LU sadarbosies ar Accenture kvantu zinātnē; sākuma investīcijas – 100 tūkstoši eiro

Abu pušu partnerība ir nozīmīgs solis ilgtermiņa sadarbībai, lai Latvijā sekmētu spēcīgu kvantu izstrādes talantu un ekspertīzes bāzi. “Sadarbība ar nozari ir ļoti nozīmīga, jo tā ļauj saprast pareizos pētījuma virzienus un labāk virzīt pētniecību nākotnē, lai tā būtu pēc iespējas lietderīgāka. Tas ļauj atklāt arī zinātniskas idejas jaunā virzienā, jaunā griezumā, kā arī rosina skatīties uz citādākiem uzdevumiem. Plānotais projekts ietver arī algoritmu izmēģinājumu šobrīd pieejamos kvantu datoros, un projektā mums būs pieeja augstāka līmeņa kvantu tehnikai, lai to visu izmēģinātu. Pasaulē sadarbības projekti, kuros uzņēmumi sadarbojas ar zinātniekiem, kļūst arvien izplatītāki,” skaidro LU DF profesors, LU DF Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis.

“Accenture sadarbojas ar pasaules vadošajiem uzņēmumiem, kas investē kvantu algoritmu izpētē un pirmajos prototipos. Projektā sniegsim ieskatu savā pieredzē un ekspertīzē – dalīsimies ar iegūtajām zināšanām kvantu algoritmu pielietojamībā finanšu sektorā, biofarmācijā, materiālzinātnē, optimizācijā un mākslīgā intelekta apakšnozarē – mašīnmācīšanās jomā. Accenture ir starptautisks uzņēmums, pateicoties iekšējai sadarbībai ar uzņēmuma kvantu pētniecības komandām Eiropā un Amerikā, izvērtēsim mērogojamības iespējas Eiropas un pasaules līmenī. Sagaidāms, ka kvantu datorzinātne pavērs pavisam citas rēķināšanas un skaitļošanas iespējas, kas varēs dot radikālu grūdienu vairākos IT nozares virzienos,” uzsver Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

“Mūsu mērķis ir parādīt, ka nākotnē šādu pilotprojektu potenciālajiem kvantu datoru lietotājiem mēs varam īstenot arī Latvijā. Kvantu algoritmu jomā mūsu zināšanas ir starp labākajām Eiropā. Šobrīd uz kvantu tehnoloģijām skatās kā uz jaunu lieljaudas skaitļošanas metodi, kas varētu atrisināt kaut ko tādu, ko ar pašreizējām metodēm ir grūti atrisināt. Ja pašreiz ļoti aktuāla biznesā ir tieši mākslīgā intelekta izmantošana, tad pēc 10 līdz 15 gadiem tās varētu būt kvantu tehnoloģijas, kas piedāvās jaunas iespējas biznesa attīstībai. Tās organizācijas, kuru laika apvārsnis ir 10–15 gadi, ir ieinteresētas izskatīt šo lauku,” pamato A. Ambainis.

Šobrīd pasaulē kvantu tehnoloģiju nozare ir ļoti aktuāla un galvenais izaicinājums – uzbūvēt pēc iespējas labāku kvantu datoru – ir interesants zinātniekiem, dažādiem uzņēmumiem, kā arī vairāku valstu valdībām, piemēram, Francijas valdība ieguldīs 430 milj. eiro kvantu datoru būvniecībā un 1,8 mljrd. kvantu tehnoloģijās kopā, līdzīgi ieguldījumi ir arī no citu valstu valdībām. Kopš kvantu skaitļošanas sākuma, ieguldītais finanšu apjoms šajā jomā ir apmēram 25 mljrd. ASV dolāru.

Uzņēmumi, kas šobrīd iesaistījušies lietojumu izstrādē kvantu datoriem, pārstāv visdažādākās darbības sfēras – sākot no automašīnu un sadzīves tehnikas ražotājiem, līdz pat lielajām bankām. Ja pirms 15 gadiem kvantu skaitļošana pamatā bija interesanta tikai teorētiskās un eksperimentālās zinātnes pētniekiem, kas pārsvarā darbojās augstskolās vai citās valsts finansētajās institūcijās, tad šobrīd kvantu datoru būvniecība ir pārcēlusies no akadēmiskās vides uz komercorganizācijām.

LU DF Kvantu datorzinātnes centrs ir viens no četriem vadošajiem kvantu skaitļošanas pētniecības centriem Eiropā līdzās centriem Parīzē, Amsterdamā un Bristolē, kur norisinās pasaules līmeņa pētījumi kvantu skaitļošanā. Centra pētniecisko grupu veido gandrīz 20 pētnieki no Latvijas un citām valstīm. Kopš centra izveides uz Rīgu darboties Andra Ambaiņa vadītajā pētnieciskajā grupā braukuši pētnieki no Amerikas, Brazīlijas, Turcijas, Polijas, Indijas, Krievijas, Beļģijas, Itālijas u.c. valstīm.

LU DF Kvantu datorzinātnes centra pētnieki strādā pie dažādiem projektiem un pēta, kur kvantu datori ir labāki par tradicionālajiem datoriem praktiski svarīgu skaitļošanas uzdevumu risināšanā. Pētnieki strādā gan pie jaunu kvantu algoritmu izstrādes, gan kvantu skaitļošanas robežu noteikšanas, gan izstrādā eksperimentus kvantu skaitļošanai, gan meklē kvantu skaitļošanas saiknes ar klasisko datorzinātni un matemātiku, lai izprastu, vai šīs saiknes ir iespējams izmantot problēmu risināšanā.

Viens no šobrīd aktuālākajiem projektiem ir CERN projekts Lielā hadronu paātrinātāja datu analīzei. Šajā projektā pētnieki izstrādā metodes liela apjoma datu analīzei, kas būs nepieciešami pēc 5–10 gadiem jaunās paaudzes Lielajam hadronu paātrinātajam. Tāpat šobrīd aktuāls ir elektronu skaitītāju kopprojekts ar LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pētnieku Vjačeslavu Kaščejevu un Vācijas Nacionālā metroloģijas institūta PTB pētniekiem, ko Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi par vienu no 2020. gada sasniegumiem zinātnē.