Akadēmiskais centrs
LU fonda stipendiāte, LU Medicīnas fakultātes pētniece, praktizējoša juriste Mg. iur. Laura Kadile, studē Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktora studiju programmā “Tiesību zinātne” 2. kursā.
Ar ko tu nodarbojies pašlaik?
Pirmkārt, esmu juriste un lasu lekcijas studentiem. Paralēli tam, būdama jaunā pētniece, ņemu dalību nacionāla un starptautiska mēroga zinātniskās konferencēs, kā arī aktīvi iesniedzu manuskriptus starptautiskiem zinātniskiem žurnāliem.
Šogad man bija tas gods būt daļai no pētnieku komandas, pētot cilvēktiesību, īpaši pacientu tiesību, aizsardzības izaicinājumus pandēmijas apstākļos valsts pētījuma programmas “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšanai” ietvaros.
Otrkārt, es un mana komanda šogad ieguvām uzvaru Latvijas Zinātnes padomes 2020.gada fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursā un sākot ar 2021.gadu man būs tas gods pildīt pētnieces pienākumus jaunā sociālo zinātņu nozares pētījumā “Cilvēktiesībās balstīta pieeja pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un ierobežotu lemtspēju ārstēšanā: tiesiska, ētiskā un klīniskā perspektīva”. Projekts tiks īstenots turpmākos 3 gadus.
Pastāsti par savu pētījumu - ar ko tas ir unikāls?
Tas ir pirmais apkopotais un padziļinātais pētījums tiesību zinātnē Latvijā. Šāda kompleksa pētījuma par lemtspējas ierobežojumiem izstrādei nepieciešamas ne vien padziļinātas zināšanas civiltiesībās, bet arī medicīnas un pacientu tiesībās, kā arī papildus zināšanas tiesu psihiatrijā un psiholoģijas zinātnē.
Kaut arī likumdevējs ar rīcībspējas institūta reformu 2013.gadā, normatīvajā regulējumā ir ietvēris ģenerālklauzulu “spēja saprast savas darbības vai tās vadīt”, atsakoties no termina “gara darbības traucējumi”, līdz pat līdz šai dienai nav izstrādāta jauna tiesību doktrīna personas rīcības spējas noteikšanai un tiesiska darījuma spēkā esamības izvērtēšanai, nespējot noteikt vienotu tiesisko rāmi šādu psihisko procesu konstatēšanai. Turklāt, tiesas, lemjot par tiesiska darījuma spēkā esamību, joprojām vadās pēc vēsturiskās tiesību normu redakcijas, kas bija aktuāla līdz veiktajiem grozījumiem Civillikumā.
Lai pastāvētu vienota tiesību normu interpretācija un piemērošana praksē, tās pamatā ir jāveido jauni pamatprincipi un vienota tiesību doktrīna, atkāpjoties no judikatūras un tiesību normu izpratnes, kāda pastāvēja vēl pirms civilprocesuālās rīcībspējas reformas.
Vadoties no promocijas darba autores izstrādātās doktrīnas, būs iespējams noteikt kādos faktiskajos apstākļos ikviens darījuma dalībnieks, tostarp, pacients, ir atzīstams par ierobežoti lemtspējīgu. Šāds pētījums Latvijas ietvaros līdz šai dienai nav ticis izstrādāts.
Kāds ir tava pētījuma darba mērķis?
Promocijas darba mērķis ir uzlabot pacientu, kuriem ir dažāda rakstura lemtspējas un tādējādi lēmumu pieņemšanas ierobežojumi, tiesību aizsardzību sistēmu ārstniecības procesā.
Promocijas darba izstrādes rezultātā tiks veikts komplekss pētījums par tiem cilvēka gribas, apziņas un psihiskajiem traucējumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt darījuma dalībnieku darījumspēju, tostarp, pacientu lemtspēju, analizējot pastāvošās tiesiskās problēmas, nepilnības kā nacionālo, tā arī starptautisko tiesību avotu vidū un piedāvājot konkrētus priekšlikumus to novēršanai.
Darba ietvaros tiks veikts padziļināts pētījums attiecībā uz pacientu lemtspējas ierobežojumu noteikšanas metodēm un testiem, pētot tiesiskos un klīniskos ierobežojumus, kuri raksturīgi lemtspējā ierobežotiem pacientiem, var iegūt atziņas, kas kalpo šādu pacientu veselības aprūpes procesu uzlabošanai un tādējādi nodrošina augstākus veselības aprūpes sasniegumus gan individuāli, gan kopumā.
