Akadēmiskais centrs
Digitālā transformācija ir ceļojums, nevis galamērķis, un Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) pagaidām ir tikai pašā ceļa sākumā, secināts pētījumā par galvenajiem šķēršļiem MVU digitālajai transformācijai. Pētījuma rezultātus Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā prezentēja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) profesore Ramona Rupeika – Apoga.
“Apgalvojums “Transformējies vai mirsti!” skaidri parādās katrā ziņojumā, pētījumā vai konferencē, kur tiek runāts par to, kā uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju digitālajā pasaulē,” pauž profesore. “Tomēr daudzi uzņēmumu īpašnieki un vadītāji ne vienmēr saprot, kas ir digitālā transformācija, jo šis termins tiek pielietots tik plaši, ka sāk radīt neskaidrības.”
Vai sociālo mediju izmantošana, lai reklamētu savus produktus, vai arī datu glabāšana mākoņos nozīmē, ka uzņēmums veicis digitālo transformāciju? Ņemot vērā vitālo nozīmi, kādu spēlē mazie, vidējie un mikro uzņēmumi Latvijā, bija nepieciešams noskaidrot, kāda tad ir reāla situācija, ar kuru saskaras mūsu uzņēmumi, veicot digitālo ceļojumu, stāsta R. Rupeika – Apoga.
“Digitālais ceļojums nekad nebeidzas,” uzsver profesore. “Tas sākas ar pirmo soli – pārveidojot analogo par digitālo versiju, ko sauca par digitizāciju. Iesaistot jaunas tehnoloģijas procesu pilnveidošanai, sākas digitalizācija, kura ved pie biznesa stratēģiju, modeļu un kompetenču maiņas, kas jau ir digitālā transformācija.”
Joprojām daudz papīra dokumentu un tradicionālu saziņas kanālu
Šā gada sākumā veikta MVU aptauja tiešsaistē, tajā piedaloties 433 uzņēmumiem. Aptaujāto uzņēmumu vidū visvairāk – 20% pārstāvēja pārstrādes rūpniecību, 16% - lauksaimniecību, zivsaimniecību un mežsaimniecību, 15% - tirdzniecību, izmitināšanu un ēdināšanu. Galvenie secinājumi.
Kāda tad ir MVU digitālā adoptācija Latvijā? Aptauja rāda, ka liela daļa MVU vēl joprojām saziņai izmanto tradicionālus tālruņa zvanus un parasto pastu – 86%, papīra dokumentu aprite arvien notiek 68% aptaujāto uzņēmumu. Tas nozīmē, ka šajos uzņēmumos digitālais ceļojums vēl nav sācies vai ir pašā sākumā.
Savukārt elektronisko rēķinu izmantošana jau liecina par pirmo digitālā ceļojuma posmu, ko sauc par digitizāciju. 74% aptaujāto MVU atzinuši, ka izmanto elektronisko rēķinus. Programmatūru izmantošanu, lai atvieglotu saziņu un sadarbību, lai pārraudzītu ražošanu, pārbaudītu krājumus un piegādi vai citas darbības, e-komercija – tie jau ir digitalizācijas piemēri, kas, diemžēl, Latvijas MVU vidū nav tik populāri. Piemēram, e-komerciju izmanto tikai 40% MVU.
Kā rāda aptaujas dati, tehnoloģiju pielietojums MVU diemžēl atpaliek visās digitālo tehnoloģiju jomās, ja salīdzina ar lieliem uzņēmumiem. Mikro uzņēmumi ir mazāk digitalizēti, nekā vidēja lieluma uzņēmumi, savukārt tie atkal ir mazāk digitalizēti, nekā lielie uzņēmumi.
“Mūsu MVU vispirms digitalizē vispārējās, administratīvās un mārketinga darbības, kā tas notiek arī lielos uzņēmumos, nākamais solis ir sociālie mediji un mākoņdatošana. Tomēr, tā kā tehnoloģijas kļūst arvien sarežģītākas, piemēram, lielie dati, AI, mazo uzņēmumu spēju tos ieviest ir ievērojami zemāka,” secina profesore.
Tā kā MVU digitālās tranformācijas un digitalizācijas līmenis Latvijā ir salīdzinoši zems, radies jautājums – vai uzņēmumi vispār tic digitālo tehnoloģiju potenciālam? Apkopojot viedokli par tehnoloģiju izmantošanas iespējām, aptaujas rezultāti skaidri parādījuši digitālo plaisu starp vidējiem, maziem un mikro uzņēmumiem. Galvenais digitālo tehnoloģiju izmantošanas iemesls ir saistīts ar digitalizācijas procesu, savukārt digitālās transformācijas posms, - lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz testēšanu un apstiprināšanu, un digitālās transformācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana, - vēl nav populārs.
Galvenie šķēršļi – finanses un cilvēkresurss
Kā secināts aptaujā, galvenie šķēršļi MVU digitālajā ceļojumā nav tehnoloģijas vai cilvēki, bet gan finanses. Aptaujas rezultāti parāda, ka lielākais šķērslis ir atbilstoša finansējuma trūkumus. Un, ja Eiropā ar šo problēmu galvenokārt saskaras mikro uzņēmumi, tad Latvijā tā ir problēma visu izmēru uzņēmumiem. Tālāk seko problēmas ar cilvēkkapitāla pieejamību un iespējām.
“Latvijas problēmas atšķiras no citām valstīm, kur IT drošības problēmas un digitālās infrastruktūras trūkums spēlē pirmo vijoli. Mums tas ir trešais, ceturtais iemesls,” norāda profesore.
Lai veiktu digitālo transformāciju, mūsu uzņēmumi sagaida valsts atbalstu un, jo mazāks uzņēmums, jo lielāku atbalstu sagaida.
“Katrs uzņēmumus ir unikāls, tāpat kā mērogs un pūles, kas nepieciešamas, lai veiktu savu digitālo ceļojumu. Visaptverošs digitālās transformācijas ceļvedis ir atslēga, lai koordinētu un efektīvi virzītu pārmaiņas neatkarīgi no tā, vai esi mazs uzņēmums vai transnacionāla korporācija,” secina R. Rupeika – Apoga.
Šo pētījumu finansē Latvijas Zinātnes Padome, projekts “Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālā transformācija un ilgtspēja Latvijas ekonomikas restartēšanai un modernizācijai”, projekta Nr. lzp-2020/2-0061
23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.
