Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes (LU) Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijā glabājas bagātīga 18., 19. un 20. gadsimta zvaigžņu atlantu kolekcija, kas uzskatāmi ataino zvaigžņotās debess kartēšanas vēsturi. Vecākajam no atlantiem ir gandrīz 300 gadu. Divdesmit zvaigžņu atlanti, kas tapuši līdz 1940. gadam, tagad pieejami apskatei Muzeja virtuālajā izstādē „Zemes mīti debesīs”.
Kāpēc virtuālās izstādes nosaukumā minēti mīti? Daudzi zvaigznāju nosaukumi saistīti ar sengrieķu mītiem, kas vēsta par dievu un varoņu dzīvi, tāpēc var teikt, ka izstādē eksponētās zvaigžņu kartes atspoguļo arī Zemes mītus, kas pārcelti debesīs. Izstādē iespējams izlasīt interesantus faktus par katru atlantu un tā autoru, aplūkot zvaigznāju krāšņās mitoloģiskās figūras. Papildu materiālā var detalizēti „izšķirstīt” katru atlantu, iepazīties ar Latvijā labāk redzamajiem zvaigznājiem un izlasīt pašus mītus.
Izstādē var uzskatāmi pārliecināties, kā laika gaitā pieauga kartēs attēloto zvaigžņu skaits, palielinājās to koordinātu un spožuma noteikšanas precizitāte. Tika pievienoti jauni zvaigznāji un atmesti vecie, nospraustas precīzas zvaigznāju robežas. Pakāpeniski zvaigžņu kartes kļuva arvien zinātniskākas, tomēr debess mitoloģiskie tēli nekur nav pazuduši. Tie dzīvo mūsu iztēlē, kad naktī lūkojamies zvaigžņotajās debesīs.
Pēc pandēmijas ierobežojumu beigšanās LU Astronomiskajā tornī būs iespējams vērot teleskopā īstas zvaigznes. Par astronomiem un kosmisko lidojumu celmlaužiem lasiet Muzeja sērijas grāmatās „Zvirbulis. Kosmoss. Akvareļi” un „Zvaigžņu aicinājums”.
