Anete Ozola: valoda nevar pastāvēt, ja nav dialektu

Ja līdz šim visbiežāk tikušas pētītas atsevišķas izloksnes, tad A. Ozolas pētījumā “Lībiskā dialekta iezīmes Talsu pilsētas iedzīvotāju runā: fonētika, morfoloģija, sintakse”, ievērojot, ka Talsi kā nozīmīgs Kurzemes reģionālais centrs atrodas trīs izlokšņu krustpunktā, tika pētīta dialektālā situācija talsinieku runā, nosakot fonētiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās īpatnības. Pētījuma autore A. Ozola LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas “Zināšanu agorā” atzīst, ka pats galvenais, ko vēlējusies noskaidrot – kā mainījusies dialektālā situācija, salīdzinot ar pētījumiem no iepriekšējā gadsimta vidus līdz mūsdienām – vecākie ir vākti 1957., 1962. un 1978. gadā, tie ir Laidzes, Pastendes un Laucienes izlokšņu materiāli, kas tika salīdzināti ar 2019. un 2020. gadā vāktajiem materiāliem.

Ilustrējot lībiskā dialekta izpausmes talsinieku runā, pētniece piedāvā īsu, atraktīvu māsas un brāļa sarunu, kurā izpaužas gan fonētiskās, gan morfoloģiskās, gan sintaktiskās īpatnības: “Māsa prasa: “Vai tu jau bij’ pie brāli?” Brālis atbild: “Nē, bet es runaj’ ar māsas.” Māsa prasa: “Par ko tu ar viņas runāj’?” Brālis atbild: “Par māmiņas. Teica, ka mammam vajag ūdens un piens.”Māsa saka: “Ta i’ lāb’, viš būs priecigs.” Brālis atbild: “Es ar ta doma, es piezvanis ari brāļam, redzes, ko ta viš teiks.””

Kurzemes lībisko izlokšņu savdabība uz pārējo Latvijas dialektu fona atklājas, apskatot arī latviešu valodas dialektu atlanta karti par izskaņas -iņš lietojumu deminutīvos. A. Ozola skaidro, ka visbiežāk Latvijas teritorijā izskaņa -iņš tiek lietota vīriešu dzimtes lietvārdos, piemēram, bērziņš, kalniņš, ļoti bieži arī personvārdos, savukārt Kurzemes lībiskajās izloksnēs to izrunā kā bērziš, kalniš. Interesanti, ka izskaņa -iš tiek lietota arī sieviešu personvārdos, piemēram, Ilziš, Daciš un pat nelokāmajos personvārdos, piemēram, Ottiš. Savukārt sintaktiskās kartes piemērs apstiprina, ka objekta locījumā pie verba vajadzēt Kurzemē joprojām tiek lietots nominatīvs, piemēram, man vajag nauda.

Pētījuma secinājumi par dialektālo situāciju Talsu pilsētas iedzīvotāju runā, pirmkārt, kā uzsver pētniece, atklāj, ka laika gaitā daudzas īpatnības ir nivelējušās, bet ir arī tādas, kas kļuvušas izteiktākas, piemēram, izskaņa -iš, kuras lietojumā salīdzinoši ar laiku pirms 50-60 gadiem īsinājies patskanis. Otrkārt, nav novērota izteikta sakarība starp teicēja vecumu un īpatnību intensitāti, ar piebildi, ka sintaktiskās īpatnības nav raksturīgas visiem teicējiem.

Pētījuma rezultātus var izmantot ne tikai, lai normētu valodas gramatisko sistēmu, veidotu vai papildinātu latviešu valodas dialektu atlanta materiālus, izlokšņu kartes, fiksētu īpatnības, kas ir aktuālas šobrīd, bet arī, kā pētniece novērojusi pētījuma laikā, stiprinātu lokālo identitāti, lepnumu par savu valodu, sava novada izloksni.

Un nenoliedzami visā pētījumā un tā prezentācijā klātesoša ir arī pašas autores izjūta un lepnums par talsinieku lībisko izloksni, kas viennozīmīgi ir arī lokālās identitātes stiprinātājs.

25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, lingvistikas, ekosistēmas un medicīnas jomās.