Dienas ieteikums: kusties un esi vesels!

Cilvēka ķermenis ir radīts kustībām, tādēļ vislabāk jūtamies tad, kad regulāri izkustamies. Jo vairāk laika veltām fiziskajām aktivitātēm, jo lielāks būs ieguvums veselībai. Īpaši svarīgi to atcerēties attālinātā darba un studiju laikā, kad lielākā slodze ir nokļūšana no gultas līdz darba galdam. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka nekad nav par vēlu – arī senioru vecumā fiziskās aktivitātes salīdzinoši īsā laikā var uzlabot labsajūtu un veselību.

Vai zini, kādēļ fiziskās aktivitātes ir svarīgas?

Palīdz uzturēt normālu ķermeņa svaru un novērst aptaukošanos
Labākās zāles pret stresu
Uzlabo koncentrēšanās spējas un veicina produktivitāti
Vairo enerģiju
Palīdz veidot pareizu stāju
Uzlabo miega kvalitāti
Stiprina kaulus un muskuļus, attīsta un uzlabo līdzsvaru, kustības un koordināciju
Novērš hroniskas saslimšanas un to komplikācijas

Vai zini, cik daudz tev jāsporto?

Bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadiem): katru dienu vidēji 60 minūtes, veicot vidējas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, vidēji 3 reizes nedēļā muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes.

Pieaugušajiem (līdz 64 gadiem): vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150 minūtes nedēļā vai 75 minūtes augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes, muskuļus stiprinošas fiziskās aktivitātes pēc iespējas vairākām muskuļu grupām vismaz 2 reizes nedēļā.

Senioriem (virs 64 gadiem): vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150 minūtes nedēļā vai 75 minūtes augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes, ieteicami dažāda veida vingrinājumi muskuļu spēkam 2 reizes nedēļā un vingrinājumi līdzsvaram 3 reizes nedēļā.

Lai palīdzētu izkustēties šai mājsēdes laikā, LU Sporta centrs aicina ikvienu pievienoties rīta vingrošanai Zoom platformā, kā arī pusdienlaika vingrošanai un attālinātajiem fitnesa treniņiem. Vairāk šeit! https://ej.uz/LU_sports_vingrosana

Atceries: sāc pakāpeniski, lai izvairītos no traumām! Tomēr, lai būtu rezultāts, vienai fiziskajai aktivitātei jāvelta ne mazāk kā 10 minūtes. Priekšroku noteikti dod aktivitātēm, kas patīk vislabāk un sagādā prieku, jo nav svarīgi, vai tā būs peldēšana, pastaigas svaigā gaisā, riteņbraukšana vai skriešana – galvenais, lai ķermenis būtu aktīvs.

Zema intensitāte – sirdsdarbības ritms nemainās, neveidojas svīšanas process, nav grūtības runāt, piemēram, lēna pastaiga, mājas uzkopšana.

Vidēja intensitāte – paātrinās sirdsdarbība, sākas svīšanas process, palielinās elpošanas biežums, veidojas grūtības sarunāties, piemēram, vidēji ātra soļošana, nūjošana, mērenas slodzes dārza darbi.

Augsta intensitāte – norisinās aktīvs svīšanas process, palielināts elpošanas biežums, pastiprinātas grūtības sarunāties, piemēram, skriešana, intensīvi vingrinājumi, distanču slēpošana, aktīvi dārza darbi (rakšana vai līdzīgas aktivitātes, kas palielina sirds ritmu).