Akadēmiskais centrs
WILEG – Inovatīvs viļņu enerģijas pārveidotājs, lineārais elektriskais ģenerators – peldošām elektrostacijām. Pētnieku komanda šī gada laikā šādu ģeneratoru jeb WILEG pārvērtuši par realitāti un atraduši tam pielietojumu. Tas spēj savākt mazus ūdens vilnīšus zem 1 metra un pārvērst to elektroenerģijā. Tā pēc būtības sanāk maza, peldoša elektrostacija.
Lai tēmu saprotami izskaidrotu, P. Lesničenoks piedāvāja vizualizēt skaistu Trīsvienības salu Grieķijā, netālu no Eritrejas. „Mēs taču gribētu no rīta tādā pamosties un ar laivu pārbraukt pāri tās līcim, nopirkt bulciņas un no ledusskapja paņemt ledus kafiju. Pēc tam, noteikti, mēs vēlētos arī nopeldēties un atgriezties kondicionētā vidē, paralēli tam pasērfot internetā” pieņem pētnieks, „Bet kas mums tam visam nepieciešams? Elektrība!”
Galvenā problēma ir tajā, ka starp salām un elektrības tīkliem ir noteikts attālums, tāpēc elektrības kabeli ievilkt ir dārgi, īpaši salās, kas neatrodas mazāk kā kilometru no krasta. Jūrā tas var izmaksāt pat miljonus. Turklāt jāņem vērā, ka uz pasaules ir ļoti daudz tādas salas, kurās nepieciešama elektroenerģija – Grieķijā aptuveni 6000, Horvātijā 1200, Malaizijā vairāk nekā 170 tūkstoši. Uz daudzām šīm salām ir arī aizliegts lietot dīzeļdegvielu. WILEG atrisinātu šīs problēmas.
Pētnieks arī uzsver, ka šī ir nozare ar lielu attīstības potenciālu, kura tirgus vērtība 30 gadu laikā var pieaugt līdz pat 100 miljardiem dolāru. Pētnieki prognozē, ka 2050. gadā 10% no pasaules enerģijas iegūšanas realizēs ar viļņu enerģijas izmantošanu, turklāt jāpiemin, ka Lielbritānija jau investējusi 578 miljonus, paredzot 60 miljardu ikgadējo tirgu.
LU pētnieki šobrīd ierīcei izveidojuši prototipu, kas jau notestēta Liepājas Universitātes 17 centimetru viļņu baseinā, kas nozīmē, ka ierīci spēj darbināt arī ļoti mazi vilnīši. „Ņemot vērā tādus mazus viļņus, varam rēķināties ar 1 kilovatu dienā, bet, rēķinot enerģijas ieguvi, ņemot vērā pus metru vai augstākus viļņus, iespējams iegūt līdz pat 20 kilovatiem. Ar tādu enerģijas daudzumu mierīgi var segt vienas lielas mājas elektrības patēriņu,” stāsta P. Lesničenoks.
LU Cietvielu Fizikas institūta zinātnieku komanda idejai jau ieguvusi 30 tūkstošus eiro finansējumu biznesa stratēģijas izstrādei un eksperimentālas prototipēšanas funkcijas nodrošināšanai.
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.
