību, sniedzot iespēju no mašīnveida dialoga pāriet uz cilvēcīgu komunikāciju. Patreiz virtuālajiem asistentiem tiek piešķirta ne tikai personība, vārds, intelekts un cilvēkam līdzīga balss, bet arī 3D izskats un spēja pēc rakstīšanas veida noteikt cilvēka emocijas. “Liela daļa cilvēku vēlas, lai saruna ar virtuālo asistentu būtu pēc iespējas cilvēcīgāka. Uzņēmumiem jāatceras, ka implementējot sarunu botu, mēs ne tikai veidojam robotu sava darba atvieglošanai, bet radām sev jaunu kolēģi un uzņēmuma seju digitālajā vidē. Līdz ar to ir svarīgi, ka tas atspoguļo uzņēmuma vērtības, runas stilu un ārējo identitāti, ar kādu mēs gribam būt saistīti,” atklāj Kauliņš.

Diskusijas dalībnieki sarunas laikā pieskarās arī šobrīd aktuālajai tēmai par karadarbību Ukrainā, un to, kā tehnoloģiju uzņēmumi var sniegt savu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem. Kaspars Kauliņš pastāstīja, ka arī “Tilde” šajā situācijā nespēj būt vienaldzīgi un palikt malā: “Ar kolēģiem esam nolēmuši, ka viens no veidiem, kā varam palīdzēt no Ukrainas ieceļojušajiem bēgļiem Latvijā, ir, atvieglojot piekļuvi dažāda vieda informācijai. To esam nolēmuši īstenot, pirmkārt, izveidojot ukraiņu-latviešu mašīntulkošanas risinājumu, kuru, integrējot vietējos interneta resursos, var palīdzēt cilvēkiem saņemt informāciju viņiem saprotamā valodā. Otrkārt, plānojam veidot virtuālo asistentu, kas ar ukraiņu bēgļiem varēs sazināties dzimtajā valodā un diennakts režīmā sniegt atbildes uz svarīgiem jautājumiem, kas var rasties, cenšoties apmierināt ikdienas vajadzības svešumā.”

Savukārt, atskatoties uz pēdējo divu gadu laikā piedzīvoto straujo Covid-19 izraisīto procesu digitalizāciju, sarunas dalībnieki atzina – esam pierādījuši, ka varam operatīvi un kvalitatīvi automatizēt dažādus uzņēmumu vadības procesus un adaptēties cita veida darba organizācijai. Tajā pašā laikā ļoti liela nozīme sabiedrības dzīvē ir fiziskajai klātesamībai un enerģijas apmaiņai, kas nav pielīdzināma tai, ko saņemam ar datora vai telefona ekrānu starpniecību.

Iesākot šā gada pasākumu ciklu “Inovācijas bez robežām”, kur dažādi nozares eksperti izklāsta savu pieredzi un zināšanas par dažādiem inovāciju sasniegumiem, Inovāciju pēcpusdienu turpinājums sekos arī 17.martā un 21.aprīlī, bet noslēgsies 20. maijā ar Latvijas Universitātes Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, kurā pulcēsies Latvijas lielākās universitātes zinātnieku un pētnieki, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem.

Diskusijas ierakstu iespējams noskatīties šeit. 

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Dalīties