Promocijas darbā veiktais pētījums un izdarītie secinājumi veicinās gan sabiedrības, gan medicīnas un tiesību speciālistu dziļāku izpratni par lemtierobežotu pacientu aizsardzības lomu un nozīmi ārstniecībā.
Kā tavai zinātniskajai darbībai palīdzēs mecenāta stipendija?
Pētījuma izstrādei piešķirtā stipendija ir mana motivācija – strādāt, pētīt un izzināt Latvijā. Mans mecenāts E.D.Timermaņa kungs ir devis būtisku finansiālo atbalstu padziļināta un kvalitatīva pētījuma izstrādei. Piešķirtā stipendija man deva iespēju balstīt savu pētījumu Vācijas tiesību doktrīnā, tomēr, ievērojot ceļošanas ierobežojumus un sākotnēji plānoto disertācijas izstrādi Vācijā, Minsterē, pētījumam nepieciešamie tiesību avoti tika iegādāti un piegādāti man personīgi. Juridiskās literatūras iegāde ir bijis neatsverams ieguldījums mana pētījuma izstrādei.
Ko līdz šim jau esi paveicis savā pētnieciskajā darbā?
Kopš uzsāku studijas doktorantūrā, nu, jau pirms pusotra gada, disertācijai esmu veltījusi visu savu brīvo laiku, lai šodien varētu teikt, ka disertācijas teorētiskā daļa ir noslēgta un laiks ķerties pie praktiskās daļas, kā arī izstrādāt darba secinājumus un priekšlikumus.
Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi atbalstīt jaunos pētniekus?
Latvijā disertācijas izstrāde var būt vien “brīvā laika aktivitāte” jeb hobijs, jo pētījuma izstrādi esam spiesti savienot ar pilna laika darbu savā profesijā, tādēļ vien retajam disertāciju izdodas uzrakstīt doktorantūras studiju programmas laikā, attiecīgi, 3 gados.
Doktorantūras studentam – jaunajam pētniekam Latvijā finansiālais atbalsts ir niecīgs, tāpēc rodas iespaids, ka jaunie zinātnieki Latvijā nav nepieciešami.
Pilna laika darba alga doktorantam par pētījuma veikšanu, promocijas darba izstrādi, dalību konferencēs un zinātnisko rakstu izstrādi ir pašsaprotama un ierasta procedūra kā Vācijā, Francijā vai citās Eiropas un pārokeāna valstīs – vilinoši! Retais, kurš devies laimes meklējumos uz citām zemēm, rod ceļu atpakaļ uz Latviju.
Lai varētu lepoties ar mums kā topošajiem zinātniekiem Latvijā un vēlāk atsauktos uz mūsu disertācijas rezultātā iegūtajiem pētījuma rezultātiem, ir jāspēj nodrošināt iespēja un finansiāli atbalstīt topošos tiesību zinātņu doktorus jau pašā pētījuma izstrādes sākumā.
Zinātne un pētniecība ir specifiska nozare, kas tev palīdz tajā darboties ar degošām acīm?
Pētniecība, jaunāko zinātnisko rakstu izpēte civiltiesību nozarē ir mana kaislība. Vienmēr tiecos būt informēta par jaunāko tiesu praksi, īpaši Vācijā. Lai kāptu zinātnes kāpnēs augstāk un ātrāk, tā vienmēr ir bijusi vien mana iniciatīva, mana motivācija, vēlie darba dienu un brīvdienu vakari, tādēļ paļauties varu tikai uz sevi.
Ko tu ieteiktu topošajiem zinātniekiem, kolēģiem, stipendiātiem?
Pirmkārt, degt par to, ko Tu dari.
Otrkārt, meklēt iespēju sava pētījuma finansiālajam atbalstam, lai arī cik vilinoša nebūtu piedāvātā stipendija, bezmaksas studiju iespējas vai pilna laika darba alga doktorantam kādā citā valstī.
Treškārt, lai sauktu sevi par īstenu patriotu, kāpt zinātnes kāpnēs un iegūt doktora zinātnisko grādu tepat, Latvijā.
