Foto: Toms Grīnbergs, LU KID

Lai spriestu par mūsdienīgu universitāti un aktuālajiem procesiem augstākajā izglītībā, tostarp augstskolu pārvaldību, ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanu un aktuālajiem digitalizācijas procesiem, 23. septembrī norisinājās Latvijas Universitātes starptautiskā jubilejas konference “Universitātes kods pārmaiņu laikā: pārvaldība, ilgtspēja, digitalizācija”. Tajā piedalījās nozaru eksperti no Latvijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas un starptautisku akadēmisku organizāciju pārstāvji.

Savus ceļavārdus Latvijas Universitātei 102.gadadienā veltīja prof. Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Republikas prezidente (1999 – 2007): “Novēlu, lai nākamais Latvijas Universitātes gadsimts ir vēl labāks, vēl spožāks, vēl atbildīgāks! Lai latvieši var būt lepni par savas valsts universitāti, kas ir mūsu zemei nepieciešama tieši tamdēļ, ka tā ir mūsu nacionālā universitāte.”

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Ivars Kalviņš, sveicot konferences dalībniekus, uzsvēra: “Šobrīd universitāte un visa augstākās izglītības sistēma atrodas fundamentālu pārmaiņu laikā, jo ir uzsākta augstākās izglītības reforma, izvirzot Latvijas augstskolām mērķi kļūt par starptautiski konkurētspējīgām, izcilām universitātēm, pievienojoties Eiropas augstākās izglītības politikas telpai. Latvijas Universitāte neapšaubāmi dod savu ieguldījumu pasaules zinātnē, augstākajā izglītībā, zināšanu tehnoloģiju pārnesē un inovācijas procesos, nodrošinot Latvijas demokrātijas un kultūras izaugsmi, latviešu valodas attīstību un tautsaimniecības uzplaukumu. Taču pārmaiņu laikā ir svarīgi saglabāt universitātes klasiskās vērtības, protams, iekļaujoties laikmeta diktētajās pārmaiņās.”

Prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Universitātes Stratēģijas padomes priekšsēdētājs, norādīja, ka universitāte kopš univesitāšu pirmsākumiem ir bijusi vieta, kur valdījusi zināma brīvdomība un jaunu ideju rašanās vieta: “Jebkura iejaukšanās līdzšinējā universitātes un zinātnes tradīcijā ir jāpieņem ar īpašu piesardzību, apzinoties iespējamās sekas. Latvija var pastāvēt tikai ar Latvijas Universitāti. Latvijas Universitāte var pastāvēt tikai kopā ar brīvu Latviju. Un Latvijai tāpat kā Latvijas Universitātei ir jādzīvo mūžos.”

Savukārt Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks pauda vēlmi, lai zināšanas, kas izskan konferencē, ir vērtīgas ne tikai Latvijas Universitātes saimei, bet arī plašākai sabiedrībai: “Lai idejas no kolēģu pieredzes, no studentu perspektīvas, no sabiedrības skatupunkta ļauj izvēlēties labāko ceļu, kā turpināt attīstīties.”

Konferences darbs norisinājās četros tematiskos blokos: “Augstskolu pārvaldība: pieredze, izaicinājumi un risinājumi”, “Kā sasniegt izcilību? Studiju attīstība”, “Kā augt ilgtspējīgi? Vide. Cilvēks. Izvēles” un “Digitālā universitāte: cilvēka un tehnoloģiju attiecības”.

KONFERENCES IERAKSTS 

Konference ir viena no aktivitātēm Eiropas Sociālā fonda projektā “Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē” specifiskā atbalsta mērķa 8.2.3. “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās” ietvaros (projekts Nr. 8.2.3.0/18/A/019).

Dalīties

Saistītais saturs