Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes doktorante Viktorija Soņeca pēta un “atver acis sabiedrībai”, kāpēc Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī ir nepieciešams lobēšanas regulējums. Pateicoties ZAB “Eversheds Sutherland Bitāns” stipendijai “Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanai teorijai un praksei Latvijā” un LU fonda atbalstam, tiek turpināts doktorantes pirmais pētījums, pievēršoties iepriekš konstatētajiem problēmjautājumiem detalizētāk.
Pētījums “Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī” II ir turpinājums pētījumam “Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī” I, kas tika publicēts 2021. gada 11. februārī un šobrīd ir publiski pieejams.1 Pētījuma mentore ir profesore, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Pirmajā pētījumā aplūkots, kādēļ Latvijā nepieciešama lobēšanas regulējuma ieviešana, analizējot lobēšanas procesu ne tikai kā nacionālo jautājumu, lai normatīvo aktu pieņemšanu padarītu “caurspīdīgu”, vienlaikus uzlabojot to kvalitāti un veicinātu uzticēšanos likumdevēja pieņemtajiem lēmumiem, bet arī kā instrumentu, lai uzlabotu Latvijas kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts uzņemto pienākumu izpildi. Vienlaikus jāņem vērā, ka lobēšanas regulējuma jautājums ir komplicēts un nepieciešama tālākā un detalizētāka tā izpēte, pievēršoties pirmajā pētījumā konstatētajiem problēmjautājumiem.
Runājot par turpmāko pētījuma gaitu, tiks veikta anketēšana par līdzdalības iespējām likumdošanā. “Jebkurai personai ir iespēja iesniegt savus priekšlikumus, komentārus konkrētam likumprojektam, taču sabiedrības līdzdalības formas nav nošķirtas, līdz ar to vien šaurs sabiedrības loks zina par šādu izteiksmes brīvību,” aktualizējot pētījuma problēmu, secina V. Soņeca.
Lai gan vārds “lobēšana” sabiedrībā ir ieguvis negatīvu nokrāsu, Viktorija Soņeca uzsver nepieciešamību saprast tā patieso definīcijas nozīmi un mērķi. “Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī lobēšana ļauj paust savu viedokli un būt sadzirdētam,” tā LU Juridiskās fakultātes doktorante. Svarīga ir arī sabiedrības iesaistīšana lēmumpieņemšanā, to arī paredz Satversmē teiktais, ka likumdevējs Latvijā ir ne tikai Saeima, bet arī tauta - suverenitātes princips. Tāpēc svarīgi ir nodrošināt sabiedrībai iespēju izteikties pirms konkrētais lēmums tiek pieņemts vai virzīts tālākai izskatīšanai.
Kāpēc jurisprudence jeb tiesību zinātne?
Šobrīd esmu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, juriste, kā arī žurnāla “Jurista Vārds” tieslietu redaktore. Tiesību zinātne palīdz ne tikai identificēt tiesību un tiesībpiemērošanas prakses trūkumus, bet arī vērtēt un analizēt tiesības. Tāpat jurisprudence ir radoša un dinamiska zinātne, kas paver daudz un dažādas iespējas realizēt inovatīvas idejas saistībā ar starpdisciplinārajiem jautājumiem.
Kādi ir turpmāki rīcības plāni saistībā ar pētījumu?
Dalība starptautiskās un nacionālās konferencēs, publikācijas dažādos žurnālos, lai skaidrotu sabiedrībai, kas ir lobēšana, kā arī atspoguļotu konstatētos problēmjautājumus, piedāvājot arī attiecīgus risinājumus. Pētījuma otrā daļa tiks iesniegta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas izveidotajai darba grupai lobēšanas atklātības likumprojekta izstrādei. Uzsverams, ka arī pirmais pētījums tika iesniegts minētajai darba grupā, lai ar pētījuma palīdzību norādītu uz aspektiem, kuriem netiek pievērsta uzmanība. Taču tie ir ārkārtīgi nozīmīgi. Tāpat plānots dažādos veidos aktualizēt šo jautājumu, piemēram, izveidot žurnāla “Jurista Vārds” tematisko numuru, koncentrējoties uz identificētiem problēmjautājumiem un tādējādi veidojot diskusiju autoru starpā, vai/un ierunāt raidieraksta formātā saturu, kā tas bija pirmā pētījuma gadījumā. Pētījuma izstrādes laikā ir jau izveidota raidieraksta epizode par tēmu “Lobēšanas regulējuma nepieciešamība”,2 tādējādi paužot viedokli, kāpēc Latvijā nepieciešams lobēšanas regulējums.
Par vienu tēmu - divi pētījumi. Kas pētījuma gaitā bija visizaicinošākais?
Pētījuma rakstīšana ir zinātnisks un ļoti radošs process, kuram grūti pielikt punktu, jo vienmēr ir vēlēšanās apskatīt papildus piemēru, lai lasītājam radītu maksimālu izpratni par “kopējo bildi”, kādēļ konkrētie problēmjautājumi ir būtiski un kādēļ piedāvātie risinājumi ir efektīvi. Tāpēc pētījums turpina “augt un attīstīties”.
Ko nozīmē iegūt stipendiju un veikt pētījumu?
Finansējums pētījumu izstrādei ir ārkārtīgi nozīmīgs. Finansējums paver iespējas izstrādāt objektīvus, inovatīvus un kvalitatīvus pētījumus, kā arī publicēt pētījumu rezultātus augstas raudzes nacionālos un starptautiskos izdevumos, kā arī piedalīties starptautiskās konferencēs. Izstrādātiem pētījumiem jābūt starpdisciplināriem un ar pievienoto vērtību, lai tādējādi rastu labākus risinājumus problēmjautājumiem, kā arī atklātu, kādēļ problēmjautājumi ir vispār radušies. Vienlaikus jāņem vērā, ka jebkura zinātne nav labdarība, un tiesību zinātne nav izņēmums.
Par Latvijas Universitātes fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
