Diāna Lozko: LGBT+ brīvo zonu rašanās fenomens Polijas teritorijā

Diāna Lozko ir Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes doktorantu studente, kas saņem arī LU fonda K. Ozoliņa – Medņa trasta fonda stipendiju. Stipendiātes darba tēma ir: Nacionālistisko organizāciju propaganda Polijas Baznīcā un tās korelācija ar Lesbiešu, geju, biskeksuāļu un transpersonu apvienības (LGBT+) brīvo zonu rašanās fenomenu Polijas teritorijā.

2020. gadā, pēc ILGA Europe Rainbow Map datiem, Polija tika atzīta par visvairāk homofobisko valsti Eiropas Savienībā. Šis jautājums ir aktuāls un neizbēgami skar arī teoloģijas nozari, jo tik izteikta homofobija, kā arī “LGBT brīvo zonu” rašanās Polijā ir izpētes vērts fenomens. Lai arī virspusēji skatoties, viss varētu šķist skaidrs – tik izteikti negatīvā attieksme pret LGBTQIA+ kopienu ir Polijas Katoļu baznīcas nopelns –, taču, pētot tematu padziļināti, ir redzams, ka šī ir vairāk politiska un nacionālistiski noskaņotu vienību cīņa, kurai konservatīvie Polijas katoļi noteikti pievienojas, bet Polijas Katoļu Baznīca nebūt nav vienīgais un, uzskatu, arī ne vadošais spēks poļu attieksmes pret LGBTQIA+  veidošanā. Tieši šāds spēku sadalījums ļauj Polijā ieviest tā dēvētās “LGBT+ brīvās zonas” kvazi-legālā statusā, neskatoties uz to, ka to krasi nosoda Eiropas Komisija. Liela nozīme šajā procesā ir tieši nacionālistiski tendēto organizāciju ideoloģijas ietekmei gan uz katru Polijas iedzīvotāju atsevišķi, gan uz Polijas Katoļu Baznīcu kopumā.

Polijā notiekošo procesu analīze ir svarīga arī Latvijā, kā arī ikvienā citā valstī, kurā LGBTQIA+ kopiena saskaras ar apspiešanu gan no fundamentālām reliģiskajām organizācijām vai to pārstāvjiem, gan arī no valdošās politiskās nostājas attiecīgajā brīdī un attiecīgajā valstī. Šāda, tā dēvētā naida dekonstrukcija, ļauj aplūkot mūsdienās svarīgos procesus un secināt, kādā veidā ir iespējams rasties naidīgi noskaņotiem strāvojumiem un fenomeniem. Reliģijas pētniecībā šis ir svarīgs temats, jo ļauj aplūkot arī, šajā gadījumā, Polijas Katoļu Baznīcas dažādo nostāju fundamentāli svarīgā jautājumā – LGBTQIA+ kopienas tiesību aktualitātē un cilvēcīgas attieksmes jautājumā.

“Šis pētījums, manuprāt, ir ļoti svarīgs, jo uzsver tā dēvēto naida dekonstrukciju, kurā varam aplūkot procesus sabiedrībā daudz objektīvāk un saprast dažādu spēku nozīmi attiecīgajos jautājumos. Kārļa Ozoliņa – Emīla Medņa trasta fonda stipendija man ļauj iegādāties atbilstošu literatūru un paplašināt savu pētījuma lauku, kas ir neatsverams ieguldījums šī pētījuma tapšanā. Finansiālā palīdzība ļauj arī plānot nākotnes braucienus uz Poliju, ja pētījuma attīstībai būs nepieciešams šāds solis,” stāsta stipendiāte Diāna.

Par LU fondu  

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.